Gatavojoties pirmajai Igaunijas un Krievijas prezidentu tikšanās reizei kopš 2011.gada, Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida uzsvērusi, ka viņas galvenais nodoms ir iesaistīties sarunā, taču plānots arī runāt par sarežģītām tēmām Ukrainas un Gruzijas kontekstā.
Kā pirmdien, 8.aprīlī, vēsta Igaunijas sabiedriskais medijs ERR, Krievijas puse ir apstiprinājusi prezidentu tikšanos, kas gaidāma 18.aprīlī, kad Kaljulaida uzturēsies darba vizītē Maskavā.
Preses konferencē piektdien, 5.aprīlī, Kaljulaida nosaukusi galvenos sarunu tematus, tostarp Gruzijas un Ukrainas teritorijas daļējo okupāciju, karu Ukrainas austrumos un sankcijas, ko Baltija un ES dalībvalstis uztur spēkā pret Krieviju.
Preses konferencē prezidentei jautāts, kas notiktu, ja Igaunijas puse no tikšanās atgrieztos kā zaudētāja.
Kaljulaida atbildējusi: «Man nav pamata uzskatīt, ka diplomātiskās attiecības starp valstīm liecina par uzvarēšanu vai zaudēšanu. To būtība, pirmkārt un galvenokārt, ir saruna.»
Kaljulaidas vizītes deklarētais galvenais mērķis gan ir cits. Ir atjaunots vēsturiskais nams, kur Maskavā strādā Igaunijas vēstniecība. Prezidente ir iecerējusi to atklāt, kā arī tikties ar igauņu diplomātiem un sabiedriskiem darbiniekiem, kuri veido Igaunijas-Krievijas nebūt ne vienkāršās kaimiņattiecības.
Pēdējā reize, kad Igaunijas valsts galva klātienē izvērsti sarunājies ar Krievijas prezidentu bija 2011.gadā, kad ar Putinu tikās bijušais Igaunijas prezidents Tomass Hendriks Ilvess (Tomas Hendrik Ilves).