Pagājušajā nedēļā veikto kratīšanu ietvaros Korupcijas novēršanas apkarošanas biroja (KNAB) darbinieki pabija miljonāra Jūlija Krūmiņa celtā apartamentu kvartāla 38.dzīvoklī. Jau pirms gada jūrmalnieki zinājuši teikt, ka šajā dzīvoklī mēdzot uzturēties pilsētas mērs Gatis Truksnis no Zaļo un zemnieku savienības (ZZS), ziņo Latvijas Televīzijas raidījums de facto.
38.dzīvoklis ir plašākais no apartamentiem Krūmiņa meitai piederošās kompānijas MC Turaida Property īpašumā netālu no Dzintaru koncertzāles, Turaidas ielā 17. Dzīvoklis ir aptuveni 150 kvadrātmetrus plašs ar vēl lielāku āra terasi. Attīstītāja mājas lapā pieejamā informācija liecina, ka dzīvoklis ir izīrēts, bet, atšķirībā no daudziem citiem, tam nav norādīta īres cena un īres termiņš.
Pērn vairāki avoti kūrortpilsētā norādīja, ka šajā dzīvoklī mēdz uzturēties Truksnis. Taču to piefiksēt gan neizdevās – kvartāls tiek apsargāts un iekļūšana tajā notiek caur pazemes autostāvvietu.
Jelgavnieks Truksnis oficiāli Jūrmalā dzīvo padomju gados celtajā daudzstāvu mājā Kuldīgas ielā. Visticamāk, tas ir dzīvoklis, ko viņš saskaņā ar amatpersonas deklarāciju nomā. Citu dzīvokļu Jūrmalā Trukšņa deklarācijā nav.
KNAB aktivitātes vedina domāt, ka izmeklētāji līdzās partiju finansēšanas kriminālprocesam vāc arī pierādījumus, vai dzīvokļa patiesais īpašnieks nav Truksnis.
Raidījumam nebija iespējas ne Truksnim, ne Krūmiņam uzdot jautājumus par dzīvokli, jo pēc izlaišanas no izolatora viņi neatbildēja uz telefona zvaniem. Trukšņa advokāts Jānis Rozenbergs, vaicāts, vai Truksnim ir kāds sakars ar apartamentiem, kur notika kratīšana, atbildēja: «Nedomāju, ka varu viest par to kādu skaidrību.»
Tāpat raidījums ziņo, ka uzņēmējs Krūmiņš varētu būt izmantojis labās attiecības ar Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas priekšsēdētāju Aiju Orniņu, lai palīdzētu paziņam kādas civillietas sakarā.
Raidījumam neoficiāli zināms, ka KNAB ir aizdomas, ka Krūmiņš mēģinājis izlīdzēt uzņēmējam Jurim Miķelim, kura ziedojums Zaļo un zemnieku savienībai arīdzan pievērsis KNAB uzmanību partiju finansēšanas lietas ietvaros. Orniņas vadītā tiesa skatījusi kādu ar Miķeli saistītu lietu.
Raidījums tiesu kalendārā pamanīja, ka pašlaik tiesā ir civillieta, kurā parādu no vairākām personām vēlas piedzīt kompānija Eirobūve Latvija. Miķelis uzņēmumu reģistrā neparādās kā šīs kompānijas dalībnieks vai amatpersona, taču viņš ir valdes loceklis kompānijā ar līdzīgu nosaukumu Eirobūve Rīga, kas pieder tam pašam īpašniekam, kam Eirobūve Latvija.
Raidījums mēģināja sazināties ar Miķeli un Eirobūve Latvija vadību, taču ne e-pastā, ne pa telefonu neviens neatsaucās.
Orniņa gan nebija šīs civillietas tiesnese. No amata atstādinātā tiesnese atteicās atbildēt uz jautājumiem, jo parakstījusies KNAB par ziņu neizpaušanu. Viņa aģentūrai LETA minēja, ka viņai inkriminē neizpaužamu ziņu izpaušanu un «piedāvājuma pieņemšanu» no Krūmiņa. Taču Krūmiņš nekad neesot viņai piedāvājis materiālus labumus.
KNAB ir apstiprinājis, ka lietvedībā ir kriminālprocess par Kurzemes rajona tiesas priekšsēdētājas, iespējams, izdarītiem noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar kukuļošanu un neizpaužamu ziņu izpaušanu.
Tikmēr TV3 raidījums Nekā personīga ziņo, ka uzņēmējs Krūmiņš caur trešajām personām varētu būt finansējis divas partijas No sirds Latvijai (NSL) un ZZS, kopumā abām partijām pārskaitot aptuveni 135 000 eiro. Uz šo secinājumu pamata KNAB aizturēja Krūmiņu un finansēšanas shēmas līdzdalībniekus Jūrmalas mēru Gati Truksni, finanšu konsultantu Jorenu Raitumu un pārvietojamo tualešu uzņēmēju Anrī Kursīti. Katram no viņiem bija sava loma partiju slēptajā uzturēšanā, tomēr vienojošais ir Krūmiņš. Jau trīs gadus trešo personu izmantošana partiju finansēšanā ir krimināli sodāms pārkāpums. Pirms tam trešās personas izmantoja plaši, jo tas ir ērtākais veids, kā bagātiem cilvēkiem samaksāt partijai par ietekmi vairāk nekā to atļauj ziedojuma limits.
Vēl viens Krūmiņa projekts bija zaļās zemnieces Ivetas Grigules ievēlēšana Eiroparlamentā. Izrādās uz to uzņēmēju pamudinājuši pašreizējie No sirds Latvijai Saeimas deputāti Romāns Mežeckis un Ringolds Balodis. Viens tolaik bija pilsētas vicemērs, otrs ZZS mēra Gata Trukšņa padomnieks.
Viens no lielākajiem eiroparlamentārietes Grigules atbalstītājiem bija vēl kāds uzņēmējs, Zaļās partijas valdes loceklis Valdis Kalnozols. Viņš sešos maksājumos ZZS 2014.gadā ziedojis 18 000 eiro. Uzņēmējiem Kalnozolam un Krūmiņam ir kas kopīgs. Vieta, kur atdzīvojas bizness – Jūrmala un kopīgs ietekmīgs draugs – pilsētas mērs. Trukšņa laikā Kalnozolam radās iespēja attīstīt kulinārijas biznesu. Viņš izveidoja kafejnīcu Lighthouse. Saviem paziņām Krūmiņš ir stāstījis, ka nekad nav bijis pelnīt tik viegli kā tagad Jūrmalā.
Jūrmalā ir sava pilsētas leģenda. Tā vēsta, ka Truksnim par labvēlību Krūmiņa biznesa projektiem ir piešķirts vesels stāvs jaunajā Turaidas ielas projektā. Krūmiņš daļēji to apstiprina.
Trukšņa, Krūmiņa, Raituma un Kursīša aizturēšanai KNAB esot gatavojies jau divus gadus. Viss bijis gatavs jau vasarā, tomēr aizturēšana notikusi tikai oktobrī. KNAB izkratījis arī Krūmiņa mitekli, biroju, Raituma kabinetu, Trukšņa kabinetu un mājvietu. Trukšņa māju KNAB darbinieki kratīja visu dienu. Beidza ap desmitiem vakarā, vēsta raidījums.
Pēc aizturēšanas Truksnim pirmo nakti nācās pavadīt dažus soļus no savas dzīvesvietas – Bulduru slimnīcā, jo iztaujāšanas laikā mēra kabinetā, viņš iedzēra tādus medikamentus, no kuriem uz līdzenas vietas noģība. Nākamajā dienā Bulduru slimnīcas ārstu konsīlijs viņu atzina par veselu, tādēļ vismaz viena nakts mēram apcietinājumā bija jāpavada. Krūmiņš aiz restēm pavadīja divas naktis.
Krūmiņa aizstāvības taktika ir tāda, ka viņš aicinājis citus cilvēkus ziedot partijai. To saka arī Sudraba, gan atzīstot, ka pēc sliktā rezultāta vēlēšanās Krūmiņam interese par partiju No sirds Latvijai ir beigusies. Lietas ietvaros KNAB pārbauda arī No sirds Latvijai un ZZS finanšu dokumentus.
Nekā personīga ir vairākkārt redzējis Gati Truksni Saeimā apciemojam ZZS frakcijas priekšsēdētāju Augustu Brigmani. Skandāls arī atklājis, ka šis politiķis regulāri iet spēlēt kārtis kopā Krūmiņu un uzņēmējiem Agni Kalnkaziņu un maksātnespējas administratoru Māri Sprūdu.
Ja pierādīsies, ka ziedojumi NSL un ZZS bijuši nelikumīgi, tad abas partijas zaudēs valsts finansējumu. ZZS tas 2015.gadā bija 126 000 eiro, Sudrabas partijai 44 000. Tāpat, ja pierādīs nelikumīgo finansēšanu, kriminālatbildība var draudēt ne tikai četriem šonedēļ aizturētajiem, bet arī partiju vadītājiem Ingunai Sudrabai, Augustam Brigmanim un Armandam Krauzem.
Ref: 102.000.102.13638