Ukrainā otrdien, 26.aprīlī, Krievijas okupācijas spēki ar raķetēm uzbrukuši dienvidu pilsētai Zaporižjai un dodas tai sauszemes uzbrukumā. Ukrainas karaspēks Hersonas apgabalā atbrīvojis piecas apdzīvotas vietas. Vācu bruņojuma rūpnīca lūgusi Berlīnei atļauju nosūtīt Ukrainai 88 tankus. Krievija izteikusies, ka var sākties pasaules karš, bet Maskavā ar miera prasību ierodas ANO ģenerālsekretārs Antoniu Guterešs (António Guterres), vēsta Ukrainas sabiedriskais medijs Ukrinform , britu raidorganizācija BBC un baltkrievu medijs Nexta TV.
No Ukrainas dienvidaustrumu apgabaliem iebrucējiem izdevies sagrābt plašas teritorijas ne tikai Donetskas, bet arī Zaporižjas apgabalā. Tieši šī apgabala administratīvais centrs, Zaporižja, kas atrodas apgabala ziemeļrietumos, kļuvis par nākamo iebrucēju mērķi. Otrdienas rītā no pilsētas, ko turpina kontrolēt Ukrainas karaspēks, pienāk ziņas par gaisa uzlidojumiem.
«No rīta, plkst. 06.50, konstatēti triecieni no gaisa. Tiek noskaidroti apstākļi,» teikts Zaporižjas apgabala Militārās pārvaldes ziņojumā.
Pārvaldes iepriekšējie ziņojumi liecina, ka Krievijas armija frontes līnijā uz dienvidiem no apgabala administratīvā centra ir sapulcinājusi militāro aprīkojumu un personālu un mēģina virzīties uz Zaporižju.
Uz rietumiem no Zaporižjas apgabala, Hersonas apgabalā Ukrainas karaspēkam pretuzbrukumos izdevies atbrīvot piecus ciemus un likt iebrucējiem apturēt uzbrukuma operāciju. Daļa krievu spēku atkāpusies līdz Čornobaivkai okupētās Kersonas tiešā tuvumā.
Kā liecina amerikāņu militāro pētījumu centra The Study of War analīze, Donbasa frontes līnijā, Luhanskas apgabalā un Harkivas apgabala dienvidos Krievijas spēkiem ir izdevies iespiesties valsts aizstāvju pozīcijās uz dienvidiem un rietumiem no Harkivas apgabala Izjumas. Ukrainas karaspēks sīvi pretojas un šajā apvidū turpinās niknas kaujas.
Iebrucējiem ir izdevies mazliet pavirzīties uz priekšu arī citās vietās Donbasa frontē.
Leopard tanku sūtīšana
Ukrainai, kā liecina ukraiņu amatpersonu vairākkārtēji aicinājumi, akūti trūkst tanku, kas ļautu ne tikai aizstāvēties ar esošiem prettanku ieročiem, bet arī uzbrukt pretiniekam. Vācu medijs Die Welt vēsta, ka metālapstrādes un bruņojuma ražotājs Rheinmetall iesniedzis Vācijas valdībai oficiālu lūgumu ļaut piegādāt Ukrainai 88 Leopard 1A5 tankus. Pirmos 22 tankus ražotājs var nosūtīt dažu nedēļu laikā, taču uz pārējiem būtu jāgaida līdz 2022.gada beigām.
Krievija spiesta pastiprināt robežkontroli un biedēšanu
Krievijā Ukrainas pierobežas teritorijās turpinās uzbrukumi degvielas krātuvēm un naftas pārvades infrastruktūrai. Šonedēļ izcēlušies apjomīgi ugunsgrēki divos šādos objektos Brjanskas pilsētā un tās tuvumā.
The Kyiv Independent komentārs par šo tēmu angļu valodā.
— Illia Ponomarenko 🇺🇦 (@IAPonomarenko) April 25, 2022
Brjanskas, Kurskas un Belgorodas apgabalā Krievija pastiprinājusi valsts robežas un kontrolposteņu aizsardzību. Tiek veikti arī pasākumi, lai vērstos pret Ukrainu atbalstošu diversantu darbību pierobežas rajonos, vēsta Ukrainas Bruņoto spēku Ģenerālštābs.
Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs paziņojis, ka Rietumvalstu ieroču sūtījumi Ukrainai nozīmējot, ka NATO «būtībā iesaistās karā ar Krieviju». Ilggadējais Vladimira Putina ārpolitikas īstenotājs arī sacījis, ka pastāvot ievērojams risks, ka konfliktā tiks iesaistīti kodolieroči.
Ukrainas ārlietu ministrs Dmitrijs Kuleba vērtējis Twitter vietnē, ka Krievija jūt sakāves tuvošanos Ukrainā un tāpēc cenšas iebiedēt Rietumus, lai tie neatbalstītu Kijivu.
Maskavas izteikumus neņem nopietni arī Londonā. «Sergejs Lavrovs varētu arī pateikt, ka iemesls, kāpēc šobrīd Ukrainā notiek karš, ir tas, ka Krievija pārkāpa suverēnas valsts robežas un sāka iebrukumu tās teritorijā,» sacījis Lielbritānijas ārlietu ministrs. «Viss šis troksnis Maskavas par to, ka viņu uzbrukums Ukrainai ir atbilde uz NATO agresiju, ir pilnīgas, pilnīgas muļķības.»
Guterešs Maskavā un pēcāk Kijivā
Nav daudz Rietumvalstu un starptautisko organizāciju līderu, kuri šobrīd vēlas sarunāties ar Krievijas augstākajām amatpersonām. Izņēmums ir ANO ģenerālsekretārs Antoniu Guterešs, kura pienākums ir censties rast politisku risinājumu militāriem konfliktiem. Otrdien Guterešam paredzēta vizīte Maskavā, lai tiktos ar Vladimiru Putinu.
Vizīte notiek laikā, kad ANO atkārtoti notiek mēģinājumi mainīt kārtību, kādā Krievija un citas ANO Drošības padomes pastāvīgās locekles izmanto veto tiesības.
Guterešs pagājušajā nedēļā paziņojis, ka šonedēļ tiksies ne tikai ar Putinu, bet arī ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski. ANO ģenerālsekretāra deklarētais mērķis ir panākt «steidzamu rīcību, lai glābtu dzīvības, beigtu cilvēku ciešanas un panāktu mieru Ukrainā»
Zelenskis lūdz atbalstīt Ukrainas ekonomiku
Ukrainu, kas karo ar Krieviju jau kopš 2014.gada, pašreizējais pilna apjoma karš novājinājis arī ekonomiski. Tā tās valdība meklē ceļus, kā uzlabot valsts ekonomisko stāvokli. Viņš aicinājis Lielbritāniju atcelt ievedmuitu visām precēm no Ukrainas, un Lielbritānijas valdība ir tam piekritusi.
Lūk, Zelenska jaunākā uzrunu ukraiņu valodā ar angļu valodas subtitriem.
View this post on Instagram