Eiropas Parlamenta (EP) deputāti ceturtdien, 4.aprīlī, apstiprinājuši jaunus gāzes tirgus noteikumus, kas ļaus ES likumus piemērot cauruļvadiem no trešajām valstīm un radīs juridisko skaidrību tirgus dalībniekiem, informē EP pārstāve Signe Znotiņa-Znota.
Eiropas Parlaments ar 465 balsīm pret 95, 68 deputātiem atturoties, apstiprināja gāzes tirgus noteikumu reformu. Noteikumi turpmāk attieksies arī uz visiem cauruļvadiem, kas savieno ES ar trešajām valstīm.
Atjauninātie noteikumi radīs konkurētspējīgāku gāzes tirgu, ļaujot cauruļvadus no trešajām valstīm izmantot vairākiem operatoriem. Pastiprinoties konkurencei, patērētāji gūtu labumu no zemākām cenām, skaidro Znotiņa-Znota.
Noteikumi arī rada skaidrību par nākotnē īstenojamiem projektiem starp ES un trešajām valstīm – tostarp Apvienoto Karalisti pēc izstāšanās no ES.
Saskaņā ar jaunajiem noteikumiem ES būs ekskluzīvas tiesības vienoties par cauruļvadu savienojumiem ar trešajām valstīm. Eiropas Komisija varēs dalībvalstīm atļaut uzsākt sarunas ar trešajām valstīm, ja vien šādas sarunas nebūtu pretrunā ar ES likumiem vai neapdraudētu konkurenci vai piegāžu drošību. Pirms vienošanās parakstīšanas dalībvalstij būs jāsaņem Komisijas atļauja. Valsts, kurā cauruļvads šķērso ES robežu, varēs noteikt atkāpi no ES noteikumiem, taču gala vārds par to piederēs Eiropas Komisijai.
Dalībvalsts, kurā ES robežu šķērso jau izbūvēts gāzes cauruļvads, varēs piemērot atkāpi no jaunajiem noteikumiem, ja vien tas neapdraudēs konkurenci ES ietvaros. Atkāpi varēs piemērot gada laikā pēc direktīvas stāšanās spēkā. Ja cauruļvads šķērso vairāku valstu teritoriju, dalībvalstij pirms atkāpes piemērošanas jāveic konsultācijas ar pārējām iesaistītajām valstīm.
«Vairākas iesaistītās puses, kuras interesē tikai peļņa, cerēja uz sarunu izgāšanos, jo bez šīs vienošanās ES noteikumi neattiekties uz caurļvadiem no trešajām valstīm. Tāda situācija ļautu nopelnīt dažiem tirgus spēlētājiem, taču radītu zaudējumus mūsu pilsoņiem un visam Enerģētikas Savienības projektam. Tagad visiem cauruļvadiem no trešām valstīm – arī Nord Stream 2 – tiks piemēroti ES noteikumi: īpašumtiesību nodalīšana, pārskatāmība, nediskriminējoši tarifi. Tas palielinās mūsu kontinenta energodrošību, un tas vienmēr ir bijis galvenais EP mērķis. Man prieks, ka mums izdevies to sasniegt,» pēc balsojuma pauda EP ziņotājs Ježijs Buzeks (Jerzy Buzek) (ETP, Polija).
Pēc tam, kad noteikumus formāli būs apstiprinājuši ES valstu ministri, direktīva tiks publicēta ES Oficiālajā Vēstnesī. Tā stāsies spēkā 20 dienas vēlāk. Dalībvalstīm būs deviņi mēneši laika īstenota tajā noteiktās prasības.
ES importē vairāk nekā 70% patērētās dabasgāzes, galvenokārt pa cauruļvadiem no Norvēģijas, Krievijas un Alžīrijas.