Ukrainā naktī uz piektdienu, 29.aprīli, Kijivas slimnīcās ievietoti desmit cilvēki, kuri cietuši raķešu uzbrukumos galvaspilsētai. Lādiņi pilsētā trāpījuši dienā, kad ar miera vēsti Kijivu apmeklējis ANO ģenerālsekretārs Antoniu Guterešs (António Guterres). Viņam Vladimirs Putins šonedēļ paudis cerību atrisināt konfliktu diplomātiskā ceļā, vēsta Ukrainas sabiedriskais medijs Ukrinform un britu raidorganizācija BBC un baltkrievu medijs Nexta TV.
«Kad es redzu šīs izpostītās ēkas – man jāsaka, es jūtu –, ka es iedomājos savu ģimeni (..), savas mazmeitas panikā skrienot prom, daļu ģimenes beigās nogalinātu,» tā ceturtdien, 28.aprīlī, sacījis ANO ģenerālsekretārs Antoniu Guterešs, kad viņš apmeklējis Borodjankas pilsētciematu Kijivas apgabalā.
Ceturtdien, dienu pēc tikšanās ar Putinu Maskavā, Guterešs apmeklējis Kijivu, lai tiktos ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski un apspriestu iespējas izbeigt karu sarunu ceļā. Guterešs arī vēlējies panākt Mariupoles Azovstaļ bunkuros joprojām iesprostoto ukraiņu civiliedzīvotāju evakuāciju.
Ceturtdienas vakarā, brīdī, kad viņš sarunājies ar Zelenski, Kijivā nokritušas vairākas raķetes. Uzbrukumā, kas sekojis ilgam Krievijas gaisa triecienu klusuma periodam tieši attiecībā uz Kijivu, cietusi militārā aprīkojuma rūpnīca. No tās paspēts evakuēt cilvēkus pirms trieciena.
Sliktāk klājies kādas 25 stāvu daudzdzīvokļu augstceltnes iedzīvotājiem. Nesen uzceltajā ēkā raķetes trāpījums nodarījis lielus postījumus. No notikuma vietas evakuēti desmit cilvēki, kuriem tagad tiek sniegta medicīniskā palīdzība. Piektdienas rītā glābēji turpina strādāt raķešu sprādzienu vietās, meklējot izdzīvojušos un upurus.
Nexta TV video no notikumu vietām.
— NEXTA (@nexta_tv) April 28, 2022
EDSO beigs novērošanas misiju Ukrainā Krievijas pretestības dēļ
Eiropas Drošības un sadarbības organizācija (EDSO) savu īpašo novērošanas misiju Ukrainā sāka 2014.gada 21.martā pēc Ukrainas valdības aicinājuma. Astoņos misijas gados starptautiskā organizācija nodarbojusies ar objektīvu faktu vākšanu klātienē, Donbasa karadarbības zonā un noslēgto Minskas pamiera vienošanos pārkāpumu konstatēšanu un starptautiskās sabiedrības informēšanu par tiem.
Lasiet arī: Ukrainas kara 64.diena: ASV piegādā haubices, briti prasa dot Ukrainai vēl smagos ieročus
Zīmīgi, ka lēmumu nepagarināt misiju izraisījusi Krievijas iestāšanās pret misijas mandāta pagarināšanu EDSO Pastāvīgajā padomē 2022.gada 31.martā. Šonedēļ EDSO pašreizējais priekšsēdētājs, Polijas ārlietu ministrs Zbigņevs Rau (Zbigniew Rau) un EDSO ģenerālsekretāre Helga Šmida (Helga Schmid) paziņojuši, ka EDSO nekavējoties veiks pasākumus, lai īstenotu īpašās novērošanas misijas Ukrainā slēgšanu.
«Šo lēmumu pieņemt nav viegli. Esam izskatījusi visas iespējamās iespējas, lai politiskā dialogā ar iesaistītajām valstīm panāktu īpašās novērošanas misijas mandāta atjaunošanu, taču Krievijas Federācijas nostāja neatstāja mums citu izvēli, kā vien veikt pasākumus, lai slēgtu misiju,» sacījis Zbigņevs Rau.
Iebrucēji organizē labības laupīšanu
Krievijas okupācijas spēki ieņemtajā Hersonas apgabalā organizē labības atņemšanu okupētās teritorijas zemniekiem, vēsta Ukrinform. Iepriekš Krievijas Federācijas Krasnojarskas apgabala Likumdošanas sapulce savā tīmekļa vietnē publicējusi ieceri «atsavināt Hersonas apgabala lauksaimnieku pāri palikušo ražu». Jau iepriekš ziņots par Krievijas karavīru veiktām zādzībām Ukrainā attiecībā uz sadzīves priekšmetiem, apģērbu, sadzīves tehniku, traktortehniku un citām lietām. Krievu likumdevēju organizēta pārtikas izejvielu atņemšana Ukrainā atsaukusi atmiņā baisos Padomju Savienības gadus, kad valsts teritorijā tika mākslīgi izraisīts bads 20.gadsimta pirmajā pusē.
Ukrainas Ārlietu ministrija nosodījusi iebrucēju darbības kā noziedzīgas un vērtējusi, ka Krievijas Krasnojarskas apgabala Likumdošanas sapulces lēmums neesot nekas cits kā tiešs turpinājums Padomju Savienības valdības īstenotiem noziegumiem: 1932.-1933.gada Holodomoram un 1921.-1923.gada un 1946.-1947.gada mākslīgi izraisītajiem, masveida badiem.
Diplomāti arī norādījuši, ka labības izlaupīšana no Hersonas apgabala, kā arī pārtikas kravas kuģu kustības bloķēšana no Ukrainas ostām un mīnu izvietošana Melnās jūras kuģniecības ceļos apdraud pārtikas nodrošinājumu arī virknē citu valstu. Auglīgie Ukrainas lauki, kā rakstījuši diplomāti, nodrošina pārtiku gandrīz 400 miljoniem cilvēku visā pasaulē, jo normālos apstākļos Ukrainas labība tiek eksportēta uz Eiropu, Ziemeļāfriku, Tuvajiem Austrumiem un Āziju.
«Krievija ar savām pretlikumīgajām darbībām faktiski apzog ne tikai Ukrainu, bet arī ārvalstu patērētājus. ANO lēš, ka aptuveni 1,7 miljardi cilvēku var nonākt nabadzībā un ciestu badu kara izraisīto pārtikas piegāžu traucējumu dēļ. Turklāt Krievija turpina apzināti kavēt labības sēju Ukrainā, iznīcinot lauksaimniecības tehniku un veicot raķešu triecienus visā mūsu valstī,» teikts Ukrainas Ārlietu ministrijas paziņojumā.
ASV Kongress atbalsta sistemātisku ieroču piegādāšanu Ukrainai
ASV Kongresa Pārstāvju palāta ir atbalstījusi likumprojektu, kas vienkāršotu ASV militārās tehnikas un munīcijas aizdošanas-nomas programmu, lai ātrāk sniegtu to Ukrainai un citām Austrumeiropas valstīm.
Likumprojektu iepriekš apstiprinājis arī ASV Kongresa Senāts. Tas stāsies spēkā, kad to parakstīs ASV prezidents Džo Baidens (Joe Biden).
Iepriekš līdzīgu likumu ASV pieņēmušas 1941.gadā, kad saskaņā ar to laika posmā no 1941. līdz 1945.gadam ASV piegādāja Padomju Savienībai, Ķīnai, Lielbritānijai un citiem sabiedrotajiem pārtiku, naftu un militāro tehniku, ieročus un munīciju.
Zelenskis pauž pateicību ASV
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis izteicis pateicību ASV likumdevējiem par vēsturisko atbalstu Ukrainas aizstāvjiem. Viņš arī nosodījis jaunāko Krievijas raķešuzbrukumu Kijivai.
Lūk, Zelenska jaunākā video uzruna ukraiņu valodā ar angļu valodas subtitriem.
View this post on Instagram