Neraugoties Eiropas Savienības amatpersonu un dalībvalstu politiķu brīdinājumiem, Turcijas prezidents Redžeps Tajjips Erdogans (Recep Tayyip Erdoğan) 7.augustā solījis atbalstīt nāvessoda atjaunošanu valstī, ja parlaments un tauta no atbalstīs.
Erdogans masu mītiņā Stambulā, kurā pēc oficiālajām aplēsēm piedalījušies vairāki miljoni cilvēku, norādījis: «Par nāvessodu izlems Turcijas parlaments. (..) Paziņoju jau iepriekš, ka es atbalstīšu parlamenta pieņemtu lēmumu. (..) Tiek teikts, ka ES nav nāvessoda. (..) Tāds ir Amerikas Savienotajās Valstīs, Japānā, Ķīnā – lielākajā daļā pasaules tāds ir».
Turcija jau ilgstoši risina sarunas par valsts iestāšanos ES, taču Eiropas Komisijas vadītājs Žans Klods Junkers (Jean-Claude Juncker) jūlija nogalē norādījis, ka valstij, kas savā soda mēru arsenālā iekļauj nāves sodu nav vietas ES.
Turcijas prezidents uzrunā svētdien arī norādījis, ka valstī tiks turpināta vēršanās «likuma robežās» pret valsts apvērsuma mēģinājuma īstenotājiem un atbalstītājiem.
Turcijas valdība uzskata, ka 15.jūlija valsts apvērsuma mēģinājumu pret demokrātiski ievēlēto valsts varu, kurā dzīvības zaudējuši 270 cilvēki un ievainoti vairāk nekā 2 000, sarīkojis Amerikas Savienotajās Valstīs dzīvojošais islāma garīdznieks Fethulla Gulens (Fetullah Gülen), kurš gan savu saistību ar apvērsuma mēģinājumu noliedz.
Ankara lūgusi Vašingtonai Gulenu izdot, bet Amerikas Savienoto Valstu amatpersonas lūgušas iesniegt pierādījumus par garīdznieka saistību ar jūlija notikumiem.
AP vēsta, ka Ankara Gulena kustību, kas Turcijā un citās valstīs uztur skolas, labdarības organizācijas un nodarbojas ar uzņēmējdarbību, atzinusi par teroristisku organizāciju. Uz aizdomu pamata par saistību ar Gulena kustību Turcijā no darba atlaisti gandrīz 70 000 cilvēku.
Valstī 3.augustā izsludināts trīs mēnešus ilgs ārkārtas stāvoklis apvērsuma īstenotāju vajāšanas nolūkā.
Ref: 111.111.103.3955