Pirmdien, 23.maijā, Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis aicināts sniegt atklāšanas uzrunu Pasaules Ekonomikas forumā. Dienu iepriekš viņš norādījis, ka karadarbība valsts austrumos Ukrainai maksā 50 līdz 100 dzīvības dienā. Lielbritānija pielīdzinājusi Krievijas karavīru zaudējumus Ukrainā līdz šim tam kritušo skaitam, kādu Padomju Savienība piedzīvojusi deviņos Afganistānas kara gados, vēsta Ukrainas sabiedriskais medijs Ukrinform un britu raidorganizācija BBC.
Operatīvā militārā situācija Ukrainā liecina, ka sīvākās kaujas turpinās Donbasa frontē pie Luhanskas apgabala Severodonetskas un Popasnas pilsētām, kā arī uz dienvidiem no Harkivas apgabala Izjumas, ko kontrolē Krievijas okupācijas spēki.
Pēc amerikāņu militāro pētījumu institūta The Study of War apkopotās informācijas, Ukrainas ziemeļaustrumos tās karaspēks turpina pretuzbrukumu uz austrumiem no Harkivas, lai apdraudētu iebrucēju apgādes ķēdes, kas baro Krievijas ofensīvu Donbasā.
Institūts un Ukrainas Bruņotie spēki vēsta, ka ir paredzama Krievijas uzbrukumu atsākšana dienvidos, Hersonas un Mikolajivas apgabalā. Dienvidu frontes līnijā, kas tiepjas pa šo apgabalu un Dnipropetrovskas apgabala apdzīvotajām vietām Oleksandrivku-Posadpokrovski-Zasiliju-Bereznehuvati-Orlovi-Novorontsovku, novērota pastiprināta izlūkošanas aktivitāte un iebrucēju aizsardzības līniju nostiprināšana.
Saskaņā ar Ukrainas Bruņoto spēku Ģenerālštāba pausto diennaktī līdz pirmdienas rītam valsts aizstāvji Donetskas un Luhanskas apgabalā atvairījuši 11 uzbrukumus. «Iznīcināti seši ienaidnieka tanki, desmit bruņotās kaujas mašīnas un seši transportlīdzekļi. Pretgaisa aizsardzības vienības šajos rajonos notrieca ienaidnieka bezpilota lidaparātus Orlan-10 un Su-25,» teikts ziņojumā.
Ģenerālštābs arī apgalvojis, ka Krievija ir sākusi izmantot vairāk lidaparātu, lai iznīcinātu apdzīvoto vietu svarīgāko infrastruktūru aktīvas karadarbības zonās.
Doneckas apgabalā iebrucēji joprojām mēģina izlauzties cauri Ukrainas karaspēka aizsardzībai un sasniegt Luhanskas apgabala administratīvās robežas. Aktīva karadarbība Laimanas virzienā netika novērota, bet iebrucēji apšaudījuši infrastruktūru ārpus Laimanas, Ozernes un Dibrovas apdzīvotajām vietām.
Severodoneckas virzienā Krievija koncentrējusi spēkus šīs pilsētas aizstāvju aplenkšanai, kas izskatās drīz iespējama.
Donetskas apgabala Bahmutas virzienā iebrucēji sākuši cīņu Oleksandropiļas apvidū, taču cietuši zaudējumus un atkāpušies. Uzbrukums ukraiņu pozīcijām noticis arī netālu no Lipoves un Tripiljas, taču ticis atvairīts.
Ukrainas Bruņoto spēku Ģenerālštābs arī ziņo, ka Krievijas karaspēks samazinājis karadarbības intensitāti frontē pie tādām apdzīvotajām vietām kā Avdijivka, Kurahove un Novopavlivka, kā arī dienvidos, Zaporižjas apgabalā.
Militārpersonu upuri abās pusēs
Lai arī Ukrainas Bruņotie spēki konsekventi neziņo par saviem karā kritušajiem un ievainotajiem, Ukrainas prezidents nedēļas nogalē norādījis preses konferencē, ka kaujas Donbasā ukraiņu pusei maksā starp 50 un 100 dzīvībām dienā. Zelenskis nav precizējis, kur un kādi upuri novērojami, tomēr, pēc konteksta spriežot, viņš runājis par militārpersonu zaudējumiem.
Precīzu savu kritušo skaitu neatklāj arī Krievija. Par to varam spriest pēc Ukrainas Bruņoto spēku un Rietumvalstu apkopotiem datiem. Ukrainas Bruņotie spēki apgalvojuši, ka no iebrukuma sākuma līdz 23.maijam Ukrainā krituši ap 29 200 Krievijas karavīri, ieskaitot 150 pēdējā diennaktī.
Lielbritānijas Aizsardzības ministrija savā jaunākajā izlūkošanas ziņojumā nav nosaukusi konkrētu Krievijas kritušo militārpersonu skaitu, taču vērtējusi, ka tas ir līdzīgs Padomju Savienības karā ar Afganistānu ciestajiem zaudējumiem. Deviņus gadus ilgušajā karā nonāvēto padomju karavīru skaits bijis ap 26 000. Padomju Savienība karu zaudēja, un neveiksmīgo karu uzskata par vienu no faktoriem, kādēļ sabruka Padomju Savienība.
Britu izlūkošana lielo krievu upuru skaitu skaidro ar dažādu militāro faktoru kopumu, proti: slikta zemākā līmeņa taktika, ierobežots sauszemes spēku gaisa atbalsts, nepielāgošanās situācijai un tāda vadības pieeja, ka neveiksmes tiek pastiprinātas un kļūdas – atkārtotas. Upuru skaits Krievijai augot tieši Donbasa ofensīvā.
Mariupoles aizstāvju liktenis – turpinām gaidīt
Starptautiskā Sarkanā krusta komiteja, kura bija iesaistīta pagājušajā nedēļā notikušajā Mariupoles aizstāvju evakuācijā no aplenkuma Azovstaļ rūpnīcas teritorijā uz Krievijas gūstu, atteikusies nosaukt evakuēto cilvēku skaitu un vārdus.
«Šī informācija ir konfidenciāla. Mūsu prioritāte ir pārbaudīt apstākļus, kādos karagūstekņi tiek turēti un kā pret viņiem izturas, novērst pazušanu un uzturēt kontaktu ar viņu ģimeēm. Taču mēs publiski neizpaudīsim vārdus tiem cilvēkiem, kurus apmeklējām, vai tiem, kurus mēs apmeklēsim turpmāk,» sacījusi Starptautiskā Sarkanā krusta komitejas preses pārstāve Mirella Hodeiba (Mirella Hodeib). Viņa tomēr nosaukusi kontaktinformāciju, kas ļaus Mariupoles aizstāvju ģimenēm uzzināt, vai viņu tuvinieki ir evakuēti no Azovstaļ.
Video, kur, pēc ukraiņu žurnālista Iļjas Ponomorenko paustā, redzamas rūpnīcas telpas pēdējā Azovstaļ aizstāvēšanas dienā.
— Illia Ponomarenko 🇺🇦 (@IAPonomarenko) May 21, 2022
Karš – centrālais temats arī Pasaules Ekonomikas forumā
Pirmdien Šveicē, Davosā, sākas ikgadējais Pasaules Ekonomikas forums. Krievijas iebrukums Ukrainā izraisījis būtiskus pasaules ekonomisko procesu traucējumus. Tos vēlas pārvarēt arī lielo uzņēmumu vadītāji, valdību amatpersonas un starptautisko organizāciju līderi, kuri šonedēļ pulcējas forumā.
Atklāšanas runas gods uzticēts Ukrainas prezidentam videokonferences režīmā no Kijivas.
Uzrunas ieraksts YouTube video sākas no 1:37:00.