Berlīne martā nopēlusi Krievijas valdības rīcību Salisberī indēšanas gadījumā un Sīrijas pilsoņu karā. Tas tomēr tas nav liedzis vācu iestādēm dod galīgo piekrišanu gāzes cauruļvadam Nord Stream 2, ko Krievija vēlas ieguldīt Baltijas jūrā.
Beļģijā strādājošā ziņu aģentūra EurActiv vēsta, ka otrdien, 27.martā, Vācijas Federālā Jūras navigācijas un hidrogrāfijas aģentūra devusi savu piekrišanu būvdarbiem, pamatojoties uz iepriekš veiktu cauruļvada Nord Stream 2 vides un ekonomisko novērtējumu.
Vācijas teritorijā iecerēts veidot 85 kilometrus garu posmu no cauruļvada, ko plānots nostiept no Narvas līča Krievijas-Igaunijas pierobežā līdz Vācijas ziemeļaustrumiem ar kopējo garumu 1 225 kilometriem.
Būvdarbiem vēl vajadzīga atbildīgo Krievijas, Somijas, Dānijas un Zviedrijas iestāžu piekrišana. Vācijā strādājošais uzņēmums Nord Stream 2 AG, kas ir Krievijas energokoncerna Gazprom meitasuzņēmums un nodarbojas ar šī projekta virzīšanu, šonedēļ komentējis, ka atlikušās atļaujas cerot saņemt tuvāko mēnešu laikā.
BNN jau vēstīja, ka Vācija ir to valstu vidū, kura paziņojusi par Krievijas diplomātu izraidīšanu saistībā ar krievu-britu dubultaģenta indēšanu, par ko Vācijas vērtējumā «ļoti iespējams» ir atbildīga Krievijas valdība.
21.martā Vācijas kanclere Angela Merkele arī nopēlusi Krieviju, ka Sīrijas Pilsoņu karā tā vienkārši noskatoties, kā tās atbalstītie Sīrijas valdības spēki turpina uzbrukumu aplenktai austrumu Gutas teritorijai, kur uzskaitīti lieli civiliedzīvotāju upuri.
Nauda tiem tagad ir vienīgā vērtība, Fāterlande var iet pa burbuli …