Pašreizējās – 11. Saeimas sasaukuma laikā deputātiem komunikācija sociālajos tīklos un atbildēšana uz sabiedrības jautājumiem internetā vairs nav izņēmums, bet jau kļuvusi par normu. Lai gan joprojām daži deputāti interneta saziņu ignorē.
Iegūstot 14 punktus no 14 iespējamiem, 11.Saeimas interneta telpā atsaucīgākie deputāti ir bijuši Juris Viļums (agrāk Reformu partija, šobrīd – Latvijas Reģionu Apvienība), Andrejs Judins (Vienotība) un Romāns Naudiņš (Nacionālā apvienība), informē Sabiedrība par atklātību Delna.
Vidēji visaktīvākie interneta komunikācijas lietotāji ir Nacionālās apvienības deputāti (9.9 punkti no 14), viņiem seko deputāti, kas kandidēja no Reformu partijas saraksta (8.4) un Vienotības saraksta (7.4.)
«Aptuveni 32 jaunākā Saeimas sasaukuma deputātus var uzskatīt par īpaši aktīviem interneta komunikācijā. Turklāt savā pētījumā aptvērām tikai to 11.Saeimas sasaukuma daļu, kuriem bija ilgstošs Saeimas deputāta mandāts. Starp bijušajiem ministriem un viņu īslaicīgiem aizvietotājiem var atrast vēl citus interneta komunikācijas entuziastus. Iespēju sazināties ar sabiedrību internetā pilnīgi ignorē mazāk nekā 10 deputāti,» komentē Sabiedriskās politikas centra Providus pētniece Iveta Kažoka.
Lai gan vairāki Saskaņas centra deputāti ir atrodami Top 20 (Valērijs Agešins, Boriss Cilevičs, Andrejs Elksniņš), tomēr šī saraksta kopējie rādītāji ir zemāki nekā citām frakcijām. Jāņem vērā, ka daudzi šīs apvienības deputāti gandrīz neizmanto internetu komunikācijai ar vēlētājiem. SC vidēji var uzrādīt tikai 4.9 interneta atsaucīguma punktus no 14. Tikai par punkta desmitdaļu labāks rezultāts ir Zaļo un zemnieku savienībai (5.0 punkti).
«Izšķiršanās par publisku komunikāciju sociālajos tīklos ir nopietna izvēle – mūsu dati liecina, ka deputāti šo izvēli uztver «visu vai neko» kategorijās jeb krīt galējībās,» stāsta Kažoka. «Vislabāk to raksturo attiecība 45:10:45. Aptuveni 45% aktīvi stāsta par politiku un savu ikdienu Tviterī, Draugiem.lv vai Facebook.com plašākai sabiedrībai pieejamās lapās. Tāds pats deputātu īpatsvars sociālos tīklus kā komunikācijas līdzekli pagaidām ignorē. Pa vidu starp šīm grupām ir tikai desmit procenti, kas, lai gan savā dzīvē ir publicējuši vairāk nekā vienu tvītu vai publiski redzamu sociālo tīklu ierakstu, tomēr caurmērā sociālos medijus izmanto reti. Latvijai specifiska tendence ir tā, ka latviešu valodā rakstošie deputāti iecienījuši Twitter, kamēr krievu valodā rakstošie deputāti biežāk sazinās Facebook.»
Veidojot virtuāli atsaucīgāko deputātu topu, kā papildus kritērijs tika izmantots komunikācija rīkā Gudrasgalvas.lv, kur vēlētāji 10. un 11. Saeimas laikā varēja uzdot publiski redzamus jautājumus deputātiem. Vairāk nekā puse deputātu šajā laika posmā uzrakstīja vismaz vienu atbildi uz saņemtajiem jautājumiem, 20% no visiem deputātiem atbildēja uz teju vai visiem.
Daži no tiem deputātiem, kas neatzīst publisku īsa formāta komunikāciju internetā, tomēr centās sabiedrību sasniegt arī elektroniskajā vidē, publicējot savus rakstus, blogus vai atskaites par darbu Saeimā. Arī šāda veida saziņa tika uzskaitīta pētījuma ietvaros, papildus punktus dodot tiem deputātiem, pie kuru e-vidē publicētajiem rakstiem bija pievienotas atsauksmju vai jautājumu uzdošanas iespējas.
«17 deputāti izrādījās īpaši čakli blogotāji un plašāku rakstu rakstītāji, lai gan vairāk nekā puse deputātu kopš 2011.gada vēlēšanām publicējuši vismaz vienu interneta vidē brīvi pieejamu rakstu. Deputāti, kas raksta latviešu valodā, savus rakstus parasti publicē portāla Delfi versijās, Ir.lv blogos, la.lv vai savās mājaslapās, kamēr deputāti, kas primāri sazinās krievu valodā, izmanto Rus.delfi.lv un Imhoclub.lv. Daži deputāti, lielākoties no Saskaņas centra, savas pārdomas sabiedrībai vēlas un spēj piedāvāt gan latviski, gan krieviski.»
Ref: 102.000.102.8161