Nerimst «kašķis» par vecāko Ziemassvētku eglīti

Latvija un tās Baltijas kaimiņiene Igaunija apmainās ar draudzīgām dunkām, tā kā abas valstis apgalvo, ka aptuveni piecus gadsimtus atpakaļ pirmās ieviesušas Ziemassvētku eglītes tradīciju.

Laikā, kad Latvijas galvaspilsēta Rīga svin savas egles piecsimto gadadienu, Igaunijas kolēģi gatavo savu triecienu, tā, piemēram, Rīgas mērs Nils Ušakovs no Tallinas mēra Edgara Savisāra dāvanā saņēmis mazu Ziemassvētku eglīti, vēsta AFP.

«Viņš [Tallinas mērs] apsveica mūs Rīgas Ziemassvētku egles 500 gadadienu un atgādināja, ka Tallina svin egles 569. dzimšanas dienu,» sacījis Ušakovs.

«Ir labi, ka vienīgais jautājums, par kuru Rīgai un Tallinai ir nesaskaņas, ir tas, kurai ir vissvecākā Ziemassvētku eglīti,» jokojis Rīgas mērs.

Pilsētu cīņas laikā Latvijas tūrisma birojs izīrējis reklāmas stendu Tallinā, aicinot vietējos iedzīvotājus doties apskatīt Ziemassvētku eglītes dzimteni Rīgas festivāla laikā. Saskaņā ar Latvijas pētnieku teikto, pirmais Ziemassvētku koks patiesībā nemaz neizskatījās tā, kā to mūžamzaļu pazīst mūsdienās.

1510. gadā lieltirgotāju grupa izveidoja koka piramīdu, kas simbolizēja īsto koku, un izrotāja to ar sausiem ziediem, augļiem, dārzeņiem un pat salmu rotaļlietām. Viņi novietoja šo konstrukciju pie savas apspriežu zāles, un sadedzināja to, atzīmējot vecā gada beigas un jaunā sākumu.

Igauņi, savukārt, uzstāj, ka pasaules pirmā Ziemassvētku koks tika uzstādīts iepretim Tallinas rātsnamam 1441. gadā, un bija daļa no ziemas rituāla, kurā tirgotāji un neprecētas sievietes dejoja ap koku, vēlāk to sadedzinot.

«Latviešu apgalvojums, ka pirmā publiski apskatāmā Ziemassvētku egle atradās Rīgā, nav pareizs,» tā Igaunijas lielākajā dienas laikrakstā norādījis mākslas vēsturnieks Juri Kuuskemaa.

Abas pilsētas, gan Rīga, gan Tallina, tajā laikā bijis mājoklis neprecēto tirgotāju ģildei, kas saukti par Melngalvjiem un bija tirgotāji no vācu zemēm.

Maikls Džonsons (Michael Johnson), Rīgā dzīvojšs amerikānis, kurš izpētījis Ziemassvētku koka vēsturi, sacījis, ka debates par izcelsmi jebkurā gadījumā ir samērā akadēmiskas. «Galu galā tā ir leģenda, tāpat kā Ziemassvētku vecītis, un kādas tiesības Somijai sevi saukt par Ziemassvētku vecīša dzimteni?» tā Džonsons.