Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis rosinājis parlamentu paildzināt kara stāvokli un vispārēju mobilizāciju valstī par 90 dienām. Kijivas kontrolētajā teritorijā gaida, kad Krievija atdos gūstā padevušos Mariupoles aizstāvjus, taču viņi ir nogādāti cietumā Krievijas teritorijā un var tikt tiesāti. Krievijas valdība piedāvājusi Ukrainai pirkt elektrību no Zaporižjas atomelektrostacijas (AES), ko sagrābuši Krievijas okupācijas spēki, vēsta Ukrainas sabiedriskais medijs Ukrinform, baltkrievu medijs Nexta TV un britu medijs The Times.
Operatīvā situācija karā Ukrainā šobrīd kopumā tiek vērtēta kā strupceļš, galvenajās karadarbības zonās nenotiekot būtiskai virzībai ne uz vienu pusi.
Amerikāņu militāro pētījumu institūts The Study of War vēsta, ka trešdien, 18.maijā, dienvidos, Hersonas un Mikolajivas apgabalā Krievijas karaspēks nav ītsenojis sauszemes uzbrukuma operācijas, taču veicis ukraiņu pozīciju izlūkošanu un apšaudīšanu ar artilērijas ieročiem.
Par Hersonas apgabalu institūts ziņo par partizānu darbību Hersonas pilsētā un tās apkārtnē. Nexta TV vēsta par šāda plakāta parādīšanos okupētajā Hersonā. Teksts krievu valodā vēsta: «Gatavojies! Mēs zinām visus jūsu patruļas maršrutus! Hersona – tā ir Ukraina!»
— NEXTA (@nexta_tv) May 18, 2022
Par Mariupoles Azovstaļ rūpnīcas teritorijas krišanu Krievijas karaspēka rokās pienāk dažāda informācija. Ukraiņu spēki sāka padoties iebrucējiem 17.maijā pēc Krievijas solījuma gādāt par viņu drošību, taču pašpasludinātās Donetskas Tautas Republikas vadītājs Deniss Pušiļins apgalvojis, ka 18.maijā atsevišķi ukraiņu komandieri Azovstaļ atteikušies padoties. The Study of War vēsta, ka trešdien turpinājusies rūpnīcas teritorijas apšaudīšana ar artilērijas ieročiem un no gaisa, norādot uz to, ka iebrucēji metalurģijas kompleksā joprojām sastopas ar pretestību no nezināma skaita ukraiņu militārpersonu puses.
Pušiļins arī atzinis, ka Mariupolē ap 60% būvju ir izpostītas tādā apmērā, ka tās nav iespējams atjaunot. Krievijas vietvaldis sacījis, ka plānots nojaukt Azovstaļ rūpnīcas ēkas, bet iepriekš rūpnieciski attīstīto Mariupoli kopumā veidot par tūrisma un atpūtas pilsētu.
Tikmēr britu The Times vēsta par daļas gūstā saņemto Mariupoles aizstāvju nogādāšanu ieslodzījuma kolonijā Krievijas teritorijā, kur viņi varētu tikt tiesāti kā «nacistiski kara noziedznieki».
Krievijas mediji vēstījuši, ka sagūstītie nogādāti Rostovā pie Donas.
Lasiet arī: Krievijas karavīrs atzīstas kara noziegumā Ukrainā
Donbasa frontē, kur jau vairāk nekā mēnesi ir Krievijas agresijas smaguma centrs un galvenā ofensīvas prioritāte, 18.maijā nav notikuši iebrucējiem veiksmīgi uzbrukumi. Tā vietā novērota Krievijas karaspēka gatavošanās kārtējai kaujai par Luhanskas apgabala Severodonetsku un intensīva Ukrainas karaspēka pozīciju apšaudīšana ar artilērijas ieročiem. Nav notikusi arī virzīšanās uz dienvidiem no okupētās Harkivas apgabala Izjumas.
Austrumu frontes ziemeļos starp Harikvas pilsētu un starpvalstu robežu Ukrainas karaspēks turpinājis uzbrukt iebrucējiem un citādi saistījis pretinieka uzmanību, liekot Krievijai šajā frontes daļā koncentrēties uz pozīciju noturēšanu, nevis papildspēku sūtīšanu uz Donbasu.
No militārās alianses NATO izskanējuši izteikumi par kara strupceļa stāvokli un arī par Ukrainas karaspēka iespējām atkarot teritorijas, kuras ieņēmusi Krievija, ieskaitot Krimas pussalu.
Balstoties uz vārdā nenosauktas NATO amatpersonas rīcībā esošo izlūkošanas informāciju, viņa vēstījusi amerikāņu raidorganizācijai CNN, ka karadarbības iniciatīva patlaban pārgājusi Ukrainas pusē.
Apjomīgajam karam ieilgstot, ļoti būtisks ir finansiālais atbalsts Ukrainai, jo valsts atrodas sarežģītā daļējas ekonomiskās dīkstāves situācijā, un ir būtiski sarukuši budžeta ienākumi no nodokļiem. ASV Kongress ir apstiprinājis atbalstu Ukrainai 40 miljardu dolāru (38 miljardu eiro) apmērā, bet Eiropas Komisija rosinājusi piešķirt valstij vēl deviņus miljardus eiro. Arī Japāna turpina finansiāli atbalstīt Ukrainu. Ceturtdien, 19.maijā, Japānas valdība apstiprinājusi papildu 286 miljonu eiro aizdevumu Ukrainai. Iepriekš Āzijas lielvalsts aizdevusi tikpat lielu summu un sniegusi humānās palīdzības atbalstu.
Ilgāks kara stāvoklis un mobilizācija
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis trešdien nācis klajā ar likumprojektiem par valstī spēkā esošā kara stāvokļa un vispārējās mobilizācijas paildzināšanu par 90 dienām. «Pagarināt karastāvokli Ukrainā no 2022.gada 25.maija 05:30 vēl uz 90 dienām,» teikts prezidenta likumprojektā Nr. 7389. Publiskots arī likumprojekts Nr. 7390, kur rosināts paildzināt vispārējo mobilizāciju par 90 dienām.
Kara stāvoklis un vispārēja mobilizācija Ukrainā ir spēkā kopš 24.februāra, kad Krievija atkārtoti iebruka Ukrainā, un tika ieviesta uz 90 dienām.
Maskava piedāvā pārdot elektrību no Ukrainas elektrostacijas
Trešdien okupēto Ukrainas dienvidu daļu apmeklējis Krievijas premjerministra vietnieks Marats Khusnuļins. Viņš paziņojis, ka visās okupētajās Ukrainas teritorijās maksājumu līdzeklis turpmāk būs Krievijas rublis. Krievijas valdības pārstāvis arī sacījis, ka veltīs maksimālas pūles, lai Zaporižjas apgabals iekļautos «draudzīgajā krievu saimē».
Attiecībā uz Eiropā lielāko atomelektrostaciju – Zaporižjas AES –, kas atrodas iebrucēju sagrābtajā Zaporižjas apgabala daļā, Khusnulins sacījis, ka tā turpmāk strādās Krievijai un elektrība Ukrainai no tās tiks piegādāta tikai par maksu.
Uz to Ukrainas valsts sadales tīklu uzņēmuma Ukrenergo vadība atbildējusi, ka valstī esošie sadales tīkli ir atvienoti no Krievijas un Baltkrievijas elektrosistēmām un tādēļ «elektroenerģijas piegāde no Ukrainas elektrostacijām Krievijai šobrīd ir fiziski neiespējama».
Krievijas valdības pārstāvja teikto par elektrības pirkšanu no Zaporižjas AES Ukrenergo nav ņēmis nopietni.
Noslēgumā BNN piedāvā noskatīties Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska jaunāko uzrunu ukraiņu valodā ar angļu valodas subtitriem.
View this post on Instagram