Ukrainas, Krievijas, Francijas un Vācijas ārlietu ministri 3.martā tikušies Parīzē, lai «iekustinātu» Minskas pamiera prasību izpildi, tomēr Ukrainas puse iestājusies pret vēlēšanām separātistu kontrolētajā valsts daļā, kamēr tiek pārkāpts pamiers.
Reuters vēsta, ka viens no sarunu galvenajiem mērķiem bijis mēģināt pārvarēt jautājumu, ko vairākas Eiropas Savienības dalībvalstis šobrīd uzskata par lielāko šķērsli mieram Ukrainas karā, proti, Kijevas nevēlēšanos pieņemt vēlēšanu likumu pretinieka iekarotajām Doņeckas un Luhanskas apgabalu daļām.
Francijas ārlietu ministrs Žans Marks Airols (Jean-Marc Ayrault) sarunās atgādinājis, ka visi četri ārlietu ministri cer, ka vēlēšanas varēs tikt sarīkotas līdz jūnija beigām.
Ukrainas ārlietu ministrs Pavlo Klimkins norādījis, ka vispirms frontē jābeidzas karadarbībai: «Punkts, ko īpaši uzsvēru, ir drošības nodrošināšana periodā līdz iespējamajām vēlēšanām. (..) Bez drošības mēs nevaram izpildīt neko vairāk».
Ukrainas ziņu aģentūra Unian vēsta, ka pretinieks 3. un 4.martā ukraiņu spēkiem uzbrucis 57 reizes, bet Reuters citē ES amatpersonu neformāli pausto, ka Minskas pamiers jāuztur «pie dzīvības» arī tad, ja to neievēro, pieļaujot, ka pretējā gadījumā Ukrainā varētu tikt iekarotas jaunas teritorijas.
Ref: 111.111.103.3258