«Gadījumā, ja arī turpmāk netiks mainīts veids, kā (ne)tiek diskutēts un veidots nākamā gada valsts budžets, padomes darba kārtībā tiks iekļauts jautājums par Finanšu ministrijas (FM) profesionalitātes izvērtējumu saistībā ar valsts budžeta veidošanu,» – tā pirmdien, 31.augustā, prezidija sēdē vienojās Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK).
«Nākamā gada budžeta veidošanas process un rezultāts ir vissliktākais pēdējo piecu gadu laikā. Šī ir pirmā reize, kad sadarbības partneru ierosinājumi neieklausās, neaicina normāli diskutēt, bet gan monologa veidā turpina runāt par jauna nodokļa ieviešanu, citu nodokļu palielināšanu utt.,» saka LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš. «Pašlaik uzņēmēji tiek pretnostatīti darba ņēmējiem, skaidrojot, ka algas pieaugs, taču netiek ņemts vērā tas, ka apgrozāmo līdzekļu biznesā ir tik, cik ir, un katrs valdības neapdomīgi pieņemtais lēmums, kas nav izdiskutēts ar sadarbības partneriem, nesīs negatīvas sekas.»
LTRK norāda, ka negatīvie signāli, kas tiek doti uzņēmējiem un potenciālajiem investoriem, novedīs pie tā, ka algas nevis pieaugs, bet gan samazināsies, kā arī turpināsies masveida emigrācija uz «bagātākām» valstīm. Tas savukārt nozīmē biznesa vides pasliktināšanos, valsts budžeta turpmāku samazināšanos un sociāli apdraudētāko grupu vēl lielāku apdraudējumu. «Finanšu ministrija ar savu piedāvājumu pašlaik klaji demonstrē nespēju skatīt ainu kopumā, jo pieņemtie lēmumi atsauksies gan uz biznesa vidi kopumā, gan skolotāju, mediķu un ierēdņu algām, gan arī pensijām. Ir būtiski saprast valsts līmenī, ka uzņēmēji ir tie, kuri uztur valsti, tāpēc neieklausīšanās un diskusiju trūkums turpina apdraudēt baltajā ekonomikā strādājošos uzņēmumus,» uzsver Endziņš.
Uzņēmēji izstrādājuši vairākus priekšlikumus, kuru rezultātā iespējams palielināt valsts budžetu un nosegt tā deficītu, aicinot atteikties no sociālā solidaritātes nodokļa, kas drīzāk ir progresīvais iedzīvotāju ienākumu nodoklis, kā arī diferencētā neapliekamā minimuma ieviešanas. Tā vietā lielākā uzņēmēju biedrība ir piedāvājusi konkrētus priekšlikumus – dabas resursu nodokļa palielināšanu par atkritumu noglabāšanu, kā arī piesaistīt starptautiskās tirdzniecības kompānijas kā Latvijas nodokļu rezidentus, kas nav pretrunā ar Eiropas Komisijas ieteikumiem. LTRK piedāvājis arī virkni ēnu ekonomikas apkarošanas priekšlikumu, tostarp pievienotās vērtības nodokļa (PVN) apgrieztās maksāšanas kārtību.
Jautājums par Finanšu ministrijas atbildību un profesionalitāti tiks skatīts tuvākajā kārtējā vai ārkārtas padomes sēdē, portālu BNN informē LTRK.
Tikmēr FM informē, ka pirmdien, 31.augustā, turpinot darbu pie 2016. gada valsts budžeta izstrādes, ārkārtas valdības sēdē ministri panāca galīgo vienošanos par būtiskākajiem nākamā gada budžetā atbalstāmajiem jautājumiem. Nolemts, ka minimālā alga tiks palielināta līdz 370 eiro, kā arī tiks ieviests diferencētais neapliekamais minimums, reizē par desmit eiro tiks palielināts arī vispārējais neapliekamais minimums.
«Līdz šim ieviestās nodokļu izmaiņas attiecībā uz darba ņēmējiem vienādi skārušas pilnīgi visus nodarbinātos, nemazinot nevienlīdzības problēmu un regresivitāti nodokļu sistēmā. Tādēļ priekšlikumi nākamā gada budžetam mērķtiecīgi virzās uz nodokļu progresivitāti un solidāru ienākumu nevienlīdzības mazināšanu sabiedrībā, kas ir šīs valdības viens no galvenajiem uzdevumiem. Nodokļu izmaiņas skars tikai šauras nodokļu maksātāju grupas, bet sabiedrība kopumā izjutīs ienākumu palielinājumu,» norāda finanšu ministrs Jānis Reirs.
Viens no risinājumiem nodokļu progresivitātei ir diferencētā neapliekamā minimuma ieviešana, kas būtiski mazinās slogu mazo algu saņēmējiem un palielinās to ienākumus. To pakāpeniski ieviešot, 2020. gadā mēnesī piemērotais neapliekamais minimums zemo algu saņēmējiem būs 160 eiro mēnesī.
Savukārt solidaritātes nodoklis, kas skars tikai 4 700 lielo algu saņēmējus ar darba algu mēnesī vidēji virs 4 000 eiro, ļaus novērst nevienlīdzību, ka noteikts personu loks var veikt būtiski mazākus nodokļu maksājumus no saviem darba ienākumiem. Tas, ka nodokļu slogs minimālās algas saņēmējam ir teju tāds pats kā daudzreiz lielāku algu saņēmējiem, rada regresīvu darbaspēka nodokļu sistēmu.
Solidaritātes nodoklis veicinās taisnīgumu un dos papildu ieņēmumus valsts sociālo pabalstu izmaksai. Tāpat, gatavojot nodokļu pamatnostādnes, Finanšu ministrija plāno pārskatīt arī esošo nodokļu regulējumu attiecībā uz kapitāla un patēriņam nodokļiem.
Lai vēl vairāk palielinātu iedzīvotāju ienākumus, paredzēts neapliekamo minimumu paaugstināt par desmit eiro – no esošajiem 75 uz 85 eiro. Šīs izmaiņas izjutīs ikviens darba ņēmējs. Atbalstīts arī Finanšu ministrijas ierosinājums palielināt minimālo algu līdz 370 eiro, kas uzlabos zemo algu saņēmēju finansiālo situāciju.
Nākamā gada budžetā galvenie nodokļu palielinājumi gaidāmi tādās jomās, kas neskar plašu sabiedrības daļu, bet gan šauru nodokļu maksātāju loku. Palielināti tiks tie nodokļi, kas ierobežo kaitīgus ieradumus – akcīzes nodoklis tabakas lapām, elektronisko cigarešu uzpildes šķidrumiem un alkoholiskajiem dzērieniem.
Ārkārtas sēdē valdība izskatīja arī neatkarīgo institūciju budžeta pieprasījumus. Attiecībā uz neatkarīgo institūciju pieprasīto finansējumu, valdība atbalstīja papildu līdzekļu piešķiršanu institūcijām par teju 1,2 miljoniem eiro neatliekamo pasākumu īstenošanai, tajā skaitā ietverot finansējumu sabiedriskajiem medijiem sabiedrības saliedēšanas, nacionālās identitātes un valsts valodas pozīcijas nostiprināšanas pasākumiem. Neatkarīgajām institūcijām bāzes izdevumi 3% apmērā netiks samazināti, informē ministrija.
Jau ziņots, ka būtiskākie pasākumi nākamā gada budžeta izdevumu samazināšanai un ienākumu palielināšanai paredzēti, lai iegūtu papildu nepieciešamo finansējumu nacionālajai aizsardzībai un jau nākamgad nodrošinātu aizsardzības nozares finansējumu 1,4% apmērā no iekšzemes kopprodukta. Bez aizsardzības nākamā gada prioritātes ir arī iekšējā drošība, izglītība un veselība.
Valdība jau vienojusies par to, ka arī 2016.gadā valsts budžeta pieļaujamajam deficīta līmenim ir jābūt 1% apmērā no IKP. Tas ir maksimāli pieļaujamais deficīts Latvijai, kas nodrošina atbilstību Eiropas Savienības fiskālās disciplīnas noteikumiem un publisko finanšu ilgtspēju.
Atbilstoši prognozēm Latvijas izaugsme 2015.gadā būs 2,1%, bet 2016. gadā – 3,0% no IKP. Savukārt 2017. un 2018. gadā Latvijas izaugsme paātrināsies līdz 3,6% gadā.
Ref: 102.000.102.10586