Lai gan Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) paudusi atbalstu Andra Bērziņa kandidatūrai Valsts prezidenta vēlēšanās, Saeimas kuluāros tiek apspriesta pilnīgi pretēja informācija, norādot, ka patiesībā Bērziņa pārvēlēšanai balsu nav, atsaucoties uz Latvijas Televīzijas raidījumu Panorāma, vēsta portāls lsm.
Pirms gandrīz četriem gadiem Valsts prezidenta ievēlēšanu izšķīra Saskaņas centrs, dienu pirms vēlēšanām izšķiroties par atbalstu Andra Bērziņa kandidatūrai. Tagad situācija mainījusies un Saskaņa, visticamāk, vairs nebūs Bērziņa pārvēlēšanas garants.
Saskaņas Saeimas frakcijas vadītāja vietnieks Valērijs Agešins to gan oficiāli vēl nav gatavs atklāt: «Prognozēju ļoti sīvu cīņu un to, ka būs vairāki kandidāti. Un diskusijas, kas notiek kuluāros, ir šīs cīņas neatņemama sastāvdaļa.»
Savukārt frakcijas vadītājs Jānis Urbanovičs no intervijas atteicās. Taču vairāku politiķu teiktais liecina, ka pirms nedēļas, vēlot Uzbekistānas parlamentārās sadarbības grupas vadītāju, «saskaņieši» palikuši bez amata, piekāpjoties Romānam Mežeckim no partijas No sirds Latvijai. Šī partija jau tiek uzskatīta par Vienotības satelītu, izņemot tās līderi Ingunu Sudrabu. Pēc balsojuma tieši Urbanovičs «zaļzemniekiem» esot norādījis, ka par atbalstu Bērziņam var aizmirst.
Iespējams, Urbanoviču sarūgtinājis arī tas, ka viņš nav saņēmis atbalstu pielaides saņemšanai darbam ar valsts noslēpumu. Viņam pirms vairākiem gadiem pielaide netika piešķirta un viņš cerējis uz prezidenta administrācijas atbalstu.
Nacionālā apvienība līdz šim minējusi, ka amatam varētu tikt virzīts Egils Levits. Tagad vairs apņēmība viņa kandidatūras nominēšanai nav saklausāma, tāpat kā nav saklausāms, ka partija atbalstīs Bērziņu.
«Pamatā esam runājuši par to, kādam vajadzētu būtu nākamajam Valsts prezidentam, un šajā diskusijā esam iesaistījuši daļu sabiedrības – vakar mums bija Kultūras akadēmijā diskusija,» trešdien pauda VL-TB/LNNK Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Gaidis Bērziņš.
Zaļo un zemnieku savienība jau pasteigusies publiski solīt balsis Bērziņa pārvēlēšanai. Taču saskaņā ar Panorāmas rīcībā esošo informāciju, kāds zināms ZZS politiķis saviem partijas biedriem norādījis, ka neredz iespēju Bērziņa pārvēlēšanai, tādējādi apliecinot – publiski teiktais, nesakrīt ar runāto aiz slēgtām durvīm.
Gatavību kandidēt uz prezidenta amatu ir apliecinājusi Sandra Kalniete no Vienotības, taču, visticamāk, tāpēc, lai radītu sarežģījumus joprojām kuluāros minētajai prezidenta amata kandidātei Solvitai Āboltiņai. Pēc Vienotības oficiālās versijas gan lēmuma par amata kandidātiem nav.
Tieši Āboltiņa pagaidām tiek minēta kā galvenā amata pretendente, lai arī viņai nav un nebūs vienots pašas frakcijas atbalsts. Jau vairākkārt izskanējis, ka īstie prezidenta amata kandidāti parādīsies tikai īsi pirms balsojuma Saeimā.
Taču notiekošais politikas kuluāros un arī partiju sponsoru sacītais liecina, ka Bērziņam balsu pagaidām nav.
Valsts prezidents jau paziņojis, ka savu lēmumu par kandidēšanu atklās aprīlī, un viņa pazinēji norāda – Bērziņš būs gatavs kandidēt tikai tad, ja viņam būs stabils balsu vairākums.
Vēstīts, ka Bērziņa prezidenta pilnvaras beidzas jūlija pirmajā pusē, taču nākamā prezidenta vēlēšanas notiks jūnija sākumā.
Līdz šim skaidri prezidenta amata kandidāta vārdu nosauca vien Latvijas Reģionu apvienība (LRA) – tā virzīs partijas priekšsēdētāju Mārtiņu Bondaru. Pārējās partijas joprojām domā. Savu kandidātu varētu virzīt arī Saskaņa, bet No sirds Latvijai gan sola izvēlēties no citu partiju piedāvājuma.
Ref: 102.000.102.9171
tā viņam arī vajag!
Lai visi labie gariņi stāv aiz muguras tiem,kas izvēlēsies jauno valsts prezidentu!Būtu patīkami prezidenta amatā redzēt jaunu ,gudru,inteliģentu personību,lai iedzīvotājiem nebūtu nepatīkami skatīties un klausīties nenoteiktā spriedelēšanā un vārdu meklēšanā,lai izteiktu kādu domu.Prezidentam jāprot pārliecināti un skaidri sarunāties ar viesiem un savas valsts iedzīvotājiem!