Pēdējos trīs gadus ir vērojams stabils apgrozījuma pieaugums, virs 10% gadā, apmeklētāju skaita pieaugums vidēji par 1-2%, stāsta Tirdzniecības centra Valleta direktore, Biznesa augstskolas Turība absolvente Evija Švarca.
Viņa gan norāda, ka cilvēku reģionos paliek mazāk, tur arī rodams skaidrojums, kādēļ apmeklētāju pieaugumu nav proporcionāls apgrozījuma pieaugumam. Savukārt vidējais pirkums pieaug, jo pircēji ir tendēti tērēt vairāk, daļēji to ietekmē arī cenu pieaugums precēm un produktiem.
«Līdz šim esam izdarījuši piesardzīgas prognozes, ņemot vērā notikumus pasaulē, neceram uz lielu izrāvienu. Iepriekšējā ekonomiskā krīze cilvēkus ir padarījusi piesardzīgus,» dalās viedoklī par Latvijas iedzīvotāju iepirkšanās paradumiem Švarca.
Dzīvot Rīgā un strādāt reģionā
Viņasprāt, galvenais, lai cilvēkam patīk viņa darbs, tad nebūs būtiski, vai strādā Rīgā, vai ārpus tās – attālums nav šķērslis. Latvijā cilvēkus nereti attur tieši attālums, bet aizdomāsimies par to, ka lielvalstīs liela daļa strādājošo ik dienu ceļā uz darbu pavada divas un pat vairāk stundas, un uztver to kā normu. Mēs Latvijā esam izlutināti! Mums šķiet, ja ceļā uz darbu nepietiek ar pusstundu, tad tas jau ir pārāk tālu.
Pirktspēja Latvijas reģionos
«Es neteiktu, ka Vidzemē ir zema pirktspēja, pati Valmiera ir rūpniecības pilsēta, līdz ar to iedzīvotājiem ir darbs. Būtu aplami domāt, ka cilvēkiem ārpus Rīgas nav naudas. Protams, pirktspēja ir zemāka nekā galvaspilsētā. Kad t/c “Valleta” tika veidots, tā vadībai bija skaidrs , ka tas nebūs augstas klases, ekskluzīvu preču un produktu tirdzniecības centrs. T/c Valleta ietilpst vidēju un zemo cenu kategorijā. Centrs nepretendē uz augstas klases zīmolu produktu tirdzniecību,» stāsta veikala vadītāja.
Viņa norāda, ka ārpus Rīgas augstas klases tirdzniecības centram nebūtu pieprasījuma. Latvijā ir viens tirdzniecības centrs, kas ir ļoti spēcīgs tieši augstas klases zīmolu jomā, un uzskatu, ka viņi šo segmentu notur ļoti labi. Ja arī nākotnē parādītos otrs šāds centrs, tad vienīgi Rīgā, otrpus Daugavai, bet noteikti ne reģionos.
Kas notiek ar mazajiem veikaliņiem?
Gan Rīgā, gan reģionos pircējs vēlas labas kvalitātes preci par labu cenu. Atšķioties tas, kāda ir paša pircēja rocība preces iegādei, tērējot naudas summas, kas sasaucas ar ienākumu līmeni.
Mazie veikaliņi ir eksistējuši un turpinās eksistēs, jautājums tikai – kā, saka uzņēmēja. Daudziem šādi mazie veikali ir ģimenes bizness, tāpēc cilvēki tajos iegulda visu savu laiku un citus resursus. Es nedomāju, ka viens tirdzniecības centrs var «izspiest» mazos veikalus no tirgus. Katram veikaliņam ir savs šarms un savs pircēju loks.
«ASV mūsdienās daudzas ģimenes iepirkšanas centros pavada visas brīvdienas, arī Rīgas tirdzniecības centros ir gan kafejnīcas, gan kino, gan boulings, kā arī citas izklaides iespējas. Mēs nepiedāvājam plašas izklaides iespējas, mūsu centrs nav tik liels platības ziņā. Un arī lielāks tirdzniecības centrs nav nepieciešams – tā lielums atbilst visiem parametriem, ņemot vērā atrašanās vietu. Lai arī daudzi to nosoda, es uzskatu, ka tirdzniecības centram ir jāstrādā arī t.s. sociālajā virzienā, proti, tā nav tikai iepirkšanās vieta, bet arī vieta, kur pavadīt laiku. Tas ir attīstījies vēsturiski, no laikiem, kad tirgū notika ne tikai preču pirkšana un pārdošana, bet arī satikšanās ar sen neredzētiem cilvēkiem, jaunu kontaktu dibināšana, izklaides u.tml. Tirdzniecības centram jāspēj piedāvāt viss, kas mūsdienu cilvēkam ir nepieciešams, un tas, cik ilgi laiku cilvēks pavada šajā centrā, paliek katra paša ziņā,» tā Švarca.
Ref:103.000.103.7693