Bijušajai veselības ministrei Andai Čakšai (ZZS) vajadzētu nevis asprātīgi komentēt veselības apdrošināšanas reformu, bet vienkārši atvainoties un atzīt sabiedrībai pieļauto kļūdu, ka viņas piedāvātā veselības apdrošināšanas sistēma, kas šobrīd līdz 1.jūlijam ir apturēta, ir netaisnīga un diskriminējoša – tā šķiro cilvēkus pēc nodokļu maksātāja statusa, intervijā ar BNN komentē pašreizējā veselības ministre Ilze Viņķele.

«Es atvainojos – šis ir vistīrākais satversmības risks»

Viņķele uzsver, ka viens no šobrīd svarīgākajiem Veselības ministrijas darbiem ir labot atmesto Čakšas piedāvājumu, kas arī ir Saeimas dotais uzdevums ministrijai.

«Veselības aprūpe ir viens no būtiski ietekmējošiem faktoriem nevienlīdzības radītājos. Tieši tāpēc man arī šķita kritiski svarīgi labot netaisnīgo veselības apdrošināšanas sistēmu, jo tā visvairāk skārusi trūcīgus cilvēkus. Es ceru, ka ar šo darbu, ja ne samazināsim, tad vismaz nepalielināsim nevienlīdzības radītājus,» pauž veselības ministre.

Viņķele skaidro, ka problēma Čakšas piedāvātajā reformā ir tā, ka vispārējā režīmā strādājošiem ir pieliks viens procentpunkts sociālās apdrošināšanas iemaksā, savukārt mikrouzņēmumos strādājošiem, kuri arī maksā sociālās iemaksas, šis procentpunkts nav pielikts, bet viņiem pašiem jāmaksā 250 eiro gadā.

«Es atvainojos – šis ir vistīrākais satversmības risks! Ja likums būtu stājies spēkā, cilvēki būtu vērsušies Satversmes tiesā par to, ka tiek piemērota diskriminējoša attieksme pret mikrouzņēmuma nodokļa maksātājiem. Tā kā es Čakšas kundzes vietā, par tiem satversmes riskiem vispār labāk paklusētu,» Viņķele komentē iepriekš izteikto Čakšas kritiku jaunās ministres piedāvātajai veselības apdrošināšanas reformai, piesaucot satversmības risku.

Tāpat Viņķele atzīmē, ka pasaulē tā ir izplatīta prakse, ka cilvēki, kas ir apdrošināti, saņem to, ko valsts var nodrošināt. Savukārt tie, kas nav apdrošināti, saņem neatliekamo palīdzību. «Tie nav divi grozi. Tas ir viens grozs,» uzsver ministre. Viņa atzīmē, ka, arī prezentējot Latvijas Darba devēju konfederācijā šo izmaiņu modeli un pāreju uz vienu grozu, Latvijas Slimnīcu biedrība norādījusi, ka biedrība šo vēsti gaidījusi no likuma pieņemšanas brīža, jo tas noņem no ārstu pleciem pienākumu šķirot cilvēkus un atteikt viņiem pakalpojumus.

Aizdomas, ka e-veselības trešās kārtas konkursa uzvarētājs zināms pirms konkursa izsludināšanas

Runājot par elektronisko valsts veselības aprūpes sistēmas jeb e-veselības trešo kārtu, kas ietver pašas sistēmas modernizāciju un pilnveidošanu, sasaistot to ar personas identifikāciju, Viņķele nenoliedz bažas par iepirkuma procesa caurspīdīgumu.

BNN jau ziņoja, ka uz laiku ir apturēta e-veselības trešās kārtas sākšana, lai konkretizētu tajā plānotās aktivitātes un prioritizētu to ieviešanas secību.

«Man radās pamatotas bažas, vai trešās e-veselības kārtas iepirkums ir vērtēts pēc tā, vai tas, ko grasās pirkt valsts, ir vajadzīgs? Vai par to tiks samaksāts tik, cik tas maksā, nevis tiks pārmaksāts? Un vai konkursa uzvarētājs gadījumā jau nav zināms vēl pirms konkursa izsludināšanas? Tad, kad mēs tiksim skaidrībā ar šiem trim jautājumiem, e-veselības trešā kārta tiks laista uz izpildi,» situāciju komentē Viņķele.

Tāpat viņa atzīmē, ka atbildes uz šiem jautājumiem jārod «ļoti saspiestos termiņos», lai Latvija nepazaudētu Eiropas Savienības naudu. Proti, Veselības ministrija ir apņēmusies to atrisināt mēneša laikā.

Vienlaikus Viņķele uzsver, ka iepriekšējā Veselības ministrija ir iesākusi arī labas lietas: «Piemēram, medikamentu cenu samazināšana, pozitīvas sarunas ar zāļu ražotājiem par cenu samazinājumiem virknei medikamentu, slimnīcu līmeņošana.»

Astoņi miljoni – iespējamā pārmaksa, ko Latvijā iztērē cilvēki, pērkot oriģinālos preparātus lētāku analogu vietā

Latvijā konstatēts, ka zāļu vairumtirgotāji pārdod zāles ārpus Latvijas, kā rezultātā ir gadījumi, kad pacients, kuram pienāktos medikaments ar 100% kompensāciju, šīs zāles nevar saņemt, jo aptiekā to vairs nav. Tas nozīmē, ka viņam jāiegādājas cits medikaments.

Viņķele sola, ka šo situāciju mainīs. Viņa norāda, ka, lai novērstu šādu situāciju, Veselības ministrija nāk klajā ar grozījumiem normatīvajos aktos, kas lieltirgotavām uzliks par pienākumu ik dienu obligāti deklarēt zāļu krājumus. «Būs jānorāda, kuras zāles, kādā apjomā ir un tad Zāļu valsts aģentūra varēs fleksiblāk un regulāri kontrolēt pieejamību zāļu tirgū.»

Gan koalīcija, gan opozīcija ir vienisprātis, ka Latvijā medikamentu cenas ir pārāk augstas. Tikmēr Viņķele BNN norāda, ka apgalvojumu, ka Latvijā ir dārgākas zāles nekā citur, nevarētu izteikt, jo zāļu cenas variē tirgus lieluma dēļ, nepieciešamo reģistrācijas atļauju dēļ un citu iemeslu dēļ.

To, ka cilvēki salīdzina Latvijas medikamentu cenas ar kaimiņvalsti Lietuvu un vairākkārt izteikuši bažas par dārgajiem medikamentiem, ministre komentē: «Latvijā ir arī zāles, kas ir lētākas nekā Lietuvā. Tā, ka tas nav absolūts apgalvojums. Cilvēkam jau nav tik svarīgi, cik tas maksā citur, bet tas, cik viņam kopumā jātērē par zālēm.»

Jautāta, kas ir paveikts līdz šim, lai pacientu izmaksas par medikamentiem kļūtu mazākas, kas bijis arī viens no Viņķeles priekšvēlēšanu solījumiem, ministre atzīmē:

«Šobrīd mums ir sagatavota farmācijas paka, kā mēs to saucam ministrijā. Proti, pieņemti vairāki grozījumi gan Farmācijas likumā, gan Ministru kabineta noteikumos, kuriem ir visiem viens mērķis – iespējami palielināt konkurenci zāļu tirgū un samazināt izdevumus pacientiem. Viens no priekšlikumiem būs receptēs obligāti norādīt starptautiski nepatentēto zāļu nosaukumu.»

Viņķele uzsver, ka Latvijā cilvēki pārmaksā ap astoņiem miljoniem eiro, pērkot oriģinālos preparātus, kamēr ir iespējami lētāki analogi.

Uz to, vai analogās zāles tiešām ir tikpat efektīvas kā oriģinālas un cilvēkiem nav blakņu, Viņķele atzīmē: «Blaknes ir vienmēr, un skaidrs, ka ir situācijas, kurās ir nepieciešams oriģināls. Arī ārstiem ir un būs iespēja norādīt, ka pacientam blakņu dēļ vai kādu citu specifisku iemeslu dēļ ir iespējams tikai viens medikaments. Bet analogo zāļu lietošana – tas jau nav Latvijas izdomājums, uz to iet visa pasaule, un tās zāles ir drošas.»

Cerība «dabūt cauri» grozījumus līdz Saeimas vasaras brīvdienām

Viņķele šaubās, ka Latvija veselības aprūpes budžetā nākamgad sasniegs 4% no iekšzemes kopprodukta (IKP). «Tas nozīmē, ka sabiedrībai nāksies atteikties no sapņa par pietiekami finansētu un pieejamu veselības aprūpi.»

Runājot par šī gada budžetu, ministres ieskatā veselības nozare nevarētu sūdzēties, ka tā nebūtu sadzirdēta.

«Ir nauda gan atalgojuma palielināšanai, gan izmeklējumu un konsultāciju [skaita] palielināšanai. Tāpat ir pieejami trīs miljoni reto slimību ārstēšanai. Īpaši vēlos uzsvērt arī sešus miljonus psihiskās veselības problēmai, kas nozīmē, ka mēs izvelkam no aizmirstības nozari, par kuru vispār Latvijā nemēdza runāt. Tā ietver arī kompensējamos medikamentus cilvēkiem ar psihiskām saslimšanas diagnozēm, kas, manuprāt, ir ļoti svarīgi.»

Tomēr, runājot par budžetu veselības nozarē, Viņķele uzsver: «Īstenībā ļoti tāda… liekulīga tā attieksme ir bijusi no valsts puses. Un no politiķu puses attiecībā uz veselību. It kā vārdos saprot, ka ir traki, bet, ja skatāmies uz budžetu, – nē.»

Savukārt par to, ko Latvija veselības nozarē var izdarīt un kādos laika tempos, Viņķele cer, ka veselības apdrošināšanas sistēmu izdosies salabot un likuma grozījumus «dabūt cauri» līdz Saeimas vasaras brīvdienām.

«Tas nozīmētu, ka tie stātos [spēkā] no nākamā gada 1.janvārā. Es ceru, ka mums līdz rudenim izdosies dabūt profesionālas universitāšu slimnīcu padomes, kas ir ļoti konkrēts solis ceļā uz lielo slimnīcu sakārtošanu, uz racionālākiem naudas tēriņiem, uz godīgākiem, caurskatāmiem iepirkumiem.»