Krievijas – Ukrainas krīzes ietekmē potenciālo klientu skaits šajā reģionā ir samazinājies, un arī pieprasījums sarūk, Krievijas reģiona pārstāvjiem domājot par optimizāciju. Pašlaik notiek cīņa par izdzīvošanu, it īpaši Krievijas vidējā un mazajā biznesā, intervijā portālam BNN norāda uzņēmuma Digitālās ekonomikas attīstības centrs jeb DEAC valdes priekšsēdētājs Andris Gailītis.
DEAC jau vairāk nekā 15 gadus apkalpo ap 2 500 klientu vairāk nekā 40 pasaules valstīs. Uzņēmumam pieder lielākais un modernākais datu centrs Baltijā – Rīga un vienīgais komerciālais pazemes datu centrs Austrumeiropā – Grīziņkalns. DEAC piedāvāto pakalpojumu klāstā ietilpst datu glabāšana un apstrāde, IT resursu vadība, iekārtu noma un izvietošana, kā arī pārvaldības pakalpojumi.
Pēdējā laika svarīgākie notikumi jūsu pārstāvētajā nozarē?
Ejam roku rokā ar tehnoloģisko attīstību. Prieks, ka tehnoloģijas attīstās un resursi kļūst lētāki – tātad aizvien pieejamāki. Prieks par to, ka valsts atbalsts ir jūtams Eiropas Savienības (ES) fondu veidā. Tas dod iespējas izdarīt vairāk, intensīvāk apgūt eksporta reģionus,
Vai izjūtat ekonomisko apstākļu uzlabošanos un uzņēmējdarbības augšupeju tirgū?
Krievijas – Ukrainas krīze noteikti ietekmē ļoti daudzus uzņēmējus. Šobrīd novērojam, ka potenciālo klientu skaits šajā reģionā ir samazinājies, pieprasījums sarūk. Esošo klientu lokā tieši Krievijas reģiona pārstāvji lūko pēc optimizācijas. Faktiski novērojam, ka pašlaik notiek cīņa par izdzīvošanu, it īpaši Krievijas vidējā un mazajā biznesā.
Kā vērtējat valdības īstenoto ekonomikas politiku, lai uzlabotu ekonomisko situāciju valstī?
Vai sadrumstalotu un neprognozējamu darbību kopumu varam raksturot kā politiku? Uzņēmēji ir spiesti pielāgoties neprognozējamai valsts nodokļu politikai, tas nav fons, kurā iespējams normāli attīstīt biznesu. Ttrūkst stabilitātes. Latvijā politiķi domā šodienā, problēmas tiek risinātas tām aktualizējoties, nav nekādas vīzijas uz priekšu. Ja budžets netiek pildīts, to nosedz ieviešot jaunus nodokļus. Tas ir pilnīgi nepieņemami. Uzņēmēji regulāri ir spiesti pielāgoties jauniem nosacījumiem, saprotams, ka tas traucē attīstību, ierobežo stratēģisko plānošanu un veido neveselīgu mikroklimatu.
Kā vērtējat nozares pozīciju Baltijas tirgū? Kāda ir konkurence ar Igauniju un Lietuvu?
Es uzskatu, ka visas trīs Baltijas valstis ir apmēram vienādā līmenī. Nevienu no tām nevar īpaši izcelt vai likt pārējām priekšā kā piemēru. Arī plaši apspriestā Igaunijas IT nozare būtiski neatšķiras un šodien nevar lepoties ar kaut ko ultra-modernu vai grandiozu. Katrā valstī ir savi veiksmes stāsti, plašāk pazīstami start-up projekti. Bija igauņiem Skype, pārdeva. Latvijā tapa ask.fm, kurš tika apkalpots DEAC datu centros, arī to pārdeva.
Kas ir jūsu nozares «trumpis» un kas «Ahilleja papēdis»?
IT nozare ir augstas pievienotās vērtības pakalpojumu nozare. Tas nozīmē, ka spējam uz konkrētiem iztērētiem resursiem nopelnīt pietiekami labi.
«Ahileja papēdis» noteikti ir cilvēku trūkums kā tāds. Ne tikai IT profesijā, bet kopumā. Lieliem projektiem atlasīt nepieciešamo personālu ir grūti. Trūkst zinošu profesionāļu.
Vai izjūtat kvalificēta darba spēka trūkumu?
Kvalificēta darbaspēka trūkums tieši datu centru nišā nav lielākā problēma. Profesijas, kur ir vakuums, pamatā ir programmētāji, tostarp specifisku programmproduktu uzturēšanā.
Kādas ir prognozes tuvākajiem pieciem gadiem? Nozarē ekonomiskā situācija uzlabosies, pasliktināsies, nemainīsies?
Šobrīd pārprofilējamies uz citiem tirgiem, gan Krievijas – Ukrainas krīzes, gan risku diversifikācijas dēļ. Domājams, ka šis konkrētais gads būs stagnācijas gads, taču prognozējam, ka nākamajā atkal klāsies vieglāk.
Ref: 102.000.102.10938