Tā dēvētās Doņeckas tautas republikas atbalstītāji savas vienības gatavo kaujām – šajā situācijā rietumvalstīm ir jāpalīdz Ukrainai ar ieročiem, uzskata neatkarīgās Ukrainas pirmais prezidents Leonīds Kravčuks. Vienlaikus viņš nevar garantēt, ka ieroči nenonāks Austrumukrainas separātistu rokās, ziņo Latvijas sabiedrisko mediju interneta ziņu portāls lsm.
«Šodien ir jautājums par Ukrainas izdzīvošanu. Mēs līdz šim nezinām [Krievijas prezidenta Vladimira] Putina nodomus. Visu laiku pienākošie signāli liecina, ka viņš gatavo nākamo uzbrukumu, koncentrē karaspēku pie Ukrainas robežas, tieši ietekmē kaujiniekus, separātistus, palīdz viņiem ar ieročiem un citiem militāriem līdzekļiem. Turklāt Krievijas karavīri tieši piedalās karā pret Ukrainu. To sauc par hibrīdkaru, bet jautājums nav par to, kā to sauc. Svarīgi ir tas, ka iet bojā cilvēki – jau vairāk nekā seši tūkstoši cilvēku Ukrainā ir gājuši bojā,» intervijā LTV7 paziņojis Kravčuks.
Pēc viņa sacītā, «izrādījās, ka armija nav gatava atvairīt tādu spēku kā Krievija, kas ir ne tikai apbruņota ar jaunākajiem ieročiem, bet kurai ir arī atomarsenāls. Mēs nelūdzam uzbrukuma ieročus, mums ir vajadzīgi aizsardzības ieroči.»
«Runājot par Putina agresijas stimulēšanu, sakiet, vai tad šodien ir kādas iespējamās Rietumu garantijas, ka Putins, ja viņu neapturēs, neies tālāk? Neviens taču nenosauc šīs garantijas. Ja ASV un Rietumeiropa mums teiktu – paklausieties, mēs ar Putinu esam vienojušies, un jūs neuztraucieties – viņš tālāk neies, mēs saprastu, ka puses ir vienojušās un Putins apturēs agresiju pret Ukrainu. (..) Ukraina var apturēt Putinu, ja tai iedos ieročus. Mēs taču negatavojamies pāriet robežu un uzbrukt Krievijai. Mums taču nav vajadzīgi uzbrukuma ieroči. Aizsardzības! (..) Taču šodien mēs tirgojamies – dot Ukrainai reālu kaujas pistoli vai tikai bērnu ūdenspistoli. Es to principā nesaprotu. Ukraina taču nevienu nelūdz ierasties un aizsargāt to. Nē, mēs nelūdzam ierasties ar dzīvo spēku un mirt par mums. Mēs paši mirsim par Ukrainas zemi, mēs!» teic eksprezidents.
«Es neticu, ka Krimas jautājums tiks atrisināts drīz. Ja Krievija īstenos tādu politiku kā šodien – stingru, agresīvu, tautai ekonomiski grūtu, nacionāli nepamatotu – tā var nonākt līdz sabrukuma stāvoklim. Putinam vai vēl kādam būs jānodarbojas ne ar Krimu, bet Krieviju. Un tad Krimas jautājums var tikt atrisināts par labu Ukrainai. Jo Krievijai būs svarīgākas problēmas nekā Krima,» tā Kravčuks.
Jau ziņots, ka Krievija pērn februārī okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Kopš aprīļa Maskavas atbalstītie un apbruņotie kaujinieki, diversanti un Krievijas regulāro vienību karavīri ieņēmuši plašus apvidus Luhanskas un Doņeckas apgabalos, Ukrainas austrumos.
Kā janvāra beigās ANO Drošības padomes sēdē apliecināja Ukrainas vēstnieks ANO Jurijs Sergejevs, Ukrainas austrumos atrodas 12 000 Krievijas karavīru.
Ukrainas, Francijas, Vācijas un Krievijas līderi 12.februārī sarunās Minskā vienojās par karaspēka un smagās tehnikas atvilkšanu, kā arī par uguns pārtraukšanu Ukrainas austrumos, sākot no 14.februāra pusnakts
Ignorējot pamiera vienošanos, Krievijas algotņi un karavīri uzbruka stratēģiski svarīgajai Debaļcevei, bet šobrīd Krievijas bruņotie spēki jau tiek koncentrēti pie Mariupoles.
Sodot Krieviju par Krimas aneksiju un Austrumukrainas destabilizāciju, ES, ASV un citas rietumvalstis noteikušas sankcijas daudzām Krievijas augstākajām amatpersonām, Kremļa tuvākā loka cilvēkiem, kā arī Krievijas ekonomikas finanšu, aizsardzības un enerģētikas nozarēm.
Ref: 102.000.102.9573