Rīgas mēra kandidātam Oļegam Burovam (GKR) ir 17 partijas Saskaņa deputātu atbalsts, bet vēl jāpārrunā virkne jautājumu saistībā ar darba organizāciju, intervijā LNT raidījumā 900 sekundes sacīja Saskaņas līderis, eiroparlamentārietis Nils Ušakovs.
Viņaprāt, ir pietiekoši augsta varbūtība, ka Rīgas mērs pirmdien, 19.augustā, tiks ievēlēts. «Mans pieņēmums ir, ka kopīgiem spēkiem atrodot atbildes uz atlikušajiem tehniska rakstura jautājumiem, kompromiss tiks atrasts,» viņš sacīja.
Pēc viņa teiktā, Saskaņas pozīcija ir nemainīga kopš maija beigām, proti, tā atbalsta Gods kalpot Rīgai (GKR) virzītu mēra kandidātu.
Tomēr, kā uzsvēra Ušakovs, pēdējo nedēļu laikā «starp daudziem deputātiem daudzās kombinācijās» zināmā mērā ir izsmelts savstarpējās uzticības kredīts.
Īsi pirms pirmdien gaidāmās domes sēdes Saskaņas un GKR frakcijas vēl tiksies. Ušakovs vēlas apspriest virkni ar darba organizāciju saistītu jautājumu.
«Ja izdosies vienoties par to, kā cilvēki strādā, tad tiks ievēlēts mērs, kurš varēs nostrādāt divus gadus,» norādīja Ušakovs.
Atbalstu Burovam solījuši arī četri no Saskaņas izslēgtie deputāti, kuri tagad apvienojušies Neatkarīgo deputātu frakcijā, kā arī trīs bloka Rīgai! pārstāvji – deputāts Oskars Putniņš un no Jaunās konservatīvās partijas izslēgtie Imants Keišs un Druvis Kleins.
Vaicāts, vai kāds no šī septītnieka varētu tikt pie kāda amata, lai koalīcija būtu stabilāka, Ušakovs sacīja, ka «daudziem kolēģiem ir pelnīta un pamatota vēlme atriebties, bet vienlaicīgi, cenšoties panākt savu, nevar likt zem sitiena rīdzinieku intereses».
Pārvaicāts, vai viņš ir par vai pret šādu cilvēku – no Saskaņas izslēgtā četrinieka – būšanu, piemēram, vicemēra amatā, Ušakovs pauda, ka tas viņam «ārkārtīgi nepatīk» un viņš nav «šīs pieejas atbalstītājs». Tomēr, kā izriet no politiķa sacītā, viņš tam nepretošoties, ja tas būs vienīgais variants, kā nodrošināt rīdziniekiem doto solījumu izpildi.
Kā ziņots, pirmdien plkst.10 Rīgas dome sanāks uz ārkārtas sēdi, lai vēlētu galvaspilsētas mēru.
Patlaban Rīgas domes priekšsēdētāja amatam oficiāli izvirzīti divi kandidāti – opozīcijas politiķis Viesturs Zeps (LA) un līdzšinējais domes priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs Oļegs Burovs (GKR).
Mēra ievēlēšanai nepieciešama 31 no 60 deputātu balsīm. Burovam līdz šim atbalstu solījuši 11 GKR biedri, četri Neatkarīgo deputātu frakcijas un trīs bloka Rīgai! pārstāvji. Vēl 17 balsis Burovam līdz šim bija solījusi Saskaņa, taču partija vēl līdz svētdienas vakaram vilcinājās ar koalīcijas līguma parakstīšanu, tādējādi savu iespējamo nostāju balsojumā padarot neskaidru.
Tikmēr Zeps līdz šim centās sev nodrošināt opozīcijas partiju balsis. Vistālāk sarunās par sadarbību Zeps ticis ar nacionālo apvienību Visu Latvijai! – Tēvzemei un brīvībai/LNNK. Ja «nacionāļi» Zepu atbalstīs, viņam kopā tiek solītas vismaz 12 balsis.
Turpretim Vienotība un Jaunā konservatīvā partija negrasās atbalstīt nevienu no kandidātiem, jo uzskata, ka domei jāvirzās uz ārkārtas vēlēšanām.
Rīgā mēra amats ir brīvs kopš 21.jūnija. Pavadījis amatā nepilnu mēnesi, pirms Jāņiem uzticības balsojumu neizturēja Dainis Turlais (GKR).
Domniekiem ir laiks līdz 20.augustam jauna pašvaldības priekšsēdētāja ievēlēšanai, pretējā gadījumā dome var tikt atlaista un būs jārīko ārkārtas pašvaldības vēlēšanas. Saskaņā ar likumu Par pašvaldībām, Saeima var rosināt domes atlaišanu tad, ja pašvaldība bez mēra strādā divus mēnešus.