Ukrainā otrdien, 3.maijā, izsludināta civiliedzīvotāju evakuācija no okupētās Zaporižjas apgabala daļas. Starptautiskajā preses brīvības dienā pieminam Ukrainā kopš iebrukuma sākuma nogalinātos žurnālistus. ASV pieļauj, ka Krievija varētu oficiāli pieteikt karu Ukrainai, lai varētu Krievijā izsludināt vispārēju mobilizāciju, vēsta Ukrainas sabiedriskais medijs Ukrinform, britu raidorganizācija BBC, amerikāņu raidorganizācija CNN un baltkrievu medijs Nexta TV.
Otrdien Ukrainā turpinās civiliedzīvotāju evakuācija no Krievijas karaspēka okupētām teritorijām uz citām Ukrainas daļām. Nexta TV vēsta, ka ir izsludināta civiliedzīvotāju evakuācija valsts dienvidaustrumos no Zaporižjas apgabala Tokmakas un Vasilivkas. Evakuāciju organizētāji norādījuši, sarunas par vairāku simtu cilviliedzīvotāju evakuāciju no Mariupoles Azovstaļ rūpnīcas bunkuriem risinās sarežģīti, taču pastāv cerība, ka izdosies to noorganizēt ar ANO un Sarkanā krusta starpniecību.
3.maijs ir ANO starptautiskā preses brīvības diena. Kopš Krievija ar pilnu jaudu iebrukusi Ukrainā, cietušās valsts teritorijā ir nogalināti desmit ukraiņu un ārzemju mediju darbinieki, liecina Eiropas Padomes žurnālistikas aizsardzības un žurnālistu drošības platforma. Nogalināts arī lietuviešu dokumentālo filmu veidotājs.
ES augstais ārlietu un drošības politikas pārstāvis Žuzeps Borels (Josep Borrel) organizācijas vārdā norādījis: «Ziņojot no frontes līnijām un izgaismojot Krievijas Bruņoto spēku izdarītos rupjos cilvēktiesību un starptautisko humanitāro tiesību pārkāpumus, žurnālisti sniedz nozīmīgu ieguldījumu cīņā pret dezinformāciju un informācijas manipulācijām saistībā ar iebrukumu. (..) Viņiem ir izšķiroša nozīme, lai nodrošinātu, ka šīs zvērības nepaliek nesodītas. Atbildīgie tiks saukti pie atbildības par viņu rīcību.»
Nevalstiskā organizācija Žurnālistu drošības komiteja publicējusi video angļu valodā, kur kolēģi dalās atmiņās par Ukrainā nogalinātiem amata brāļiem un māsām. Organizācija uzskaitījusi septiņus šajā karadarbības posmā valstī nogalinātus žurnālistus.
#pressfreedom pic.twitter.com/tqlcvXmx4C
— Committee to Protect Journalists (@pressfreedom) May 2, 2022
Krievija meklē iespējas palielināt Ukrainā lietoto karaspēku
ASV raidorganizācija CNN vēsta, ka amerikāņu un citu Rietumvalstu amatpersonas uzskata, ka Vladimirs Putins Krievijā varētu izmantot Krievijā atzīmēto uzvaras dienu, lai pieteiktu karu Ukrainai. Kā zināms, Putins savu iebrukumu kaimiņvalstī līdz šim dēvējis par speciālu militāro operāciju un no juridiskā viedokļa šāds uzstādījums neļauj izsludināt vispārējo mobilizāciju Krievijas vīriešu vidū.
69 kara dienās Krievija ir ieņēmusi Ukrainā plašas platības, tomēr Kremļa politiskie mērķi par visas Ukrainas okupāciju un varas nomaiņu nav sasniegti. Arī pēc Kijivas kaujas zaudēšanas un karaspēka sakoncentrēšanas Donbasa reģionā un Ukrainas dienvidos, iebrucēju virzība dziļāk Ukrainas teritorijā saglabājas lēna un mokoša.
«Es domāju, ka viņš mēģinās atvirzīties no savas «speciālās operācijas»,» pagājušajā nedēļā LBC Radio par iespējamiem Putina plāniem sacījis Lielbritānijas aizsardzības ministrs Bens Voless (Ben Vallace). «Viņš ir centies mainīt spēles laukumu, devis pamatu tam, lai varētu pateikt: «redziet, tas tagad ir karš pret nacistiem, un man vajag vairāk cilvēku. Man vajag vairāk krievu lielgabalu gaļas»,» tā citēts Volesa teiktais.
Ieroču piegādes un Šolcs par sankciju ilgumu
Rietumvalstis tikmēr turpina piegādāt Ukrainai ieročus, kas kļūst arvien nopietnāki, lai cīnītos ar Krievijas karaspēka smagās artilērijas pārsvaru
ASV turpina piegādāt modernos artilērijas ieročus, haubices. BBC vēsta, ka Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons (Boris Johnson) otrdien uzrunā britu parlamentam plānojis sacīt, ka valsts piedāvās Ukrainai papildu militārās piegādes 300 miljonu mārciņu (357 miljonu eiro) vērtībā. Piedāvājumā iekļauts elektroniskās karadarbības aprīkojums, pretartilērijas radaru sistēma, globālās pozicionēšanas sistēmas signāla traucēšanas iekārtas un nakts redzamības aprīkojums.
Ukrainas atbalstīšanā tūļīgās ES dalībvalsts – Vācijas – kanclers Olafs Šolcs (Olaf Scholz) izteicies par termiņu sankcijām, kas ieviestas pret Krieviju, lai to sodītu par iebrukumu Ukrainā. Kā vēsta Ukrinform, Šolcs intervijā medijam ZDF norādījis, ka sankcijas netiks atceltas, kamēr Maskava nenoslēgs miera līgumu ar Ukrainu uz nosacījumiem, ko noteiks Ukraina.
Zelenskis aicina pārtraukt visu tirdzniecību ar Krieviju
Visbeidzot, Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, uzrunājot ukraiņu un starptautisko sabiedrību, paudis aicinājumu ES atteikties no Krievijas energoresursu iegādes, kas, pēc viņa teiktā, Krievijai joprojām ienes Kremlim vienu miljardu eiro dienā.
Lūk, Zelenska jaunākā video uzruna ukraiņu valodā ar angļu valodas subtitriem.
View this post on Instagram