Jau teju divu nedēļu garumā jāraugās uz to, kā sabiedrība tiek maldināta un pat kūdīta ar informācijas propagandu, ka Ventspils Tirdzniecības osta (VTO) nepilda savus pienākumus pret pilsētas iedzīvotājiem. Valsts vides dienesta (VVD) atzinumi, ka gaisa mitrināšana ir efektīva un atbilst prasītajām normām, šķiet, Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrijai (VARAM) ir metami «kaķim zem astes». Tomēr zem «viltīga kaķa». Ministrijas virsraksti tiek veidoti ļoti maldinoši – tie sabiedrību nevis informē, bet biedē. Vienlaikus, būdama valsts iestāde, VARAM nevar atļauties neierakstīt patieso ekspertu atzinumu, tāpēc tekstos dažas rindkopas tiek veltītas VVD secinājumiem – gaisa mitrināšana Ventspilī atbilst normām, un VTO darbībā nav konstatēts pārkāpums.
Tomēr dažādu «sakritību» dēļ VARAM ministrs Kaspars Gerhards nolemj mainīt valdi, ieliekot tajā sev ļoti pietuvinātu personu – bijušo Nacionālas apvienības pārstāvi. Proti, līdzšinējais Madonas Reģionālās vides pārvaldes (RVP) direktors Normunds Broks turpmāk ieņems Ventspils RVP direktora amatu. Līdz ar to, Ventspils reģionālās vides pārvaldes līdzšinējā direktore Inguna Pļaviņa turpmāk ieņems Madonas RVP vadītājas amatu.
Sākotnēji šķita, ka nevar būt, ka Gerhards liks sev tik tuvu personu, vai nav pārāk uzkrītoši un, godīgi sakot, mazliet bezkaunīgi? Tāpēc sazinājos ar VVD ģenerāldirektores vietnieci Ainu Stašāni, un viņa apstiprināja, ka līdzšinējais RVP direktors Normunds Broks, kurš turpmāk ieņems Ventspils RVP direktora amatu, tik tiešām ir bijušais īpašo uzdevumu ministrs Eiropas Savienības finanšu pārvaldes lietās, tas pats Broks, kas ar Gerhardu veidoja «valdības krēslu», kad pie varas bija Ivars Godmanis.
Rodas bažas par VARAM vēlmi nevis palīdzēt Ventspilij, bet, turpinot kaķu temtiku, «ieskrāpēt».
Šāda amatu rotācija, pēc ministrijas paustā, notiek gan ikdienas jautājumu, gan krīzes situāciju risināšanas dēļ. Rodas jautājums: kur VARAM bijusi visus šos gadus? Kāpēc, kad sūdzības no Ventspils iedzīvotāju puses izskan par uzņēmumiem, kuros strādā Aivaram Lembergam pietuvināti cilvēki, piemēram, znots, viņi netiek «aiztikti»? Vai šajos gadījumos Ventspils cilvēku labklājība nav svarīga, jo aizmugurē stāv «ietekmīgi runči»?
Kā teiktu Džordžs Orvels: «Visi dzīvnieki ir vienlīdzīgi, bet daži dzīvnieki ir vienlīdzīgāki par citiem»
Jāuzsver, ka pie Gerharda saistībā ar ogļu putēšanu VTO sākotnēji vērsās Ventspils pašvaldība, norādot, ka VVD darbs un uzņēmuma darbības ir nepietiekamas, lai novērstu ogļu putēšanu. Dome pieprasīja nodrošināt maksimālu sabiedrības informēšanu par pasākumiem ogļu putēšanas ierobežošanai konkrētā uzņēmuma teritorijā.
Atslēgas vārdi: «maksimālu sabiedrības informēšanu». Vai tiešām domes «maksimālā sabiedrības informēšana» sevī iekļauj maldinošas informācijas pasniegšanu. Ir apsveicami, ka VARAM ministrija ir sākusi strādāt vismaz pirms Saeimas vēlēšanām un iesaka, ko uzlabot. Tomēr jāatzīmē, ka esošās situācijas uzlabošana nenozīmē, ka tajā konstatēti uzlikto normu pārkāpumi.
Jāpiemin Ventspils domes opozīcijas deputāta Aivja Landmaņa komentārs par radušos situāciju ostas pilsētā. Viņš uzsvēra, ka nostrādāto gadu laikā ne reizi nav izdevies saņemt informāciju par to, ko Ventspils Brīvostas pārvalde un pilsēta stratēģiski dara, lai uzlabotu situāciju pilsētā. Viņš uzsver, ka «vispirms uz jautājumiem būtu jāatbild Ventspils Brīvostas pārvaldei un Ventspils domei, jo pašreizējās sekas ir šo divu iestāžu ilglaicīgā bezdarbība».
Līdz ar to, jautājums domei: Vai nav tā, ka sākotnēji vajadzētu «sniegt palīdzīgu roku» VTO darbībai, ja jau pozīcijas deputāti tik ļoti uztraucas par to, kā pasargāt iedzīvotājus? Kur šoreiz «nozudis» no pienākumiem atstādinātais Ventspils mērs Aivars Lembergs? Šķiet, ka stratēģija «būt klusam kā pelītei» nostrādā, tāpēc, visticamāk, iesaista VARAM, lai pats varētu palikt šo notikumu ēnā un neuzņemties atbildību, ja kaut kas «noies greizi» ar labo PR ventspilnieku vidū. Ja viss atrisināsies par labu vietējiem balsotājiem, tad gan jau tiks izdomāts veids, kā parādīt arī savu devumu problēmas risināšanā, jo Lembergs, pēc viņa paša teiktā, «visiem notikumiem un procesiem aktīvi seko līdzi». Nav noslēpums, ka Lemberga «rokošanās» ar VARAM vērojama jau labu laiku.
Jāuzsver, ka PM10 daļiņu koncentrācija Ventspilī nepārsniedz vidējo rādītāju Latvijā, kas nozīmē, ka ostas pilsētā gaiss nav sliktāks kā visā Latvijā vidēji. Cilvēku diskomforts ir saprotams. Iedzīvotāji stāsta, ka putekļi gaisā ir pierasta lieta Ventspilī, un viņi saprot, ka, atrodoties blakus ostai, ar to jārēķinās. Tomēr karstais vasaras laiks un neierastais vējš, pēc viņu domām, šogad radījis lielāku putekļu diskomfortu.
Vai nebūtu skaisti, ja Ventspils dome nāktu klajā arī ar idejām, kā vairot iedzīvotāju labklājību ar reāliem darbiem nevis tikai rīkotu sabiedrības tikšanās ar ekspertiem, kas vēlāk publicē ziņas ar maldīgu informāciju? Domē strādā eksperti, kas noteikti ir iepazinušies ar VVD atzinumiem par gaisa piesārņojuma normu atbilstību un lieliski zina, ka radušies putekļi neietekmē cilvēka veselību, tāpēc skaļie paziņojumi par nepietiekamo VTO ogļu putēšanas novēršanu ļauj secināt, ka vēlme ir nevis palīdzēt iedzīvotājiem, bet traucēt VTO darbību.
VTO eksperti atzīmē, ka ogļu putekļi nav un nevar būt vienīgais gaisa piesārņojuma avots. «Nevajadzētu aizmirst arī par transportu un dažādām ražotnēm. Turklāt tā kā ogļu kravu apjomi ir ievērojami samazinājušies, to radīto putekļu koncentrācija nevar būt «tik liela, kāda nekad iepriekš nav bijusi». VTO tiek veikts nepārtraukts ogļu putekļu monitorings, kura datus kontrolē arī VVD Ventspils reģionālā vides pārvalde, un ogļu putekļu koncentrācija atbilst pieļaujamām normām.»
Tāpat tikšanās laikā ar Ventspils iedzīvotājiem par gaisa piesārņojumu pilsētā arī SIA Estonian, Latvian & Lithuanian Environment valdes locekle Aiga Kāla uzsvēra, ka «medijos ir daudz dezinformācijas par to, kas ir putekļi un kā tie ietekmē cilvēku veselību. Tās ogļu daļiņas (nevis putekļu), kuru izmērs ir lielāks par desmit mikrometriem, nenonāk cilvēka organismā, tātad – neietekmē veselību».
Viņa atzīmēja, ka «lielās, ar aci redzamās daļiņas pilnīgi noteikti rada traucējumus, bet plaušās tās nenonāk». Lai uzlabotu esošo situāciju, pašlaik VTO izskata iespēju darbināt sniega lielgabalus, kas spētu veidot miglai līdzīgu ūdens aizkaru piestātnes pusē.
Tikmēr VTO Tehniskais direktors Māris Lieģis tikšanās laikā ar Ventspils iedzīvotājiem pastāstīja, ka VTO pašlaik izstrādā priekšlikumu uzstādīt vēl platformas, lai izveidotu vēl vienu ūdens ņemšanas vietu, kurā izvietotu papildu sniega lielgabalus, kas rada tā saucamo «ūdens sienu». Viņš stāstīja, ka nesen viesojies Lietuvā, Klaipēdā, kur nozares kolēģi arī mēģina lietot sniega lielgabalus vasaras sezonā.
Līdz ar to, iedzīvotāju «biedēšanas stratēģija» no VARAM puses ir mulsinoša, radot papildjautājumu: kāpēc ministrija izvēlas metodi nevis izskaidrot iedzīvotājiem esošo situāciju ar informatīviem materiāliem, bet gan tendencioziem ziņojumiem?
