Iepriekšējo vēlēšanu pieredze liecina, ka partiju izveidotajos sarakstos dažkārt vēlētāji ievieš būtiskas korekcijas – no saraksta augšgala kandidātu ar svītrojumiem nobīdot uz saraksta lejas galu un attālinot no darba Saeimā vai otrādi – no saraksta beigām panākot kandidāta ievēlēšanu Saeimā.
Statistika rāda, ka vēlētāju paradums likt plusus un svītrot kandidātu vārdus pieaug. Ja 2006.gadā Saeimas vēlēšanās grozīto zīmju skaits bija 60,3%, tad 10.Saeimas vēlēšanās 2010.gadā atzīmes tika izdarītas jau 63,59% kandidātu sarakstos. Visaktīvākā sarakstu grozīšana bija 2009. gadā, kad Latvijā tika vēlēts Eiropas Parlaments, vēlētāji atzīmes bija izdarījuši jau 77,04% vēlēšanu zīmēs, informē statistikas apkopotāji www.kandidatsuzdelnas.lv.
Lai iekļūtu Saeimā, kandidātam svarīgi ne tikai sākotnēji atrasties partijas veidotā saraksta augšgalā, bet prast tur arī noturēties. 10.Saeimas vēlēšanās populārākais kandidāts saņēmis pat 77 tūkstošus plusu, bet visvairāk svītrotais kandidāts – 20 tūkstošus treknu svītru.
Starp visvairāk svītrotajiem kandidātiem 10.Saeimas vēlēšanās ir ne vien pieredzējuši politiķi, bet arī sabiedrībā atzīti mūziķi un sportisti. Toties populārākie ir sarakstu kandidāti ar pirmo kārtas numuru.
Pagājušā gada oktobrī, kad vēlējām tagad jau atlaisto – 10.Saeimu, vēlētāji no partiju sarakstiem visbiežāk svītroja bijušos ministrus. Saeimā netika ievēlēts 2009.gadā demisionējušais zemkopības ministrs Mārtiņš Roze, kurš, saņemot vairāk nekā pusotru tūkstoti svītrojumu, no trešās vietas Zaļo un Zemnieku Latgales apgabala sarakstā noslīdēja uz pēdējo – 19.vietu. Pret viņu balsoja katrs ceturtais ZZS Latgales vēlētājs. Zīmīgi, ka 9. Saeimas vēlēšanās Roze bija viens no populārākajiem kandidātiem, jo, startējot ar 27.kārtas numurus, tika ievēlēts Vidzemes apgabalā, kur saņēma 6 075 plusus un ierindojās saraksta otrajā vietā.
No otrās uz pēdējo jeb 18.vietu atkāpās bijusī kultūras ministre Helēna Demakova, kuru izsvītroja teju ceturtā daļa PLL Zemgales apgabala vēlētāju, viņa saņēma 2 161 svītrojumu.
Visu Latvijai – TB/LNNK kandidāts un bijušais ekonomikas, kā arī satiksmes ministrs Kaspars Gerhards Zemgales apgabalā saņēma vairāk nekā divus tūkstošus svītrojumu jeb katrā piektā vēlētāja svītrojumu un no otrās vietas sarakstā noslīdēja uz trīspadsmito. Saņemot trīs tūkstošus svītrojumu, par 26 vietām noslīdēja kādreizējais izglītības ministrs Māris Grīnblats (VL – TB/LNNK).
Gandrīz tikpat smagu sakāvi vēlēšanās cieta arī tā brīža iekšlietu ministre Linda Mūrniece. Viņas vārdu Vienotības Rīgas apgabala listēs izsvītroja 13 tūkstošus reižu jeb katrs sestais, pārbīdot viņu no saraksta otrās vietas uz vienpadsmito. Taču tas viņai netraucēja atkārtoti kļūt par iekšlietu ministri, šāds solis sabiedrībā tika uztverts ļoti kritiski.
Bijusī veselības ministre Baiba Rozentāle, no partiju apvienības Par Labu Latviju saraksta septītās vietas noslīdēja uz saraksta vidu – 14.vietu, viņa saņēma gandrīz divus tūkstošus vēlētāju svītrojumu. Viņu izsvītrojis katrs septītais PLL Rīgas vēlētājs.
Baiba Rivža, izglītības un zinātnes ministre līdz 2007.gada decembrim, vēlēšanās kandidējot ZZS Zemgales apgabala sarakstā, saņēma gandrīz divtik svītrojumu nekā plusiņu, no ceturtās vietas ar piecarpus tūkstošiem svītrojumu ierindojoties priekšpēdējā jeb 17.vietā. Arī viņu izsvītroja katrs septītais Zemgales ZZS vēlētājs.
Līdzīgi gāja arī ilggadējai labklājības, vēlāk arī reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrei Dagnijai Staķei (ministre līdz 2010.gada novembrim), kura, saņemot 5 456 vēlētāju svītrojumus, ZZS Kurzemes apgabala sarakstā no ceturtās vietas atkāpās uz sešpadsmito.
Pie visvairāk svītrotajiem kandidējošajiem ministriem jāmin arī bijušais aizsardzības ministrs, šobrīd ārlietu ministrs Ģirts Valdis Kristovskis (Vienotība), kurš 10.Saeimas vēlēšanās vienlaicīgi saņēma gan daudz rīdzinieku plusu gan, svītrojumu, taču spēja noturēties saraksta pirmajā vietā. Viņu ar plusu atbalstīja teju katrs trešais, bet izsvītroja katrs septītais.
Visvairāk svītrojumus saņēmusī kandidāte 10.Saeimas vēlēšanās bija dziedātāja, Rīgas domes deputāte Ieva Akurātere, kuru izsvītroja teju piektā daļa Vienotības atbalstītāju Vidzemē. Viņa izpelnījās 20 110 svītrojumus, bet arī 8 559 plusus. Viņa gan savu pozīciju sarakstā nemainīja, jo jau sākotnēji atradās pēdējā – 30.vietā.
Kritumu par 28 vietām piedzīvoja komponists, ZZS Rīgas apgabala kandidāts Imants Kalniņš, no ceturtās starta vietas sarakstā noslīdot uz 32.pozīciju. Viņš saņēma 4 430 jeb katra septītā saraksta atbalstītāja svītrojumus.
Katrs septītais PLL Rīgas apgabala vēlētājs svītrojis režisori Gaļinu Poliščuku, kura atkāpās no ceturtās uz 21.vietu. Bet Liepājas teātra aktieris Mārtiņš Vilsons, startējot no tā paša saraksta Kurzemes vēlēšanu apgabalā, saņēma 1 807 svītrojumus un no septītās vietas noslīdēja uz sešpadsmito. Aktieri izsvītroja teju katrs piektais PLL Kurzemes vēlētājs.
Kultūristu Aivaru Visocki izsvītroja katrs desmitais ZZS vēlētājs Rīgas apgabalā jeb 3 416 reižu, atvirzot sportistu no 19. uz 31.vietu.
Saeimā netika ievēlēti arī sportisti Jevgēnijs Saproņeko (PLL), Viktors Ščerbatihs (ZZS) un Jānis Miņins (PLL), kuri svītroti tika divreiz un pat trīsreiz biežāk, nekā atbalstīti ar plusu. Vingrotājs Saproņeko PLL Rīgas sarakstā no astotās vietas atkāpās uz 30, jo viņu izsvītroja gandrīz trīs tūkstoši vēlētāju. 9.Saeimas deputātu Ščerbatihu iepriekšējās vēlēšanās izsvītroja piektdaļa ZZS Latgales vēlētāju, kopumā viņš saņēma 4408 svītrojumus un 1 152 plusus, bet Miņins, kurš kandidēja PLL Kurzemes sarakstā, 1 438 jeb katra septītā saraksta vēlētāja svītrojumus un 773 plusus.
Atbalstītākie deputātu kandidāti visbiežāk ir tieši sarakstu pirmie un otrie numuri, kā arī premjeru amatu kandidāti. Valdis Dombrovskis, Jānis Urbanovičs, Valērijs Agešins, Ingmārs Līdaka un Ainārs Šlesers pat saņēmuši vairāk nekā puses par sarakstu nobalsojušo vēlētāju plusu.
Visvairāk plusu 10.Saeimas vēlēšanās saņēma Vienotības premjera amata kandidāts Valdis Dombrovskis, kuru ar plusu kandidātu sarakstā atbalstīja 77 tūkstoši vēlētāju jeb 70% no tiem, kas savu balsi Vidzemē atdeva par Vienotību.
Lielu vēlētāju atbalstu saņēma arī Saskaņas Centra premjera amata kandidāts, Rīgas apgabala pirmais numurs – Jānis Urbanovičs, kuram bija 59 tūkstoši plusu. Plusu pretī viņa vārdam bija ievilcis katrs otrais saskaņiešu atbalstītājs. Katrs otrais SC vēlētājs Kurzemē plusiņu ielicis Valērijam Agešinam – viņam 7 836 plusu.
Katrs septītais ZZS Vidzemes apgabala vēlētājs ievilka plusu Ingmāram Līdakam, kurš saņēma 17 tūkstošus plusus.
Starp VL-TB/LNNK atbalstītākajiem kandidātiem ar gandrīz 16 tūkstošiem plusu izceļas Vidzemes apgabala pirmais numurs Raivis Dzintars, kuram atzīmi izdarījuši 60% no tiem vēlētājiem, kuri Vidzemē balsojuši par VL-TB/LNNK.
Visvairāk atbalstītais PLL kandidāts bija toreizējais Rīgas vicemērs, PLL premjera amata kandidāts Ainārs Šlesers, kurš saņēma 14 tūkstošus plusu jeb 62% to rīdzinieku atbalstu, kuru vēlēja par PLL.
Visi minētie politiķi tika ievēlēti 10.Saeimā un kandidē arī 11.Saeimas vēlēšanās.
Dažkārt Saeimā iekļūt izdodas arī kandidātiem, kuri vēlēšanu sarakstā ierindoti ar pēdējo kārtas numuru. Ne reti partijas šo triku izmanto, sarakstos pēdējos iekļaujot kandidātus, kuri jau izpelnījušies popularitāti, darbojoties politikā vai citā sfēra.
Ar 32. numuru PLL saraksta Rīgas apgabalā startēja ilggadēja Saeimas deputāte Inese Šlesere. Viņa ar 3 672 plusiem pakāpās uz otro vietu un iekļuva Saeimā. Šlesere, kandidējot vairākos apgabalos, bet kā pēdējā Rīgā, iekļuva arī 9.Saeimā.
Pēc vēlētāju izdarītajām atzīmēm, pakāpties sarakstos par vairāk nekā divdesmit vietām 10.Saeimas vēlēšanās izdevās Jānim Šmitam (PLL, pakāpies par 24 vietām), Intai Feldmanei (PLL, par 24 vietām), 9.Saeimas deputātam Ventam Armandam Krauklim (PLL, par 23 vietām), Askoldam Kļaviņam (ZZS, par 23 vietām), Aleksandram Kuļikovam (SC, par 23 vietām), Artim Stuckam (ZZS, par 21 vietu), Viktoram Jakovļevam un Igoram Solovjovam (SC, par 20 vietām). Neskatoties uz lielo kāpumu, Saeimā iekļūt neizdevās nevienam no minētajiem, taču Jakovļevs mandātu ieguva pēc tam, kad to nolika Silovs.
Vislielāko kāpumu piedzīvoja un Saeimā iekļuva Igors Meļņikovs (SC, par 20 vietām), Kārlis Šadurskis (Vienotība, par 17 vietām), Rasma Kārkliņa (vienotība, par 12 vietām), Ojārs Ēriks Kalniņš (Vienotība, par 12 vietām), Jānis Vucāns (ZZS, par 12 vietām), Ingmārs Čaklais (Vienotība, par 12 vietām), Vladimirs Nikonovs (SC, par 11 vietām) un Andris Buiķis (Vienotība, par desmit vietām).
Kritumu par vairāk nekā 20 vietām saraksta iekšienē piedzīvoja jau minētais Kalniņš (ZZS, noslīdējis par 28 vietām), Emīls Jakrins (VL-TB/LNNK, par 28 vietām), Māris Grīnblats (VL-TB/LNNK, par 26 vietām), Dmitrijs Smirnovs (ZZS, par 26 vietām, Olafs Pulks (Vienotība, par 24 vietām), Lauris Valainis (SC, par 22 vietām), Jevgēnijs Saproņenko (PLL, par 22 vietām), Aleksandrs Kiršteins (ZZS, par 22 vietām) un Ksenija Zagorovska (PLL, par 21 vietu).