Ukrainas kara 41.diena: ES gatava sūtīt kara noziegumu izmeklētājus, atbrīvotajās vietās ielaidīs žurnālistus, Krievija pārsviež spēkus

Ukrainā otrdienas, 5.aprīļa, rītā tās Bruņoto spēku vadība ziņojusi par Krievijas okupācijas spēku masveidīgu pārvietošanu no Baltkrievijas uz Krieviju. ES un citas Rietumvalstis gatavo izmeklētāju komisijas, kurām doties uz atbrīvotajām Kijivas apgabala pilsētām iespējamu kara noziegumu izmeklēšanai. Bučā un citviet ukraiņi atļaus ierasties žurnālistiem, kaut arī spēkā ir komandantstunda un vietas ir mīnētas, vēsta Ukrainas sabiedriskais medijs Ukrinform un britu raidorganizācija BBC.

Operatīvā situācija

Otrdienas rīta ziņojumā par operatīvo, militāro situāciju valstī pēdējās 24 stundās Ukrainas Bruņoto spēku Ģenerālštābs apgalvojis, ka Krievija gatavo pastiprinājumus notiekošai Donbasa reģiona ofensīvai, Ukrainas austrumos. Pašlaik Maskavas mērķis esot iegūt savā kontrolē visu Donetskas un Luhanskas apgabala teritoriju.

Valsts ziemeļu daļā Ukrainas karaspēks, sekojot aizejošajām Krievijas karaspēka vienībām ir nokļuvis līdz Baltkrievijas robežai. Baltkrievijā nonākušās Krievijas karaspēka vienības tiek gatavotas pārvietošanai pa dzelzceļu no Gomeļas, Jeļskas un Maziras uz Krievijas teritoriju un pēc kaujas spēju atjaunošanas tālāk uzbrukuma pastiprināšanai Ukrainas austrumos.

«Ienaidnieks galvenos centienus koncentrēja uz gatavošanos ofensīvas atsākšanai ar atsevišķām vienībām no [Krievijas – BNN] 6. un 20.Visarmijas, 1.tanku armijas, Baltijas un Ziemeļu flotes, kā arī uz mēģinājumiem ielekt [Ukrainas] Apvienotos spēkus [Donbasa reģionā]. Ienaidnieks papildina pārtikas, degvielas un munīcijas krājumus,» teikts Ģenerālštāba ziņojumā.

Lai arī Krievijas karaspēks ir atkāpies reģionā uz ziemeļrietumiem no Kijivas, atceļot militārās blokādes Čerņihivas apgabala pilsētās Čerņihivā, Ņižinā un Prilukos, tālāk uz ziemeļaustrumiem, Krievijas pierobežā saglabājas apdraudējums Sumu, Okhtirkas un Harhivas pilsētām. Minētās pilsētas turpina atrasties Ukrainas karaspēka kontrolē

Pēc Ģenerālštāba paustā, iebrucēji turpina savus centienus aplenkt Harkivu, ar artilērijas lādiņiem vēl vairāk izpostot dzīvojamos rajonus un infrastruktūru.

Doņeckas apgabala Slovjanskas uzbrukuma virzienā Krievijas karaspēks ir guvis panākumus. Harkivas apgabala dienvidos tas pavirzījies par septiņiem kilometriem uz priekšu un ieņēmis Bražkivkas ciematu.

Vēl uzbrukuma operācijas Krievijas un pašpasludināto Luhanaskas un Donetskas tautas republiku spēki veikuši ziemeļaustrumu Luhanskas apgabala Popasnas rajonā un Severodonetskas rajonā, kā arī Donetskas apgabala Novobakhmutovkas un Troitskas apvidū. Kā apgalvo Ukrainas militārā vadība, iebrucēji šajos uzbrukuma virzienos nav guvuši panākumus un aizsardzības pozīcijas ir noturētas.

Attiecībā uz raķešu triecieniem un gaisa uzlidojumiem Ukrainai pēdējā diennaktī visvairāk izceļama Mikolajevas pilsēta valsts dienvidos, Dienvidu Bugas upes krastā.

«Krievijas karaspēks veica uzbrukumus Mikolajivai, izmantojot Ženēvas konvencijā aizliegto kasešu munīciju. Ienaidnieka lādiņi trāpīja civilos kvartālos un medicīnas iestādēs, tostarp bērnu slimnīcā. Uzbrukumos tika nogalināti un ievainoti vairāki civiliedzīvotāji, tostarp bērni,» teikts Ukrainas Bruņoto spēku ģenerālštāba ziņojumā.

Rosība starptautiskajās organizācijās

Otrdien Ņujorkā gaidāma sēde ANO Drošības padomē, kas kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā sākuma nav spējusi pildīt savu pamata uzdevumu – gādāt par drošību, panākt karadarbības apturēšanu un vai kaut kā būtiski ietekmēt agresorvalsts rīcību. Krievijai kā pastāvīgai Drošības padomes loceklei ir veto tiesības, kas kopā ar Ķīnas atbalstu Maskavai faktiski atņem Drošības padomei iespējas nopietni rīkoties esošajā situācijā.

Rietumvalstis Drošības padomē daudz izmanto iespējas vērsties pret Krieviju ar publiskiem paziņojumiem un nopēlumu. Tā arī otrdienas sēdē, kas būs veltīta Ukrainai un masu slepkavībām Bučas pilsētā, gaidāma asa Krievijas kritika. Iespēja to paust tiešraides video uzrunā tiks dota arī Ukrainas prezidentam Volodimiram Zelenskim. Viņš pirmdien apmeklējis Bučas pilsētu.

Lielbritānija kā prezidējošā valsts sēdē plāno iestāties par Krievijas iespējamo kara noziegumu izmeklēšanu. Britu pastāvīgā pārstāve ANO Barbara Vudvarda (Barbara Woodward) solījusi izmantot savu ietekmi, lai «panāktu caurskatāmību, atbildību un taisnīguma ievērošanu».

Diplomātes paziņojums Twitter angļu valodā:

Savas izmeklēšanas atbrīvotajā Kijivas apgabala vietās veic Ukrainas tiesībsargājošās iestādes, taču starptautiska kara tribunāla sarīkošanai ir nepieciešams arī ārvalstu izmeklētāju savākts pierādījumu kopums.

Šajā ziņā gatavību iesaistīties paudusi ES. Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena (Ursula von der Leyen) piedāvājusi nosūtīt uz Ukrainu izmeklētājus pret iedzīvotājiem pastrādāto represiju dokumentēšanai.

Diplomātu izraidīšana

Foto attēli un video materiāli ar noslepkavotiem cilvēkiem no Bučas pilsētas un citām atbrīvotajām apdzīvotām vietām ES aizsākuši jaunu Krievijas diplomātu izraidīšanas vilni. Piemēram, Vācija paziņojusi par 40 Krievijas diplomātu izraidīšanu, taču norādījusi, ka joprojām neatbalstīs energoresursu embargo Krievijas gāzei, naftas produktiem un akmeņoglēm.

Žurnālistu iespējas dokumentēt represiju sekas

Lai arī Bučas notikumi ir plaši dokumentēti pasaules medijos, Ukrainas ģenerālprokurore Irina Venediktova norādījusi, ka līdzīga aina kā šajā pilsētā pavērusies arī citur atbrīvotajās teritorijās, kur Ukrainas puse ieviesusi stingru komandantstundas režīmu līdz 7.aprīļa rītam. Teritorijas joprojām ir mīnētas un prese ir kluvusi uzmanīgāka, jo karadarbībā Kijivas tuvumā iepriekš nonāvēti vairāki žurnālisti.

Kijivas apgabala Militārās pārvaldes vadītājs Oleksandrs Pavļuks paziņojis, ka pašvaldības un policija organizēs žurnālistu došanos uz atbrīvotajām apdzīvotām vietām.

«Ir ļoti svarīgi, lai visa pasaule redzētu tās šausmas, ko iebrucēji atnesa mūsu zemei. Tāpēc tika nolemts ļaut žurnālistiem strādāt atbrīvotajās apmetnēs visā Kijivas reģionā un stingrās komandantstundas laikā, ņemot vērā, ka vietējās varas iestādes un valsts policija apstiprina drošus pārvietošanās maršrutus,» pavēstījis Pavļuks.

Noslēgumā piedāvājam noskatīties Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska jaunāko video uzrunu ukraiņu valodā ar angļu valodas subtitriem.

Saistītie raksti

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Jaunākās Ziņas