Maija otrajā svētdienā, 11.maijā, kā katru gadu sveiksim māmiņas. Par godu šai dienai atskatāmies uz trim mātēm, kuras atstājušas pēdas pasaules vēsturē.
Emelīna Pankhērsta (Emmeline Pankhurst) (1858.-1928.) bija sieviešu tiesību aktīviste Lielbritānijā, kura savu sabiedrisko darbību veltīja tam, lai sievietēm tiktu piešķiras vēlēšanu tiesības. Līdz ar citām sufražistēm viņa vairakkārt nokļuva cietumā, kur par savu pārliecību iestājās, arī rīkojot bada streikus.
1918.gadā Lielbritānijas sufražistu kustība vainagojās panākumiem – sievietēm tika piešķirtas vēlēšanu tiesības, sākotnēji gan tikai no 30 gadu vecuma.
Pankhērsta līdztekus politiskajai darbībai arī izaudzināja piecus bērnus.
Marija Sklodovska-Kirī (Maria Skłodowska-Curie) (1867.-1934.) – poļu izcelsmes franču fiziķe un ķīmiķe. 1903.gadā viņa saņēma Nobela prēmiju un kļuva par pirmo sievieti, kura saņēmusi prestižo apbalvojumu.
Sklodovska-Kirī, kura laida pasaulē divus bērnus, tiek uzskatīta par celmlauzi, kura veicināja sieviešu iesaistīšanos zinātnē.
Rita Levi-Montalčīni (Rita Levi-Montalcini) (1909-2012) – ebreju izcelsmes itāliešu neiroloģe, kura 1986.gadā saņēma Nobela prēmiju medicīnā par nervu augšanas faktora atklāšanu.
Šis atklājums ļāva labāk izprast audzēju veidošanos un kļuva būtisku soli vēža saslimšanu izpētē un ārstēšanā. Levi-Montalčīni izaudzināja četrus bērnus un aizgāja aizsaulē 2012.gadā, sasniegusi 103 gadu vecumu, ziņo IBT.
Dažādās Mātes dienas
Pirmā zeme, kur Mātes dienu sāka svinēt kā oficiālu svētku dienu tieši maija otrajā svētdienā ir Amerikas Savienotās Valstis, kur tradīcija tika aizsākta 1914.gadā.
Līdztekus Latvijai 11.maijā Mātes dienu atzīmēs vēl 77 valstīs. Tomēr ir vēl 28 citi datumi, kuros mātes godināt izvēlējušās citas – arī Latvijas kaimiņvalstis.
Tā, piemēram, Lietuvā Mātes dienu svin maija pirmajā svētdienā, baltkrievu mātēm savu īpašo dienu jāgaida līdz 14.oktobrim, bet Krievijā šie svētki notiek vēl vēlāk – pēdējā novembra svētdienā.
Ref: 111.111.103.1014