Vai Latvija ir Krievijas ienaidnieks Nº 5?

Neskatoties uz Latvijas, Igaunijas un Lietuvas niecīgo teritoriālo lielumu un iedzīvotāju skaitu salīdzinājumā ar Krieviju, Baltijas valstis tikušas ierindotas Krievijas ienaidnieku top pieciniekā, līdzās tādām valstīm kā ASV, Lielbritānija, Ķīna un Gruzija, liecina informācijas aģentūras RBK raksts.

Ienaidnieku analīzē ņemti vērā gan vēsturiskie, gan sociālie, gan ekonomiskie faktori. Taču, kā galvenie strīdu objekti attiecībā uz Baltijas valstīm, pēc aptaujāto politologu un politisko partiju pārstāvju viedokļa, ir: krievvalodīgo iedzīvotāju dzīves apstākļi, fašistiskās noskaņas Latvijā un Igaunijā, un atšķirīgie viedokļi par vēstures norisēm. Tāpat par draudu tiek uzskatīta Baltijas valstu spēcīgā saistība ar ASV un izliktie šķēršļi Ziemeļeiropas gāzes pārvada būvniecībai.

Gan krievu, gan latviešu nacionālo apvienību pārstāvji Latvijā atzīst, ka Latvija ir Krievijas tilts uz Eiropu, tādēļ ietekme uz norisēm Krievijā pastāv. Atšķirīgi viedokļi gan pausti attiecībā uz abu valstu valdību vērtējumu, latviešiem kritizējot Krievijas, bet krieviem Latvijas politiku.

Par mazās Latvijas ietekmes spējām būtu jālepojas

Sarunā ar BNN bijušais iekšlietu ministrs Ēriks Jēkabsons uzskata, ka Krievijā joprojām darbojas tā saucamās maigās varas (soft power) režīms, kas vērsts uz to, lai atgūtu ne tikai ietekmi Baltijas valstīs, bet arī visā austrumu reģionā.

Vērtējot Krievijas ienaidnieku topu, viņš norāda, ka Krievijā joprojām populārs ir rasputinisms, proti, vēsturiskās personas Rasputina tēlam tiek piešķirtas tādas īpašības un apzīmējumi, kā taisnīgs un patiess, dziednieks un svētais, vienlaikus dēmonisks un nežēlīgs. Šāds raksturojums atspoguļo arī Krievijas politisko mentalitāti, kurā vērojamas šizofrēnijas iezīmes, uzskata Jēkabsons.

Latvijas Pirmās Partijas (LPP) dibinātājs, kurš šobrīd novērsies no aktīvās politikas, atzīmē, ka, vērtējot statistikas datus, Krievijas pilsoņi ļoti labprāt piesakās uz pastāvīgas uzturēšanas atļaujām Latvijā, un jūtas valstī ļoti komfortabli.

Jēkabsona prāt, šāda veida Latvijas pozicionēšana ienaidnieka lomā varētu liecināt par klaju Kremļa propagandu – balstoties uz «rasputiniskām» tradīcijām, Baltijas valstis tiek raksturotas kā fašistiski noskaņotas un krievvalodīgo tiesību pārkāpjošas valstis. «Šeit rodas jautājums, vai šī maigās varas nostāja patiesi ir tik maiga. Varbūt tā ir vienkārši stingrā vara (hard power) ar skaistāku fasādi,» teic Jēkabsons.

Viņš atzīst, ka aptaujas rezultāti un izteikums, ka Baltijas valstis ir Krievijas galveno ienaidnieku pieciniekā, viņu neizbrīna. Ar ironiju viņš piebilst, ka iepriekš tieši Latvija bijusi otrā lielākā ienaidniece aiz ASV, tā kā piekto vietu varētu saukt pat par zināmu progresu.

Politiķis gan atzīst, ka, runājot par iespējamiem draudiem no Latvijas puses, var minēt to, ka Latviju var saukt par jauno zīda ceļu, par tiltu vai logu uz Eiropu, kas Krievijā ienes jaunu vēju, tai skaitā arī zināmu caurvēju.

«Ir jālepojas, ka mazā Latvija ir tik vērā ņemama tik lielai valstij kā Krievija,» rezumē Jēkabsons.

Krieviem Krievijā esot sliktāk nekā Latvijā

Apvienības Visu Latvijai! – Tēvzemei un Brīvībai/LNNK valdes loceklis Imants Parādnieks intervijā BNN pauž uzskatu, ka aptaujā atspoguļots ļoti primitīvs skatījums. Ja par ienaidnieku tiek uzskatīs tas, kurš nevēlas pieņemt citas valsts uzspiestu ideoloģiju, tad šāds viedoklis ir visai «murgains», uzsver nacionālās apvienības pārstāvis.

Turklāt Parādnieks atzīmē, ka vairākums cilvēku, kas ir aizbraukuši uz Krieviju, tur sastopas ar sliktākiem apstākļiem. Atgriežoties viņu redzējums par Latviju mainās, krievvalodīgie iedzīvotāji kļūst gatavi veidot saliedētu sabiedrību un viņu vērtējums par nacionālām vērtībām kļūst savādāks, teic politiķis.

Viņš izteikumu par ienaidniekiem arīdzan vērtē kā Kremļa politiku, kurai ir izdevīgi uzturēt šāda veida ienaidnieka tēlu.

«Ja ienaidnieks šajā kontekstā ir sinonīms vārdam valstij, kura nepieņem impēriskās ideoloģijas uzspiešanu, tad aptaujas rezultāti ir patiesi. Pretējā gadījumā šāds viedoklis ir absurds, tā kā visas pasaules tautas un valstis ir tiesīgas uz vienlīdzību,» tā Parādnieks.

Destabilizācija Latvijā rada šķēršļus «Krievijas tiltam» uz Eiropu

Pēc Viktora Guščina (koordinators Latvijas Sabiedrisko organizāciju padomē, kura apvieno krievu tautiešus) uzskatiem, šāda veida aptaujas jāskata ar zināmu skepticismu, jo šāda rakstura topu izveide dažkārt kalpo par dažādu centru un plašsaziņas līdzekļu personīgā viedokļa paušanas mehānismu.

Informācijas portālam BNN Guščins norāda, ka aptaujā izteiktajam viedoklim var piekrist un arī nepiekrist. Viņaprāt, Latvijas un Krievijas attiecībās pastāv nopietnas problēmas, tomēr noteikti ir jāatšķir Baltijas valstu valdošās vadības politiku no iedzīvotāju attieksmes, tā kā iedzīvotāju nostāja ir tradicionāli draudzīga, bet politiskās elites – nē.

Guščins atzīmē, ka jau kopš 1991. gada tikusi atbalstīta politika, kuras ietekmē medijos translētas noteiktas valdības intereses, tai skaitā, rusofobiska retorika un Otrā Pasaules kara iznākums.

Viņaprāt, Latvijā joprojām norisinās informacionāli psiholoģisks karš pret krievvalodīgajiem, un šāda politika ir bīstama ne tikai Krievijai, bet arī Latvijai. Mēģinājumi norobežoties no Padomju laiku gūtās pieredzes nozīmē uzņēmējdarbības, zinātnes un kultūras likvidāciju. Vienlaikus politika, kas atbalsta Rietumvalstu intereses, kļuvusi masīva, uzsver Guščins.

«Šobrīd uztrauc tas, vai tas politikas virziens, kas Latvijā tiek veicināts, negatīvi neietekmēs arī pašu Latvijas tautu,» uzsver Guščins, piebilstot, ka jebkura destabilizācija Latvijā – ekonomiskā vai demogrāfiskā – ir drauds arī Krievijai, jo Latvija kalpo kā tilts starp Krieviju un Eiropu.

Oficiālais Krievijas vēstniecības Latvijā pārstāvis atteicās BNN sniegt komentāru attiecība uz Latvijas ierindošanu Krievijas ienaidnieku top pieciniekā, Viņš piebildis, ka vēstniecība nekomentē informāciju, kas neskaitās viņa valsts oficiālā pozīcija.

Jāatzīmē gan, ka kopumā šāda RBK publicētā informācija Latvijas medijos Saeimas priekšvēlēšanu laikā varētu radīt aizvien spēcīgāku ietekmi uz vēlētāju izvēli, pamatojoties uz nacionāla rakstura problemātiku.