Juridisko personu segmentā parādnieku daudzums Latvijā ir samazinājies, intervijā BNN.LV norāda jaundibinātās Latvijas Ārpustiesas parādu piedzinēju asociācijas (LĀPPA) valdes priekšsēdētāja, Intrum Justitia direktore Agnese Priedīte.
Tas gan esot skaidrojams nevis ar situācijas uzlabošanos tirgū, bet gan tirgus dalībnieku pielāgošanos tai. Vienlaikus parādpiedzinēju asociācijas vadītāja norāda, ka privātpersonu vidū rudenī parādnieku skaits atkal varētu pieaugt saistībā ar apkures sezonas sākšanos. Tāpat A. Priedīte stāsta par jauno asociāciju, kurā apvienojušās lielākās parādpiedziņas un kredītmenedžmenta nozares kompānijas – SIA Creditreform Latvija, SIA Paus Konsults, Lindorff Oy Latvijas filiāle, SIA BaltRisk, SIA Intrum Justitia. Viņa klāsta, ka asociācija lielā mērā darbosies kā pārādpiedziņas nozares lobijs.
Kas ir Ārpustiesas parādu piedzinēju asociācija (LĀPPA) un kādi ir tās mērķi?
LĀPPA galvenie mērķi ir piedalīties parādu piedziņas nozari reglamentējošā tiesiskā regulējuma izstrādē un pilnveidošanā, kā arī pārstāvēt parādu piedziņas uzņēmumu kopējās intereses valsts varas un pārvaldes institūcijās, sabiedriskajās un starptautiskajās organizācijās. Tāpat informēsim sabiedrību par parādu piedziņas tirgus aktualitātēm, aizsargāsim kreditoru intereses, kā arī veidosim un uzturēsim Latvijas sabiedrībā izpratni par Latvijas parādu piedziņas nozares darbības principiem.
Viens no būtiskiem asociācijas uzdevumiem ir arī mītu kliedēšana un izpratnes veicināšana sabiedrībā – gan par parādu piedziņas nozari, gan attieksmi pret kreditoriem un parādniekiem, kā arī parādnieku attieksmi pret parādu. Liela uzmanība tiek veltīta arī parādnieku izglītošanai par viņu tiesībām un pienākumiem, iespējām rast kopīgu risinājumu parāda segšanai. Var teikt, ka asociācija darbosies kā mūsu nozares lobijs.
Kādas prognozējat tendences parādu piedziņas jomā tuvākā nākotnē? Parādnieku skaits samazināsies?
Pašlaik parādnieku skaits ir stabilizējies – pieauguma līkne vairs nav tik strauja kā agrāk. Sagaidāms, ka privātpersonu jomā parādu apjoma pieaugums būs rudenī, sākoties jaunajai apkures sezonai, taču šobrīd nav prognozējams vai tas būs ļoti straujš.
Taču juridisko personu segmentā parādnieku daudzums ir pat samazinājies. Tas skaidrojams nevis ar situācijas uzlabošanos tirgū, bet gan tirgus dalībnieku pielāgošanos tai. Proti, daudzi uzņēmumi daudz rūpīgāk izvērtē sadarbības partnerus, biežāk pieprasa priekšapmaksu un pēcapmaksas summas ir krietni mazākas nekā, piemēram, 2008. gadā.
Kādi ir parādpiedziņas nozares ienākumi Latvijā? Vai jums ir dati par lielākajiem parādu piedziņas uzņēmumiem Latvijā? Kuri tie ir un kādi ir apgrozījumi lielākajiem parādu piedzinējiem 6 mēnešos?
Pērn asociācijas biedru kopējie ieņēmumi bija 4.9 miljonu latu. 2009. gadā parādu piedziņai B2B (juridisko personu) segmentā iesniegtas 45 tūkstoši lietu jeb neapmaksātie rēķini, kuru kopējā summa sastāda teju 52 miljonus latu. Patērētāju segmentā šajā pat laika posmā iesniegtas teju 380 tūkstoši lietas ar kopējo summu 104.66 miljoni latu.
Kā vērtējat faktu, ka parādu piedzinēji sākuši parādniekus uzmeklēt arī t.s. sociālajos tīklos?
Tiesa, ir atsevišķi gadījumi, uzņēmumi, kas ar parādnieku sazinās caur kādu no sociālajiem tīkliem. Kā asociācija mēs šādu metodi nenoliedzam.
Jāuzsver, ka šāds saziņas veids tiek izmantots tikai situācijās, kad uz citiem komunikācijas veidiem parādnieks nav reaģējis. Jo vispirms uzņēmumi ar parādnieku mēģina sazināties, balstoties uz līgumā norādīto kontaktinformāciju. Būtiski saprast, ka parādu piedziņas kompānijas mērķis ir atrisināt situāciju – sazināties ar parādnieku un kopīgi vienoties par iespēju parādu atmaksāt. Ja cilvēks ir publicējis savu informāciju publiski, šajā gadījumā sociālās tīklošanās portālā, tad saziņa ar viņu šādā veidā nav uzskatāma par neētisku. Ir situācijas, kad šis ir vienīgais veids, kā parādnieku iespējams sasniegt.
Pirms saziņas ar kādu personu, viņš tiek identificēts pēc visas pieejamās informācijas, lai pārliecinātos, ka uzrunāts tiek īstais cilvēks. Turklāt pirmajā komunikācijas reizē netiek izpausta nekāda konfidenciāla ar parādu saistīta informācija, bet gan pausts lūgums sazināties ar konkrēto parādu piedziņas uzņēmumu.
Uzņēmumi, kuri nodarbojas ar parādnieku meklēšanu sociālajos tīklos norāda, ka atdeve no šīs prakses ir jūtama, jo liela daļa cilvēku, kas nonākuši parādu piedziņā, par parādu ir aizmirsuši vai nav samaksājuši finansiālo problēmu dēļ, nevis izvairās ļaunprātīgi. Lielākā daļa parādnieku arī mēģina situāciju risināt un salīdzinoši neliels skaits parādnieku ļaunprātīgi nemaksā.
Kā vērtējat konkurences cīņu Latvijā parādu piedziņas nozarē? Godīga, sīva vai nekorekta?
Konkurence ir sīva. Tas ir pozitīvi vērtējams faktors, jo piedziņas uzņēmumi domā par darbības uzlabošanu, efektivitātes paaugstināšanu un pakalpojuma kvalitāti. Pašlaik nozarē darbojas apmēram 10 lieli uzņēmumi un ļoti daudz mazu, kas sevi identificē kā parādu piedzinēji.
Kā tirgus varētu izmainīties samazinoties parādnieku skaitam? Konsolidācija? Mazo tirgus spēlētāju izzušana?
Visdrīzāk mazo kompāniju aiziešana no tirgus, taču ir jāņem vērā, ka lielie parādu piedziņas uzņēmumi nodrošina ne tikai parādu piedziņu, bet arī citus kredītmenedžmenta pakalpojumus, kas var kompensēt ienākumu samazināšanos no piedziņas.