Uzņēmēji: Strauja minimālās algas celšana palielinātu bezdarbu

Labklājības ministra Jāņa Reira priekšlikumi strauji celt minimālo algu novedīs pie lielāka bezdarba, augstākas ēnu ekonomikas un attālinās Latvijas iedzīvotājus no labklājības, uzskata Latvijas uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK).

Reirs bija ierosinājis celt minimālo algu par 37 eiro, kas  mazinās jau tā vārgo Latvijas tautsaimniecības kāpumu un, ja Ministru kabinets un Saeima to akceptēs, novedīs pie lielāka bezdarba un augstākas ēnu ekonomikas, uzskata LTRK.

«Lai uzlabotu Latvijas iedzīvotāju labklājību valdībai un uzņēmējiem ir jādara viss iespējamais, lai palielinātu vidējā atalgojuma līmeni. Tad sekos arī cilvēku atgriešanās Latvijā un mazāk aizbrauks prom,» saka LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš. «Šajā nolūkā, jādara viss, lai uzņēmēji spētu ekonomiski pamatoti maksāt lielākas algas – jāpalīdz eksportēt un celt produktivitāti. Reira priekšlikums ir pretējā virzienā – tas tiešā veidā mazinās produktivitāti un eksportspēju, ko vissāpīgāk izjutīs atsevišķas nozares un Latvijas reģioni.»

LTRK arī aicina visos nodokļu politikas jautājumos ņemt vērā konkurētspēju Baltijas mērogā, taču izteiktais Reira priekšlikums, pēc biedrības domām, mazina Latvijas konkurētspēju arī šajā jautājumā.

«Līdz šim Latvija gandrīz visu neatkarības laiku tērē vairāk nekā nopelna, un valsts parāds turpina pieaugt, kas jau tagad bremzē tautsaimniecības izaugsmi, bet jaunas krīzes gadījumā iedzīs ikvienu no mums ļoti nepatīkamā situācijā. Jāsaprot, ka Reira priekšlikums uzliek jaunus izdevumus ne tikai uzņēmējiem, bet arī valsts budžetam, jo būs jāpalielina algas gan valsts, gan pašvaldību darbiniekiem,» norāda Endziņš, piebilstot, ka pēc Latvijas Bankas aprēķiniem minimālā alga Latvijā pret vidējo algu jau tagad ir viena no lielākajām Eiropas Savienībā.

Jāpiebilst, ka valdības koalīcija ceturtdien, 18.augustā, nākamā gada budžeta jautājumiem veltītajā ārkārtas sēdē vienojusies, ka nākamgad minimālā alga varētu tikt palielināta par desmit eiro līdz 380 eiro mēnesī.

Iepriekš Ministru prezidents Māris Kučinskis atzina, ka lēmumam necelt minimālo algu straujāk jeb par 37 eiro, kā to piedāvāja labklājības ministrs Jānis Reirs, izšķiroša bija trešdienas koalīcijas pārstāvju tikšanās ar Latvijas Darba devēju konfederāciju (LDDK) un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru. LDDK piekrita pakāpeniskai minimālās algas celšanai, bet LTRK uzskata, ka strauji celt minimālo algu ir bīstami biznesam, skaidroja premjers.

Šo iemeslu dēļ koalīcijā tika panākta vienošanās, ka minimālo algu varētu palielināt par desmit eiro. Premjers akcentēja, ka būtiska ir izaugsme, produktivitāte, tāpēc ir būtisks vidējās algas palielinājums.

Iepriekš izskanēja, ka minimālās algas palielinājums par desmit eiro radīs papildu slogu daudzām valsts iestādēm, īpaši kultūras, veselības jomā un tas samazina pieejamo fiskālo telpu. Premjers arī piebilda, ka nepieciešams strādāt, lai pabeigtu iekšlietu sistēmas reformu, kam arī ir nepieciešams finansējums.

Tikmēr Labklājības ministrijas ieskatā minimālās algas paaugstināšana no pašreizējiem 370 eiro uz 407 eiro pirms nodokļu nomaksas ievērojami veicinātu labklājības pieaugumu iedzīvotājiem, kuri pašlaik saņem minimālo algu, īpaši ģimenēm ar bērniem, kam valsts atbalsts nepieciešams visvairāk.

Kā norāda LM, pasaules prakse liecina, ka augstākas minimālās algas samazina milzīgo plaisu starp nabadzīgajiem un bagātajiem iedzīvotājiem, tādējādi veicinot vienlīdzību. Kopš 1.jūlija pirmo reizi desmit gadu laikā Latvijā ir zemākā minimālā alga Baltijas valstu vidū, trešā zemākā Eiropas Savienībā. Tāpēc atbalsts maznodrošinātajiem ir jāveido pēctecīgi, gan plānojot nākamā, gan turpmāko gadu budžetus.

Savukārt Ministru prezidents neatbalstīja strauju minimālās algas paaugstināšanu.

Ref: 102.000.102.13301