Šī gada trešajā ceturksnī Latvijas maksājumu bilances tekošā konta saldo saglabājās pozitīvs, sasniedzot 37 miljonu latu jeb aptuveni 1% no prognozētā iekšzemes kopprodukta.
Pieaugot ekonomiskajai aktivitātei Latvijā, palielinājās nepieciešamība arī pēc starppatēriņa preču un kapitālpreču, īpaši metālu, minerālproduktu un satiksmes līdzekļu, importa. Tāpēc tirdzniecības bilance vairs neturpināja uzlaboties. Pakalpojumu tirdzniecības bilance salīdzinājumā ar 2. ceturksni būtiski nemainījās, bet tās pozitīvais saldo pārsniedza iepriekšējā gada atbilstošā perioda līmeni. Palielinājās arī saņemto pārvadājumu pakalpojumu un citu saimnieciskās darbības pakalpojumu vērtība. Uzlabojoties ārvalstu tiešo investīciju uzņēmumu darbībai, mazinājās to kopējie zaudējumi un ienākumu konta saldo pirmoreiz kopš 2008. gada 3. ceturkšņa kļuva negatīvs, informē Latvijas Banka.
Latvijas neto ārējais parāds 3. ceturksnī turpināja samazināties, sasniedzot aptuveni 56% no prognozētā iekšzemes kopprodukta. Lai arī Latvija joprojām saņēma līdzekļus starptautiskā aizdevuma programmas ietvaros gan no Starptautiskā Valūtas fonda, gan Eiropas Komisijas, kopējais Latvijas ārējais parāds pamazām saruka, samazinoties privātajam parādam. Privātais parāds saruka, bankām atmaksājot ilgtermiņa saistības, taču pārējo uzņēmumu sektorā bija vērojams neliels saistību pieaugums, galvenokārt palielinoties tirdzniecības kredītu atlikumam.
Pozitīvi vērtējams tas, ka tekošā konta saldo tuvu sabalansētam pašlaik notur produktivitātes kāpums apstrādes rūpniecībā, nodrošinot konkurētspējas uzlabošanos un eksporta pieaugumu. Tas ir ilgtspējību veicinošs faktors atšķirībā no iemesliem, kuri noteica tekošā konta uzlabošanos iepriekšējos periodos.
Nākotnē ārējās sabalansētības uzturēšanai veicamas investīcijas ražošanā. Nepieciešamo stabilo investīciju vidi palīdzēs nodrošināt skaidra, pārskatāma un ilgtspējīga nodokļu politika, laikus apstiprināts valsts budžets un tādējādi arī augstāks starptautisko reitinga aģentūru noteiktais Latvijas vērtējums.