Kopumā atbalstot grozījumus Satversmes tiesas likumā un Valsts civildienesta likumā, Tieslietu padome neatbalsta grozījumu likumā Par tiesu varu, kas paredz Satversmes tiesas tiesnešiem tiesības pretendēt uz Augstākās tiesas tiesneša amatu ārpus vispārējās atlases kārtības, informē Augstākās tiesas (AT) pārstāve Rasma Zvejniece.
Likuma grozījumi paredzēja, ka Satversmes tiesas, starptautiskas tiesas vai pārnacionālas tiesas tiesnesim būtu dotas tiesības pretendēt uz Augstākās tiesas tiesneša vakanci pirms tiek rīkota kandidātu atlase atklātā konkursā. Tikai tad, ja minētās personas nebūtu izteikušas vēlmi pretendēt vai izteiktu šādu vēlmi, bet nebūtu saņēmušas pozitīvu Augstākās tiesas departamenta tiesnešu kopsapulces atzinumu, tiktu rīkots atklāts konkurss uz Augstākās tiesas tiesneša amatu, skaidro Zvejniece.
Skaidrojot Tieslietu padomes nostāju, Zvejniece stāsta, ka padomes vairākums lēma, ka šāda priekšrocība nav atbalstāma.
«Šāda priekšrocība sašaurinātu AT tiesnešu amata kandidātu loku un samazinātu iespēju tās departamentu tiesnešu kopsapulcei izvēlēties kandidātu no visām likumā noteiktajām kandidātu grupām.»
Šobrīd likums paredz iespēju uz Augstākās tiesas tiesneša amatu pretendēt personai, kura ir bijusi Satversmes tiesas tiesneša, starptautiskas tiesas tiesneša vai pārnacionālas tiesas tiesneša amatā un kura saņēmusi pozitīvu Augstākās tiesas departamenta tiesnešu kopsapulces atzinumu. Tāpat kā citiem pretendentiem – rajona (pilsētas) tiesas tiesnesim vai apgabaltiesas tiesnesim, augstskolas tieslietu specialitātes akadēmiskajam personālam, zvērinātam advokātam vai prokuroram – Satversmes tiesas, starptautiskas tiesas vai pārnacionālas tiesas tiesnesim jāpiedalās atklātā konkursā uz Augstākās tiesas tiesneša amatu, taču nav jākārto kvalifikācijas eksāmens, skaidro Zvejniece.
Lasīt arī: Ar sociālajām garantijām vēlas stiprināt tiesnešu neatkarību
Tāpat tieslietu padome aicināja Tieslietu ministriju virzīt grozījumus Tiesnešu izdienas pensiju likumā, dodot iespēju tiesnesim, kurš ir nostrādājis tiesneša vai tam pielīdzinātā amatā 30 gadus, un no tiem desmit gadus nostrādājot tiesneša amatā, doties pensijā neatkarīgi no vecuma.
Saskaņā ar likuma līdzšinējo kārtību, izdienas stāžā, kas dod tiesības uz izdienas pensiju, ieskaita tiesneša, Satversmes tiesas tiesneša, prokurora un tiesībsarga amatā nostrādāto laiku, advokāta profesijā un augstskolas tieslietu specialitātes akadēmiskā personāla amatā nostrādāto laiku, kas nav mazāks par desmit gadiem. Tādējādi, šobrīd, lai saņemtu izdienas pensiju, kopējam darba stāžam jābūt 20 gadu, no kuriem pēdējie desmit gadi nostrādāti tiesneša amatā, kā arī ir sasniegts vecuma pensijas piešķiršanai noteiktais vecums, skaidro Zvejniece.
Tieslietu padome uzskata, ka iespēja tiesnesim ar pietiekamu darba stāžu aiziet pensijā ātrāk, neatkarīgi no vecuma, sekmēs paaudžu nomaiņu tiesu sistēmā un esošajiem tiesnešiem nodrošinās lielākas sociālās garantijas, viņa skaidro.