Vācija atteikusies dalīt parādu slogu ar finanšu krīzē iestrēgušām eirozonas dalībvalstīm, tādējādi ignorējot divu ietekmīgāko starptautisko ekonomisko organizāciju viedokli.
Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija un Starptautiskais Valūtas fonds jau bija izteikuši atbalstu Parīzes, Romas un Briseles priekšlikumam izlaist eiroobligācijas.
«Parādu nastas dalīšana nestimulētu Eiropas dienvidvalstu ekonomikas pieņemt strukturālas reformas,» paziņojusi Vācijas kanclere Angela Merkele (Angela Merkel).
Jaunais Francijas prezidents Fransuā Olands (Francois Hollande) iestājas par kopēju eirozonas obligāciju izlaišanu, uzsverot, ka tas varētu mazināt finansējuma ierobežojumus attiecībā uz eirozonas perifērijas valstīm. Tomēr Vāciju neapmierina, ka šāds solis varētu palielināt tās aizņēmuma izmaksas un vājināt kredītspēju.
«Saskaņā ar spēkā esošajiem Eiropas Savienības nolīgumiem, šāds solis nav iespējams. Vienotu eiroobligāciju izlaišana pat ir aizliegta,» paziņojis kāds Vācijas augsta līmeņa ierēdnis. Viņš piebildis, ka tā ir stingra Berlīnes pārliecība, kas netiks mainīta.
Eirozonā pieaudzis satraukums par iespējamām sekām, ja to pamestu Grieķija, tādēļ vienotā valūtas bloka līderi aktīvi apspriež pasākumus, lai novērstu valdošo parādu krīzi.
Eiropas līderi tiekas samitā, kas trešdien, 23.maijā, norisinās Briselē, vēsta CNN.
Ref: 105.105.102.351
bet kā gan citādi, Vācija jau no tā cietīs visvairāk