Ceturtdien, 9.jūnijā, Ukrainas spēki austrumos turpina aizstāvēt mazu daļu no stratēģiski svarīgās Severodoneckas pilsētas, kamēr no dienvidiem pienāk ziņas par trīs Krievijas spēku munīcijas noliktavu un 30 iebrucēju iznīcināšanu. Pēc sarunām par Krievijas militārās blokādes atcelšanu Melnajā jūrā pie Ukrainas krastiem pārtikas izejvielu eksportam Krievija paudusi gatavību neuzbrukt ostām, ja Ukrainas puse tās atmīnētu, vēsta Ukrainas sabiedriskais medijs Ukrinform, ASV Kara pētījumu institūts, baltkrievu medijs Nexta TV un britu raidorganizācija BBC.
Stratēģiski svarīgajā Severodoneckas pilsētā, kas kopā ar Lisičansku ir pēdējās lielās pilsētas, kas nav nonākušas Krievijas okupācijas spēku kontrolē, turpinās artilērijas un ielu cīņas. Ukrainas spēki kontrolē pilsētas mazāko daļu, ķīmiskās rūpniecības kompleksu Azot.
Kā pavēstījis Luhanskas apgabala Militārās pārvaldes priekšnieks Serhijs Haidajs, diennaktī līdz ceturtdienas rītam turpinājusies Severoconeckas apšaudīšana no artilērijas ieročiem. Lisičanskas pilsētu, kas atrodas otrpus Siverskijdonecas upei, joprojām kontrolē Ukraiņu spēki.
«Ienaidnieki turpina nesekmīgus mēģinājumus atrast vājās vietas Severodoneckas aizsardzībā, vienlaikus apšaudot dzīvojamos rajonus un rūpnieciskos objektus Luhanskas apgabalā.
8.jūnija vakarā viņi divas reizes trāpīja Severodonecas rūpnīcai Azot. Bojāti vismaz divi cehi dažādās ķīmiskās rūpnīcas pusēs. Viens no tiem ir amonjaka ražošanas cehs,» liecina Haidaja ziņojums, kas publicēts sociālajā tīklā Facebook.
Luhanskas apgabala Ukrainas kontrolētajā daļā diennaktī gājuši bojā ne mazāk kā četri iedzīvotāji – divi vīrieši un divas sievietes.
Lisičanskā pēdējo divu dienu laikā seši iedzīvotāji guvuši dažādas pakāpes ievainojumus. Četri no viņiem nekavējoties pārvietoti uz slimnīcu Dnipro pilsētā.
Trešdien, 8. jūnijā, Luhanskas apgabalā Krievijas armija ar mīnmetējiem, artilēriju un reaktīvās artilērijas raķešu sistēmām bez Severodoneckas un Lisičanskas apšaudījusi arī Privilliju, Orihovu, Ustiņivku, Hirsku, Kateriņivku, Bilohorivku, Mikolajvku, Komišuvaku un Pavlohradu.
Valsts aizstāvji piedzīvojuši gaisa triecienu Severodoneckas rajona Toškivkai un atvairījuši uzbrukumu. Uzbrukuma operācija atvairīta arī Katerinivkas virzienā, kur iebrucējiem nācies atkāpties.
Pēc Haidaja paustā, kopumā pēdējā diennaktī atvairīti septiņi uzbrukumi, iznīcināti trīs Krievijas tanki, divas bruņutehnikas mašīnas un četras militārās automašīnas. Ukrainas pretgaisa aizsardzības vienības savukārt notriekušas sešus bezpilota lidaparātus Orlan-10.
Krievijas mērķis Ukrainas Donbasa reģionā ir pilnībā iekarot Luhanskas un Doneckas apgabalus, bet līdz kam vēl tāls ceļš ejams.
Luhanaskas apgabala Militārā pārvalde neziņo par Ukrainas spēku militārpersonu un militārās tehnikas zaudējumiem pēdējā diennaktī.
ASV Kara pētījumu institūts savukārt secinājis, ka Donbasā Krievijas spēki pastiprina psiholoģiskās un informatīvās operācijas, lai grautu Ukrainas karavīru morāli.
Dienvidos likvidē karavīrus un munīcijas noliktavas
Kara frontes dienvidu daļā, kas stiepjas no Zaporižjas apgabala līdz Mikolajivas apgabalam, pēdējā diennaktī turpinājušās artilērijas cīņas. Ukraiņu militārās jomas žurnālists Romāns Bočkala trešdien vēstījis, ka Ukrainas spēki atbrīvojuši Hersonas apgabala Blahodatni.
Attiecīgi valsts aizstāvjiem izdodas lēnām iespiesties lielākoties okupētajā Hersonas apgabalā. Blahodatne atrodas ap 50 kilometru attālumā no apgabala centra Hersonas, kur Krievijas okupācijas vara gatavojas tuvākajos mēnešos rīkot «referendumu» zem ieročiem par apgabala atdalīšanos no Ukrainas.
Kā ziņojumā par pašreizējo militāro situāciju dienvidos vēsta Ukrainas Bruņoto spēku Dienvidu operatīvais štābs, pēdējā diennaktī Ukrainas spēkiem šajā zonā izdevies nodarīt zaudējumus pretinieka spēkiem.
«Pretinieks turpina cīņu ieņemtajās aizsardzības līnijās.
Dominējošā taktika ir artilērijas un mīnmetēju dueļi, bet reizēm ienaidnieks ķeras pie vieglo ieroču uguns, mēģinot fiziski izspiest ukraiņu vienības no pozīcijām,» rakstījis Dienvidu operatīvais štābs. «Ienaidniekiem nav panākumu. Viņi atkāpjas, atstājot nogalinātos, ievainotos un bojāto aprīkojumu. Armijas lidmašīna veica divus triecienus pa ienaidnieka spēku grupām un vienu no to visvairāk nostiprinātām pozīcijām Hersonas apgabalā.»
Ukraiņu raķešu un artilērijas vienībām izdevies iznīcināt 30 Krievijas militārpersonas, divas bruņumašīnas un četras militārās mašīnas. Hersonas apgabalā izdevies likvidēt trīs lauka munīcijas noliktavas, apgalvojusi Ukrainas puse.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis atzinis, ka maijā un jūnija sākumā Ukrainas spēki cietuši lielus upurus, tomēr Kijiva publiski neatklāj tieši, cik ukraiņu militārpersonu ir kritušas un ievainotas.
Ukrainas Bruņotie spēki turpina skaitīt pretiniekam nodarītos zaudējumus. Saskaņā ar to izplatīto informāciju no iebrukuma sākuma 24.februārī līdz 9.jūnijam Krievijas karaspēks Ukrainā zaudējis ap 31 700 militārpersonu, ieskaitot ap 200 pēdējā diennaktī, bet tanku jomā Krievija esot zaudējusi 1 398 tankus, ieskaitot piecus pēdējā diennaktī.
Krievija runā, bet neatceļ Ukrainas ostu blokādi pārtikas eksportam
Trešdien aizvadītas Krievijas-Turcijas ārlietu ministru sarunas Ankarā par iespējām atcelt Krievijas īstenoto Ukrainas Melnās jūras ostu blokādi. Krievijas un Ukrainas amatpersonu izteikumi liecina, ka tajās Krievija nav pierunāta atcelt blokādi, kas draud izraisīt vitāli svarīgu pārtikas izejvielu – saulespuķu eļļas, kukurūzas, miežu un kviešu – trūkumu Tuvajos Austrumos un Āfrikas valstīs, kā arī sadārdzināt pārtikas cenas pasaulē.
Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs, kurš piedalījies sarunās, norādījis, ka, ja Ukraina atmīnēs ostas, Maskava neizmantošot radušos situāciju militāriem mērķiem.
Attiecībā uz pašas Krievijas labības eksportu uz ārvalstu tirgiem savukārt Krievijas prezidenta Vladimira Putina preses sekretārs Dmitrijs Peskovs sacījis, ka, lai tas notiktu, jāatceļ sankcijas pret Krieviju.
Sarunās par blokādes atcelšanu iesaistījies arī Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, taču viņš runājis nevis ar Krieviju, bet ar Lielbritānijas premjerministru Borisu Džonsonu (Boris Johnson) un citu valstu līderiem.
«Tā ir Krievijas flote, nevis britu flote vai kāda cita, kas ir bloķējusi Ukrainas Melnās jūras ostas, tādējādi pasaule atrodas uz briesmīgas pārtikas krīzes sliekšņa. Un tā nav tikai cenu krīze. Mēs nevaram eksportēt savus kviešus, kukurūzu, augu eļļu un citus produktus, kuriem ir bijusi stabilizējoša loma pasaules tirgū. Tas nozīmē, ka diemžēl desmitiem valstu var rasties fizisks pārtikas trūkums. Miljoniem cilvēku var nomirt badā, ja turpināsies Krievijas īstenotā Melnās jūras blokāde,» Zelenskis sacījis video uzrunā pasākumā, ko rīkojis ASV žurnāls Time.
Piedāvājam noskatīties Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska jaunāko uzrunu ukraiņu valodā ar angļu valodas subtitriem.
View this post on Instagram
EP atbalsta Ukrainas virzību uz ES
Eiropas Parlaments (EP) ir paudis atbalstu tam, lai ES piešķirtu Ukrainai kandidātvalsts statusu. «Ukrainas vieta ir Eiropas saimē,» preses konferencē norādījusi EP priekšsēdētāja Roberta Metsola (Roberta Metsola).
EP deputātu lēmumam ir rekomendējošs raksturs. Kamēr ES Padomē, kur darbojas dalībvalstu valdību pārstāvji, Francija un citas valstis noskaņotas pret kandidātvalsts statusa piešķiršanu Ukrainai, tikmēr nav gaidāms, ka Krievijas plosītā valsts varētu to saņemt.