Trīs pašvaldībās, par kurām ik pa laikam izskan nepieciešamība pēc «svaiguma», tika ievēlēti nu jau ilggadējie priekšsēdētāji. Runa ir par Jelgavu, kur vadītāja amatā atkārtoti iebalsots Andris Rāviņš (ZZS), Jūrmalu turpinās vadīt vairākkārt apsūdzētais un attaisnotais Gatis Truksnis (ZZS), un Ogrē pie varas joprojām būs Egils Helmanis (NA).
Jūrmalas domes priekšsēdētāja amatam tika izvirzītas divas kandidatūras – Truksnis un Andris Čuda (NA).
Balsošana notika atklāti, izmantojot vēlēšanu zīmes. Par Čudu nobalsoja trīs deputāti, par Truksni – vienpadsmit no 15 deputātiem.
Lasiet arī: VIDEO: Lembergs netiek ievēlēts par Ventspils mēru
Līdz ar to Truksnis mēra krēslā sēdīsies piekto reizi. Pirmo reizi viņš par mēru tika ievēlēts 2010.gadā. 2013.gada aprīlī viņš no amata tika atstādināts, bet atgriezās mēra krēslā pēc aptuveni trim mēnešiem. Otro reizi no amata viņš tika atstādināts 2016.gada oktobrī, bet tika atjaunots amatā pēc nepilna mēneša.
Taču jau nākamā gada janvārī Truksnis negaidīti paziņoja, par atkāpšanos no domes priekšsēdētāja amata. Šis solis tika saistīts ar viņa vēlmi atjaunot savu darbību Latvijas Zaļajā partijā un pretendēt uz mēra amatu pēc pašvaldību vēlēšanām. Tieši tā arī notika un 2017.gada 19.jūnijā viņu ar ZZS un Saskaņas balsīm ceturto reizi ievēlēja par Jūrmalas mēru.
Būtiski uzlabojot rezultātu, pašvaldību vēlēšanās Jūrmalā uzvarējusi pilsētas mēra Trukšņa pārstāvētā ZZS, kas ieguvusi astoņas no 15 deputātu vietām domē.
Bez Trukšņa Jūrmalas domē no ZZS saraksta ievēlēta Rita Sproģe, Dace Riņķe, Irēna Kausiniece, Ieva Taranda, Inese Kārkliņa, Jānis Lediņš un Anita Adijāne.
Nacionālā apvienība ieguvusi divas vietas domē, kurās ievēlēts Andris Čuda un Rolands Parasigs–Parasiņš. Arī Saskaņai ir divas vietas, vēlētājiem domē ievēlot Larisu Loskutovu un Andreju Morozovu. Līdzīgs rezultāts arī partijai Tev, Jūrmalai, no kuras ievēlēti Mārtiņš Stulpiņš un Uldis Kronblūms.
Savukārt Jaunās Vienotības/Kustības Par! saraksts ieguvis vienu pašvaldības deputāta mandātu, tas pienākas Intam Dālderim.
Kā iepriekš atzina Truksnis, neraugoties uz iegūto vairākumu domē, ZZS veiks pārrunas ar iespējamiem sadarbības partneriem. Sadarbības iespējas tikšot piedāvātas līdzšinējiem partneriem Saskaņai.
Truksnis gan norādīja, ka sadarbības partneru atrašana ZZS nebūs pašmērķis, jo ar astoņām deputātu vietām partijai esot pietiekami, lai nodrošinātu domes lēmumu pieņemšanu un īstenotu savu programmu. Turklāt esot partijas, kas jau savilkušas sarkanās līnijas vai arī jau iepriekš kļuvis skaidrs, ka sadarbība nevar izveidoties.
Lasiet arī: Kārtējais attaisnotais. Tiesa attaisno Jūrmalas mēru Truksni «komandējuma» krimināllietā
Savukārt par Jelgavas domes priekšsēdētāju atkārtoti ievēlēts Andris Rāviņš (ZZS), kura politiskais spēks aizvadītajās vēlēšanās ieguvis sešus mandātus no 15.
Starp jaunajā Jelgavas domē ievēlētajiem politiskajiem spēkiem – ZZS un Nacionālo apvienību Visu Latvijai!– Tēvzemei un brīvībai/LNNK (NA) – noslēgta vienošanās turpināt sadarbību un saglabāt esošo koalīciju.
Rāviņa pārstāvētā ZZS šogad ieguva sešus mandātus, kas ir par vienu mazāk nekā 2017.gada vēlēšanās, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas apkopotie rezultāti.
Pa diviem mandātiem šajās vēlēšanās ieguva NA, Jaunā vienotība (JV) un Kustība Par!. Savukārt vēl trīs partijas – Latvijas Krievu savienība (LKS), Saskaņa un Latvijas reģionu apvienība (LRA) – ieguva pa vienam mandātam.
Līdz ar to jaunajā domes sasaukumā valdošā koalīcija būs pārstāvēta ar astoņām deputātu balsīm no 15.
Savukārt deputāti no četrām jaunajā Jelgavas domes sastāvā pārstāvētajām partijām, kas palikušas ārpus koalīcijas, parakstījuši vienošanos par sadarbību, akcentējot nepieciešamību nodrošināt atklātu, godīgu un uz iedzīvotāju interešu aizstāvību vērstu pilsētas pārvaldi. Vienošanās parakstīja JV, Kustības Par!, LKS un LRA deputāti.
Vienošanos nav parakstījusi Saskaņa, kas iepriekšējos sasaukumos nereti atbalstīja domē valdošo koalīciju.
Ogres novada domes jaunā sasaukuma pirmajā sēdē par pašvaldības vadītāju atkārtoti tika ievēlēts vēlēšanās Ogres novadā uzvarējušā saraksta līderis Egils Helmanis (NA).
Par Helmani nobalsoja 21 deputāts, pret bija viens un viens balsojumā atturējās. Otrs pretendents Ogres novada domes priekšsēdētāja amatam bija iepriekšējais Ikšķiles novada domes priekšsēdētāja vietnieks Mariss Martinsons (LRA) par kuru nobalsoja divi deputāti, pret bija 19 un divi balsojumā atturējās.
Ogres novadā līdzšinējā novada domes priekšsēdētāja Helmaņa pārstāvētais nacionālās apvienības Visu Latvijai!–Tēvzemei un Brīvībai/LNNK, Latvijas Zemnieku savienības un Latvijas Zaļās partijas apvienotais saraksts ieguvis 13 no 23 deputātu mandātiem, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas apkopotie dati.
No šī saraksta domē ievēlēti Helmanis, Gints Sīviņš, Dainis Širovs, Dzirkstīte Žindiga, Artūrs Mangulis, Atvars Lakstīgala, Jānis Siliņš, Ilmārs Zemnieks, Jānis Iklāvs, Andris Krauja, Dace Nikolaisone, Jānis Kaijaks un Pāvels Kotāns.
Vēl piecas partijas Ogres novada domē ieguvušas katra pa diviem deputātu mandātiem.
Jauno vienotību Ogres domē pārstāvēs Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta direktore Liene Cipule un Labklājības ministrijas Juridiskā departamenta direktore Dace Kļaviņa. Kustību Par! Ogres domē pārstāvēs Lielvārdes novada domes deputāti Jānis Lūsis un Edgars Gribusts. Latvijas attīstībai un Vidzemes partijas apvienoto sarakstu domē pārstāvēs Ķeguma novada domes priekšsēdētājs Raivis Ūzuls un Dace Māliņa.
Savukārt no Latvijas Reģionu apvienības domē ievēlēti Ikšķiles novada domes priekšsēdētāja vietnieks Martinsons un deputāts Toms Āboltiņš. No Nacionālās savienības «Taisnīgums» Ogres domē ievēlēti līdzšinējais Ikšķiles novada mērs Indulis Trapiņš un Valentīns Špēlis.