Šīs daudzās mājas, kas šobrīd stāv tukšas, ir tādas ne jau tāpēc, ka tur ir slikta kvalitāte, kaut gan arī tas vietām ir vērojams, bet gan tāpēc, ka pašizmaksa ir milzīgi liela, norāda Latvijas Komercbanku asociācijas prezidents Teodors Tverijons.
Kad reāli tirgus ir nokritis, tas nozīmē to, ka jebkura dzīvokļa pārdošana jaunajos projektos nes zaudējumus. Tie, kuriem šīs mājas pieder vai arī tie, kas tās ir pārņēmuši, nelaiž šos dzīvokļus pārdošanā, jo tā ir daudz neizdevīgāka, tas nestu daudz lielākus zaudējumus nekā tad, ja vienkārši to māju uztur šādā stāvoklī, atsaucoties uz BNS, Tverijona teikto citē Db.lv.
«Vairākas bankas šobrīd pat aktīvi reklamē to, ko tās ir pārņēmušas. Protams, ka jebkuram ir vēlme pārdot pārņemtos īpašumus par normālāku cenu, lai tie zaudējumi nebūtu milzīgi. Bet kad šīs cenas atgriezīsies iepriekšējos līmeņos – pēc gada, trim, pieciem vai desmit gadiem – kas to lai zina?,» retoriski vaicājis Tverijons, atzīstot, ka bankas labāk izvēlas pārņemtos īpašumus nepārdot un nogaidīt brīdi, kad īpašumus būs iespējams pārdot par augstāku cenu.
«Labāk, lai šī pārņemtā māja stāv, nekā to uzspridzināt. Bez šaubām banka arī nepildīs sociālo funkciju un neatdos šo māju Rīgas bomžiem. Tur ir ieguldīta nauda, kura ir jādabū atpakaļ ar minimāliem zaudējumiem. Šeit ir zināms interešu konflikts. Nenoliedzami tas, kura plānos ir iegādāties dzīvokli, ir ieinteresēts, lai šo preci varētu nopirkt kaut vai par sviestmaizi, gluži kā «Stockman» trakajās dienās. Bet tie, kuram šim dzīvoklis pieder – maksātnespējīgam uzņēmējam, vai firmai – ir ieguldījuši savu naudu. Viņi gaida brīdi, kad varētu šos īpašumus pārdot pēc iespējas dārgāk,» sacīja Tverijons, piebilstot, ka šajā gadījumā bankas pozīcija ir pa vidu abām šīm pusēm.