Vācijas ārlietu ministrs Heiko Māss (Heiko Maas) norādījis, ka Eiropas Savienībai būtu jāsāk samazināt finansējums un jāievieš ierobežojoši pasākumi attiecībā uz dalībvalstīm, kuras savos likumos pārkāpj bloka pamatvērtības.
Kā vēsta kanādiešu-britu ziņu aģentūra Reuters, Vācijas ārlietu ministrs ceturtdien, 21.martā, sarunā ar raidorganizāciju ZDF vērtējis, ka dalībvalstis, kā, piemēram, Rumānija, Ungārija un Polija saņemot vairāk ES naudas nekā tās iemaksājot. Attiecīgi finansējuma samazināšana būtu rīks, ar ko izdarīt jūtamu spiedienu, uzskata Māss.
Runājot par valstīm, kuras pieņem likumus, lai ierobežotu preses brīvību vai tiesu varas neatkarību, ministrs vērtējis, ka finansējuma samazināšana «ir vienīgā valoda, ko tur saprot».
Latvija nepiekrīt, saskata nedemogrātismu
Vācijas viedoklim, kas izskanējis arī no Francijas valdības puses, nepiekrīt Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV).
BNN marta vidū vēstīja, ka Rinkēvičš paudis, ka no ES tiesību un demokrātijas viedokļa nedrīkst dot Eiropas Komisijai (EK) tiesības apturēt finansējumu tikai tāpēc, ka EK šķiet, ka likuma vara kādā valstī nav pietiekama.
Ministrs skaidroja, ka Latvija būs ļoti adekvāta un izprotoša Polijas un Ungārijas pozīcijai saistībā ar ES līguma 7.panta procedūru.
«Tomēr pilnīgi noteikti paši savā valstī nevaram atbalstīt vienu otru lietu, kas notiek attiecīgajās valstīs, kaut vai tiesu sistēmā. Latvijas pozīcija ir ļoti vienkārša – mēs aicinām Poliju un Ungāriju uz dialogu ar EK un Eiropas Parlamentu (EP), lai atrisinātu problēmas un 7.pants netiktu piemērots, jo neuzskatu, ka tas ir pareizs ceļš,» atzīmēja Rinkēvičs.
«Es neatbalstu ideju un risinājumu tādā veidā, kā tas šobrīd ir piedāvāts. Es saprotu idejas autorus un pamatojumu, kas nāk arī no daudzām maksātājvalstīm, kuras negrib ieguldīt naudu valstīs, kur nav pārliecības, ka naudas izlietojuma kontrole ir nodrošināta adekvāti un neatkarīga tiesu vara nodrošina pilnu un neatkarīgu kontroli. Tas ir arguments, kas ir jāņem vērā, un tas ir viens no pamata jautājumiem, kas ir paredzēts ES līgumos,» teica ministrs.
Viņš uzsvēra, ka šis jautājums būs ļoti sarežģīts un diskusijas būs ļoti asas, jo nepastāv tikai EK viedoklis, bet ir arī ļoti daudzas dalībvalstis, tostarp maksātājvalstis, kas stingri uzstāj, ka likuma varas sasaistei ar finansējumu ir jābūt. Vienlaikus esot arī pietiekami daudz valstu, kas uzskata, ka šāds piedāvājums nav pieņemams. «Par šo būs jādiskutē, un nebūs gluži tā, kā to ir iecerējuši idejas autori, bet es ceru, ka diskusijas rezultātā atradīsim visiem pieņemamu risinājumu,» cerību pauda politiķis.