Lai arī atjaunojamajai enerģijai Latvijā ir nākotne un milzīgs potenciāls, šobrīd trūkst investīciju vai arī par tām pietiekami netiek komunicēts, pārliecināti uzņēmēji.
Viņi secinājuši, ka šobrīd Latvijā jāuzlabo un jāstimulē atjaunojamās enerģijas politika kopumā, biznesa portālu BNN informēja Lielbritānijas Tirdzniecības kameras Latvijā (LTKL) komunikācijas konsultante Līva Jēgere.
Skumjākais – Latvijā nav pieprasījuma pēc atjaunojamajiem resursiem, tāpēc arī nav investīciju šajā nozarē. Jaunais atjaunojamās enerģijas likums paredz, ka pašvaldībām būs jāattīsta atjaunojamās enerģijas darbības plāni. Lai situācija mainītos, vispirms ir jāveic cilvēku izglītošana lokāli, uzrunājot katru individuāli, uzskata LTKL valdes priekšsēdētājs Tims Meikins (Tim Makin).
Latvijas valsts mērķis līdz 2020. gadam ir palielināt no atjaunojamiem energoresursiem saražotās enerģijas patēriņu vismaz līdz 40 %.
Tomēr ir vairāki būtiski izaicinājumi – bieža politikas maiņa, paaugstinātā iepirkuma tarifa atkarība no dabasgāzes cenas, augstas prasības, lai saņemtu kapacitātes maksājumus, kā arī nav pieejami regulāri investīciju atbalsta instrumenti, norāda Latvijas Universitātes Ekonomikas fakultātes pasniedzēja un Inženierkonsultāciju uzņēmuma COWI Latvia Enerģijas nodaļas vadītāja Daina Krūmiņa.
Attīstītāji liekulīgi apgalvo, ka nav pieprasījuma pēc atjaunojamajām tehnoloģijām, lai gan viņi nekad nav aktīvi ideju atbalstījuši. Pētījumi liecina, ka vairāk nekā 90 % iedzīvotāju, ja būtu tāda iespēja, labprātāk dzīvotu energoefektīvās ēkās ar atjaunojamajām tehnoloģijām, stāsta atjaunojamās enerģijas tehnoloģiju eksperts Īans Blūmfīlds (Ian Bloomfield), piebilstot, ka zaļās ēkas īrniekus un pircējus piesaista daudz ātrāk, tām ir mazāki uzturēšanas izdevumi, un visbūtiskāk – tās iemītniekiem rada labklājības sajūtu.