Piektdien, 10.jūnijā, Luhanskas apgabala administrācija ziņo par Krievijas necenšanos atjaunot elekroapgādi okupētajās pilsētās un par darbavietu iznīcināšanu arī vēl neokupētajās. Iebrucēju iestādes notiesājušas uz nāvi divus britu un vienu marokāņu karavīru, kuri karojuši Ukrainas pusē. Artilērijas bruņojuma ziņā Krievijai saglabājas pārspēks pār Ukrainu ar attiecību 20:1, vēsta Ukrainas sabiedriskais medijs Ukrinform, ASV Kara pētījumu institūts, baltkrievu medijs Nexta TV un britu raidorganizācija BBC.
Luhanskas apgabala Militārās pārvaldes priekšnieks Sergejs Haidajs norādījis, ka ukraiņu vienības turpina aizstāvēt mazu daļu no Severodoneckas pilsētas.
Atskatoties uz Krievijas klātbūtni apgabalā kopš 2014.gada, Haidajs bijis kritisks par to, kas sagaida šo un citas pilsētas, ja ukraiņi tās nenosargās.
«Viņi jau astoņus gadus Luhanskā neko nav atjaunojuši. [Nesen okupētajā] Popasnā un Rubižnē pat nemēģina atjaunot ūdens vai elektrības padevi – viņi vienkārši visu iznīcina. «Krievu pasaule» ir tuksnesis. Ienaidnieks cenšas sasniegt šo mērķi, Ledus pils vai amonjaka ražotne Azota [rūpniecības kompleksā Severodoneckā], kas ir viena no uzņēmuma galvenajām nodaļām, nevienam netraucēja. Tūkstošiem cilvēku ir atbrīvoti no cerībām strādāt,» jaunākajā ziņojumā vēstījis Haidajs.
Lai arī ukraiņu militārpersonu skaits ir liels un līdzinās cilvēku skaitam, kādu kara ugunī no savas puses sviedusi Krievija, mūsdienu karā izšķirošais ir bruņojums, sevišķi smago ieroču ziņā. No šāvējiem droša attāluma artilērijas lādiņu krusa var iznīcināt pat simtiem viskaismīgāko Ukrainas aizstāvju.
Latviešu bijušais Seima deputāt Juris Jurašs amerikāņu medijam The Wall Street Journal sacījis, ka Donbasa kaujā ukraiņiem nācies cīnīties ar šautenēm pret tankiem.
Ukrainas Bruņotie spēki slēpj savu kopējo upuru skaitu, tomēr amatpersonas un žurnālisti pamazām atklāj pašreizējās situācijas dramatismu, saprotot, ka atklātība var nākt par sliktu ukraiņu kaujas garam, bet par labu tam, lai izprasītu NATO valstīm jaudīgas artilērijas un reaktīvās artilērijas sistēmas. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis pirms nedēļas sacīja, ka Donbasa kaujā ukraiņiem situācija ir ļoti sarežģīta ar 100 līdz 150 kritušajiem dienā.
Ceturtdien, 9.jūnijā, Ukrainas aizsardzības ministrs Oleksejs Rezņikovs izvērstā ierakstā sociālajā medijā Facebook norādījis: «Katru dienu līdz 100 mūsu karavīru tiek nogalināti un līdz 500 – ievainoti. Kremlis turpina «spiest ar masu», paklūp, saskaras ar spēcīgu prettriecienu un cieš milzīgus zaudējumus. Tomēr tam joprojām ir spēki, lai virzītos uz priekšu dažos frontes sektoros.»
Zelenska padomnieks Mihailo Podoļaks intervijā BBC savukārt sacījis ik dienu Ukrainas spēki cieš upurus robežās no 100 līdz 200, kas ir lielākā aplēse, kādu līdz šim paudušas Ukrainas amatpersonas.
Tātad intensīvā karadarbība turpina prasīt lielus militārpersonu upurus un vājina Ukrainas kaujas spējas, jo svarīgākajās frontes vietās atbildība aizstāvēt aizsardzības pozīcijas tiek uzticēta pieredzējušākajām un prasmīgākajām vienībām.
Rezņikovs pateicies ārvalstīm par vairāku tūkstošu prettanku ieroču un vairāku simtu bezpilota lidaparātu piegādāšanu, tomēr norādījis, ka artilērijas karā Ukrainas bruņojumā nepietiek reaktīvās artilērijas sistēmu un raķešu līdzvērtīgai cīņai ar Krievijas tālšāvējiem. Doties efektīvā pretuzbrukumā ir neiespējami bez vairākiem simtiem smago bruņu transportieru, kādi no ārvalstu partneriem netiek saņemti, skaidrojis Rezņikovs.
«Tāpēc mēs uzsveram: Ukrainai ļoti nepieciešami smagie ieroči, turklāt ļoti ātri. Mēs esam pierādījuši, ka atšķirībā no daudziem citiem mēs no Kremļa nebaidāmies, taču kā valsts mēs nevaram atļauties zaudēt savus labākos dēlus un meitas,» tā Ukrainas aizsardzības ministrs.
Baltkrievu trimdas medijs Nexta TV vēstījis, ka kopumā Rietumvalstis Ukrainai piegādājušas 150 gabalus 155 mm kalibra artilērijas ieroču, taču Krievijas rīcībā joprojām ir vairāki tūkstoši tādu līdzīgu, kas iebrucējiem šajā būtiskajā bruņojuma segmentā veido pārsvaru 20 pret vienu. Šeit gan jāpiebilst, ka Ukrainas Bruņoto spēku rīcībā ir arī padomju laika artilērijas ieroči.
Krievijas noziegumu klāstā parādās nāvesspriedums gūstekņiem
Prokremlisko separātistu pašpasludinātajā «Doneckas Tautas Republikā» tiesa piespriedusi nāves sodu diviem Lielbritānijas un vienam Marokas pilsonim. Mariupolē gūstā saņemtā trijotne atzīta par vainīgu algotņu darbībā un centienos iegūt varu ar vardarbīgām metodēm.
Lielbritānijas valdība paudusi satraukumu par savu pilsoņu notiesāšanu.
«Esam vairākkārt teikuši, ka kara gūstekņi nebūtu jāekspluatē politiskiem mērķiem,» paziņojis Lielbritānijas premjerministra Borisa Džonsona (Boris Johnson) preses sekretārs.
«Saskaņā ar Ženēvas konvenciju karagūstekņiem ir tiesības uz kaujinieku imunitāti, un viņus nevajadzētu saukt pie atbildības par dalību karadarbībā. (..) Tāpēc mēs turpināsim strādāt ar Ukrainas varas iestādēm, lai mēģinātu nodrošināt ikviena Lielbritānijas pilsoņu atbrīvošanu, kuri dienējuši Ukrainas Bruņotajos spēkos un tiek turēti kā karagūstekņi,» teikts paziņojumā.
Atgādinām, ka karā Ukrainas pusē iesaistījušies arī vairāki latvieši, ieskaitot minēto Juri Jurašu un Jēkabpils zemessargu Gundaru Kalvi.
Zelenskis mudina iedzīvotājus aizstāvēt valsti, Japānā piedāvā Putina «vudū» lelli
Šonedēļ Ukrainas un Krievijas augstākās amatpersonas turpinājušas savu krasi atšķirīgo retoriku. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis turpinājis mobilizēt iedzīvotājus valsts aizsardzībai.
Uzrunā ceturtdienas vakarā Zelenskis sacījis: «Mums ir jāpierod, ka var būt tikai divas sabiedrības daļas – tie, kuri aizstāv mūsu neatkarību, un tie, kur strādā, lai šo aizsardzību nodrošinātu.»
Lūk, Ukrainas prezidenta uzruna ukraiņu valodā ar angļu valodas subtitriem.
Tikmēr Putins izteicies par paša rīcību Krievijas vēstures kontekstā. Viņš apmeklējis izstādi Maskavā, kas veltīta 350.gadadienai kopš Krievijas cara Pētera I Romanova dzimšanas.
Salīdzinot Krievijas pašreizējo ārpolitiku pret kamiņvalstīm ar Pētera I rīcību, kad Krievija virknē karagājienu iekaroja Vidzemi, Igauniju, daļu Ukrainas teritorijas un Vidusāzijas daļas, Putins sacījis: «Tā ir arī mūsu atbildība ņemt atpakaļ un nostiprināt».
Lūk, viņa teiktais video krievu valodā:
— Illia Ponomarenko 🇺🇦 (@IAPonomarenko) June 9, 2022
Noslēgumā piedāvājam noskatīties Japānas televīzijas sižetu par templi, kur apmeklētājiem tiek piedāvāts sūtīt Putinam sliktas domas, pienaglojot pie koka lelli ar viņa attēlu un personas datiem.
— NEXTA (@nexta_tv) June 10, 2022