Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Nils Ušakovs (S) iesniedzis kasācijas sūdzību par tiesas lēmumu saistībā ar viņa atstādināšanu no Rīgas mēra amata.
Intervijā TV3 raidījumam 900 sekundes Ušakovs atklāja, ka kasācijas sūdzību iesniedzis trešdien. Ja tā tiks pieņemta, lieta būs jāvērtē Augstākajai tiesai.
Kādreizējais Rīgas mērs stāstīja, ka pēc iztiesāšanās divās tiesu instancēs viņa šķietami pretlikumīgo darbību sarakstā, kas sākotnēji bijis visai garš, palikuši vien trīs pārkāpumi,
no kuriem skaļākais esot par 18 miljonu eiro pārskaitījumu pašvaldības uzņēmumam Rīgas satiksme.
Ušakovs atgādināja, ka par minēto pārskaitījumu pārbaudi savulaik jau veica Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, kurš konstatēja, ka maksājums, iespējams, bija nekorekti iegrāmatots, taču tas neradīja zaudējumus pašvaldībai.
Līdz ar to Ušakovs uzskata, ka trīs palikušie viņam inkriminētie pārkāpumi ir mazsvarīgi un nav bijuši attiecināmi uz viņu kā toreizējo domes priekšsēdētāju.
«No manas puses kasācija ir iesniegta, ja būs nepieciešams, es iešu tālāk arī uz Satversmes tiesu vai Eiropas līmenī, jo tagad ir jautājums, kādā veidā tiek regulētas attiecības starp valdību, atbildīgo ministru un pašvaldību,» norādīja politiķis.
BNN jau rakstīja, ka Administratīvā apgabaltiesa šogad 15.jūnijā noraidīja Ušakova sūdzību par viņa atstādināšanu no Rīgas mēra amata 2019.gada pavasarī.
Pirms tam arī Administratīvā rajona tiesa noraidīja Ušakova pieteikumu
atzīt par prettiesisku toreizējā vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Jura Pūces (AP) 2019.gada 4.aprīļa rīkojumu, ar kuru Ušakovs tika atstādināts no Rīgas domes priekšsēdētāja amata.
Apgabaltiesa šogad atzina, ka pirmās instances tiesa ir pareizi konstatējusi lietas faktiskos un tiesiskos apstākļus, piemērojusi atbilstošās tiesību normas un pareizi tās interpretējusi. Līdz ar to apgabaltiesa pievienojās pirmās instances tiesas sprieduma motivācijai.
Apgabaltiesa spriedumā konstatēja, ka pieteicējam ir atšķirīgs viedoklis par lietas faktisko apstākļu novērtējumu un piemērojamo tiesību normu interpretāciju, kā arī uz tā pamata izdarītajiem secinājumiem. Taču tas, ka pieteicējs nepiekrīt tiesas konstatētajam un tiesas izdarītajiem secinājumiem un argumentācijai, nenozīmē, ka šie secinājumi ir nepareizi un kļūdaini vai ka lieta šajā daļā izskatīta neobjektīvi.
Apelācijas instances tiesa norādīja, ka ieguldījumu veikšana SIA Rīgas satiksme sabiedrības pašu kapitālā, nepalielinot sabiedrības pamatkapitālu, ir prettiesiska. Turklāt šādas nepareizas finanšu uzskaites rezultātā nevar gūt pārliecību par budžeta līdzekļu izlietošanu atbilstoši paredzētajiem mērķiem.
Vēl par šo tematu: Arī apelācijas instance noraida Ušakova sūdzību par viņa atstādināšanu no Rīgas mēra amata