Saeimas Sabiedrības veselības apakškomisijā otrdien, 16.februārī, 2.lasījumā tiek skatīts Tabakas likumprojekts, kurā seši deputāti pagājušajā nedēļā negaidot un bez pamatojuma iekļāva priekšlikumu mainīt tabakas izstrādājumu tirdzniecības kārtību – uzdot tirgotājiem veikt jaunu ieguldījumu tirdzniecības iekārtās – iegādāties speciālos metāliskos skapjus cigarešu glabāšanai.
Atbalstot minēto priekšlikumu, tiktu panākta vēl lielāka mazumtirdzniecības koncentrācija šobrīd tirgū dominējošo tirdzniecības ķēžu (Rimi, Maxima, Narvesen) rokās, jo mazajiem un vidējiem tirgotājiem nav brīvu līdzekļu jaunām investīcijām pēc iepriekšējo un vēl topošo ražošanas izmaksu palielinājuma (minimālās algas pieaugums par 50 eiro uz strādājošo, jauno kases aparātu ieviešana), norāda Latvijas Tirgotāju asociācijas prezidents Heriks Danusēvičs.
Ideju mainīt tabakas izstrādājumu tirdzniecības kārtību gandrīz pirms gada jau piedāvāja Veselības ministrija (VM), tomēr visai drīz atsauca. Pret šādu ierobežojumu iebilda gan Finanšu ministrija un Valsts ieņēmumu dienests, gan Ekonomikas ministrija un mazumtirgotāji. Legālo cigarešu pārcelšana no stendiem «zem letes» pielīdzinātu tās kontrabandai un veicinātu kontrabandas cigarešu tirdzniecības pieaugumu. Zaudējumi neieņemto nodokļu veidā jau tagad sasniedz 80 miljonus eiro gadā. Tāpat priekšlikuma ieviešana samazinātu konkurenci mazumtirdzniecībā – daudzi mazie un vidējie veikalnieki atteiktos no tabakas izstrādājumu tirdzniecības licences, kam sekotu pircēju plūsmas novirzīšanās uz lielveikaliem un mazo veikalu bankrots, skaidro Danusēvičs.
Šobrīd Latvijā ir 4 204 tirdzniecības vietas, no kurām 279 ir lielveikali. Vienas tirdzniecības vietas pielāgošana jaunajām prasībām izmaksātu no 700 līdz 1 000 eiro. Turpretī 43% veikalu pat visa gada ieņēmumi no cigarešu tirdzniecības nesasniedz 700 eiro – vairāk nekā 90% no cigarešu paciņas mazumtirdzniecības cenas veido akcīzes un PVN nodokļi. Aprēķins liecina, ka izmaiņu ieviešana Latvijas veikalniekiem kopumā izmaksātu ap trīs miljonus eiro, norāda Danusēvičs.
«Citu valstu pieredze apliecina, ka šis būtu kārtējais valsts eksperiments, kuru nāktos atcelt pēc tam, kad uzņēmēji par to samaksājuši. Priekšlikums pārcelt tabakas produktu tirdzniecību «zem letes» pirms diviem gadiem tika vērtēts arī Briselē. To noraidīja gan Eiropas Savienības Parlaments, gan Padome. Produktu izvietojuma aizliegums kādā no četrām Eiropas valstīm (Somija, Īrija, Norvēģija, Islande), kurā tas ir ieviests, nav samazinājis smēķēšanas izplatību. Piemēram, Islandē pēc šāda ierobežojuma ieviešanas smēķēšana 15-19 gadu vecu jauniešu vidē palielinājās par 3% (no 14,4% uz 17,5%). Arī ārpus Eiropas, piemēram, Kanādā produktu izvietojuma aizliegums smēķēšanas izplatību jauniešu vidū palielināja par 2%. Turklāt papildus tas ievērojami sekmēja kontrabandas izplatību – laikā no 2005. -2007.gadam nelegālais tirgus Kanādā pieauga no 4% līdz 23% (pieaugums – 574%),» skaidro Tirgotāju asociācijas prezidents.
Būtiskāko izmaksu negatīvo ietekmi pret apgrozījumu izjustu tieši mazie un vidējie tirdzniecības uzņēmumi. «Vietējie Latvijas tirgotāji jau tā ir uz izmiršanas robežas. Tāpēc gan pats priekšlikums, gan veids, kādā tas tiek iemānīts likumā – piecas minūtes pirms tā apstiprināšanas Saeimā, liek aizdomāties par vēršanos galvenokārt pret vietējiem Latvijas tirgotājiem, radot priekšrocības dominējošiem tirgotājiem,» saka Danusēvičs. «Ja Saeima tomēr apstiprinās jauno kārtību, valdībai jāparedz kompensācijas mazumtirgotājiem, gan tiem, kas spēs pielāgot veikalu iekārtojumu jaunajām tehniskajām prasībām, gan tiem, kas būs spiesti pārtraukt tirdzniecību līdzekļu trūkuma vai vietas nepietiekamības dēļ. Ņemot vērā nelegālās tirdzniecības pieauguma augsto risku, mūsuprāt, šis lēmums, tāpat kā prasība nodrošināt video novērošanu alkohola tirdzniecībai, nākotnē vieglu roku tiks atzīts par neefektīvu. Uzņēmēji vairs nevēlas finansēt eksperimentus.»
2014.gadā tika apstiprināta prasība uzstādīt video novērošanu alkohola tirdzniecībai. Vienā tirdzniecības vietā tas izmaksāja aptuveni 400 – 500 eiro. Neilgi pēc tam Saeima šo prasību atcēla. «Jāatgādina arī par jaunajām prasībām kases aparātiem un citām līdzīgām iniciatīvām, kas rada ievērojamus izdevumus tirdzniecības uzņēmumiem un apšaubāmus ieguvumus valstij. Jāpiemin arī prasības tirdzniecības vietu noformējumam un cigaretēm, kas ieviestas, lai atbaidītu jauniņos smēķētājus un ietekmētu esošos. Jauno prasību gadījumā tās kļūs nelietderīgas, jo nebūs vairs redzamas,» uzsver Danusēvičs.
Ref: 102.000.102.11892
Es neesmu smēķēšanas atbalstītāja. Mani dēli un mani tuvi draugi nesmēķē. taču liela daļa iedzīvotāju piekopj šo netikumu un savas dzīves laikā neatmetīs. Tā vien sliecos domāt, ka ši jaunā likuma ierosinātāji necenšas mazināt smēķēšanu, bet gan atbalsta kotrabandistu tīklu, jo šis jaunievedums ļoti pastiprinās cigarešu konrabandu laukos. Lauku iedzīvotāji (cik gan viņu ir palicis!) būs spiesti cigaretes iegādāties lielveikalos. Kāda gan ir satiksme ar pilsētām?! Tas tur – AUGŠĀS nevienam neinteresē… Tātad – ceļu kontrabandas cigaretēm!
Jā , Maxsima izputēs …labāk būtu klusējuši 1
Šie izdomāja ,kā varēs nopelnīt naudu .Jāražo metāla skapji priekš cigaretēm .Būs jauna firma kas pašiem pieder .Tagad skapji dārgi maksās .
Kungiem nav kur naudu n’emt ,naudu nemt Tade;l’ visus plikus g’e’rbs ja’ visus plikus ge’rbs ! no puvekl’iem dzelz’a plauktos liks !Dabu’s to tik tas kas pliks ,ja’ tikai tas kas pliks !