Ukrainas krīzes dēļ LDz zaudējis pusmiljonu tonnu kravu

Ilgtermiņā Eiropas vēlme mazināt atkarību no Krievijas energoresursiem un pašas Krievijas plāni attīstīt savas ostas un transporta infrastruktūru varētu mazināt Latvijas Dzelzceļa (LDz) kravu apgrozījumu, atzīst uzņēmuma prezidents Uģis Magonis.

Magonis intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam Rīta panorāma stāstīja, ka pašlaik pret Krieviju vērstās sankcijas, kuru mērķis ir apturēt Krievijas agresiju Ukrainā, skar LDz sadarbības partneru finanšu spējas. Eiropas Savienība (ES) ierobežoja vairāku Krievijas uzņēmumu pieeju finanšu tirgiem, un, piemēram, LDz klientam Rosneft var rasties grūtības ar norēķiniem.

Sankcijas arī ierobežo Krievijas uzņēmumu pieeju tehnoloģijām, un tas varētu ilgtermiņā apgrūtinām ražošanu, līdz ar to varētu būt mazāk kravu, ko pārvadāt, skaidroja Magonis.

Tāpat ES valstis cenšas mazināt atkarību no Krievijas energoresursiem – oglēm un naftas produktiem, kas arī mazinās kravu apjomu. Tikmēr pati Krievija cenšas pārorientēt kravas uz savām ostām Tālajos Austrumos un Ziemeļjūrā. LDz kopā ar Latvijas ostām cenšas konkurēt ar labākas infrastruktūras piedāvājumu, norādīja Magonis.

Pagaidām Ukrainas krīzes dēļ LDz zaudējis aptuveni pusmiljonu tonnu kravu no aptuveni 55 miljoniem tonnu, kurus uzņēmums pārvadā gada laikā.

Magonis arī atzina – ja Krievijas dzelzceļš būtu iekļauts ES sankciju sarakstā, būtu grūtāk strādāt un, lai gan kravas tā vienkārši uzreiz neapstātos, ilgtermiņā varētu būt problēmas.

BNN jau vēstīja, ka pēc publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Žurnālā piektdien, 12.septembrī, stājušās spēkā jaunās ES sankcijas pret Krieviju, kas vērstas pret naftas un aizsardzības uzņēmumiem, kā arī pret valstij piederošajām bankām, liedzot tām piekļuvi Eiropas finanšu tirgiem.

Turklāt to personu sarakstam, kurām noteikti ceļošanas ierobežojumi un kuru līdzekļi ir iesaldēti, pievienoti vēl 24 Krievijas un tās anektētās Krimas amatpersonu, kā arī Maskavas atbalstīto teroristu vadoņu vārdi.

Starp uzņēmumiem, kas pakļauti sankcijām, ir enerģētikas kompānijas Gazprom naftas struktūrvienība, kā arī naftas kompānijas Rosneft un Transneft. Sankcijām pakļauti arī bruņojuma uzņēmumi Oboronprom, kas ražo helikopterus, Apvienotā aviobūves korporācija (OAK), kuras sastāvā cita starpā ir iznīcinātāju MiG un Su ražotnes, kā arī Uralvagonzavod, kas cita starpā ražo tankus.

Starp personām, kas pakļautas ceļošanas ierobežojumiem un līdzekļu iesaldēšanai, ir Aleksandrs Zaharčenko, kurš uzdodas par Maskavas teroristu pašpasludinātās tā dēvētās Doņeckas tautas republikas «premjerministru», Krievijas Liberāldemokrātiskās partijas līderis Vladimirs Žirinovskis, augsto tehnoloģiju uzņēmuma Rosteh ģenerāldirektors Sergejs Čemezovs un Krievijas Valsts domes deputāti Vladimirs Vasiļjevs, Ivans Meļņikovs, Nikolajs Ļevičevs, Igors Ļebedevs, Svetlana Žurova un Aleksandrs Babakovs.

Ref: 102.000.102.8138

Saistītie raksti

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit

Jaunākās Ziņas