Vai Latvijas Avīze spēlēs pēc Aivara Lemberga notīm? 2.daļa.

Pirmajā publikācijas daļā par jauno situāciju tirāžas ziņā lielākajā Latvijas laikrakstā Latvijas Avīze  žurnālisti izvirzīja jautājumu, kas par cilvēkiem ir Olafs Berķis, Dzintars Kašs un Gatis Klimass, kuri paši sevi iecēla par avīzes padomes locekļiem? Un kas no šādas pašdarbības izriet? Tika raksturoti pirmie divi personāži. Tagad kārta trešajam un secinājumiem.

Gatis Klimass. Salīdzinoši jauns cilvēks. Apliecinājums tam, ka Aivars Lembergs PSKP augstākajā partijas skolā lieliski apguva tēmu: «Kadru izraudzīšana, audzināšana un izvietošana». Kā vēsta mūsu avoti, viņa redzeslokā Klimass nonāca vēl būdams students Ventspils augstskolā. Ņemot vērā, Lemberga īpašās attiecības ar bijušajiem Parex īpašniekiem Valēriju Karginu un Viktoru Krasovicki, neizbrīna fakts, ka drīz pēc augstskolas beigšanas Klimass Ventspilī sāka strādāt šajā bankā un piedzīvoja tur galvu reibinošu karjeru, ātri vien kļūstot ar kreditēšanas nodaļas vadītāju.

Izturējis daudzas pārbaudes, izpildot konkrētus rīkojumus, Klimass laika gaitā kļuva par uzticīgu Lemberga vasali, kāds ir vēl arī šobaltdien. Par minēto rīkojumu delikātumu var nojaust jau pēc tā vien, ka Klimass bija valdes priekšsēdētājs AS ALA Investments, kura radās no SIA Ala 2002, kas bija izveidota operācijām finanšu un kapitāla tirgos. Bet izveidoja to … Aivars Lembergs. Latvijas presē jau tika ziņots, ka šī SIA aizdevumos saņēma aptuveni 8 000 000 dolāru, un apmēram tāda pati summa figurēja pārskaitījumos starp Lemberga, viņa bērnu Anrija un Līgas, kā arī Ala 2002 kontiem.

Kad 2005.gadā Lembergs, visticamāk, uzdāvināja šo kompāniju dēlam un meitai, viņa kapitāla daļas veidoja 11 000 000 latu. BNN nevar droši apgalvot, ka tieši Anrijs un Līga saņēma no tēva šo dāvanu, tomēr par labu iepriekšminētai versijai liecina fakts, ka abi bērni ieņēma vietas Ala Investments padomē, par kuras pārvaldnieku tika iecelts Gatis Klimass.

Taču Klimass nav gadījuma rakstura paziņa arī Olafam Berķim. Abus saista ne tikai lietišķas, bet arī draudzīgas attiecības ar dažām pazīstamām personām, kas no Olafa «ligzdiņas» – kompānijas «N&J» – izspurdza lielajā biznesā. Viens no viņiem – Mārtiņš Lauva, kurš kļuva par miljonāru, piedaloties ar nekustamo īpašumu saistītos Berķa projektos. Vienlaikus Lauva spēlēja nozīmīgu lomu basketbola klubā Ventspils, kurā, cik zināms, pat bumba nedrīkst lēkāt bez Lemberga vērtīgajiem norādījumiem. Turklāt, pieļaujams, ka tieši Lauva kļuva par kompromisu figūru, kas apmierināja Lembergu, kad viņa politiskās intereses sakrita ar politiskās apvienības Saskaņas centrs (SC) faktiskā līdera Jāņa Urbanoviča interesēm. Lauva balotējās 10. Saeimas vēlēšanās no SC saraksta ar otro numuru Kurzemes vēlēšanu apgabalā, taču vēlētāju uzticību neguva.

Šajā laika cenu burbulis nekustamā īpašuma tirgū noplaka, un Lauva pārvietojās uz to miljonāru sarakstu, kuriem ir miljonu lieli parādi, un tika iekārtots «maizes» darbā Rīgas domei piederošajā AS Ceļu pārvalde, kur, kā zinātāji saka, var asfaltā ierullēt miljonus. Kopš pagājušā gada rudens Lauvam ir aizdomās turētā statuss par kukuļņemšanu 10 500 latu apmērā un pilsētas īpašuma patvaļīgu ieķīlāšanu. Formālais SC vadītājs Rīgas mērs Nils Ušakovs bija spiests Lauvu atbrīvot no darba.

Varam to uzskatīt par nejaušu sagadīšanos, taču Lauva saņēma iespaidīgos kredītus ar ļoti demokrātiskiem nosacījumiem Parex bankā tieši tad, kad Klimass tajā vadīja kreditēšanas nodaļu. Vēl viena «sagadīšanās» ir atspoguļota Latvijas medijos: vienā no sociāliem portāliem bija ievietota foto galerija ar nosaukuma «Skaisti dzīvot neaizliegsi», kurā Lauva un Klimass izklaidējās Monako.

Tādējādi, pagaidām vispopulārāko latviešu laikrakstu Latvijas Avīze stūrējošā trijotne nav nejauša. Nevajag pat būt apveltītam ar īpaši spilgtu iztēli, lai saprastu, kāpēc tieši Berķis, Kašs un Klimass pārņēmuši LA.

Vispirms, tāpēc, ka tai ir pats lielākais abonentu skaits, it īpaši lauku reģionos. Tādēļ LA ir lielisks instruments, lai veidotu sabiedrības viedokli. Turklāt jāņem vērā, ka lauku iedzīvotāji ir ne vien konservatīvāki par pilsētniekiem, bet arī aktīvāki visu līmeņu vēlēšanās. Nākamais: daudziem no viņiem dziļi iesakņojusies pārliecība, ka Latvijai bez vadoņa nav nākotnes. Bet uz vadoņa arodu mūsu valstī pretendē tikai viens cilvēks – Lembergs.

Vai kļūs LA par otru laikrakstu Neatkarīgā, kura galvenais uzdevums ir dziedāt slavas dziesmas Ventspils mēram, vai tādām avīzēm kā Diena un Telegraf, no kurām kā pēc burvja mājiena pazuda kritiski materiāli par «nācijas glābēju»? Diez vai. Berķis nav tas cilvēks, kas uz savas pannas sāks cept omleti otram. Izskatās, ka Kašam un Klimasam šajā gadījumā ir atvēlētas lomas – nodrošināt līdzsvaru starp Berķa un Lemberga interesēm līdz brīdim, kamēr šīs intereses ir fokusētas uz Meroni komandas «izstumšanu» no Ventspils tranzīta uzņēmumiem. Tomēr nav ne mazāko šaubu, ka stūre uz LA vadības tiltiņa tiks asi pagriezta tā, lai pārliecinātu sabiedrību, ka tikai Ventspils biznesmeņu grupa ar pilsētas mēra iespaidīgo administratīvo resursu atbalstu ir spējīga nodrošināt paradīzi zemes virsū. Cilvēki pat nenojautīs, ka zeme, kurā jāplaukst Ēdenes dārzam, patiesībā nav nekas vairāk, kā teritorija, uz kuras atrodas pret Meroni izveidotās alianses dalībnieku savrupmājas.

Tādējādi sanāk, ka tāda nacionālā bagātība, kā Ventspils brīvostā strādājošie termināļi, vairs nav nekas nacionāls, bet vienīgi nebeidzamas prāvošanās objekts starp spēcīgiem tēvaiņiem, neatkarīgi no tā, kādu valstu pases tiem kabatās. Tāpēc LA pārņemšana Berķa-Lemberga rokās nav nekas vairāk, kā instrumenta iegāde, kuram šajā kautiņā ieplānota vesera loma.

BNN 19.janvārī publicēja informāciju par to, ka akcionāri, kuriem pieder akciju kontrolpaketes kompānijās Latvijas Naftas Tranzīts un Ventbunkers, noturēja pilnsapulces, kurās Ventspils biznesmeņi, kas pārstāv Lemberga un Berķa intereses, atkal tika atstādināti no vadības, atgriežot varu Rūdolfa Meroni rokās. BNN pagaidām nav informācijas, vai Uzņēmumu reģistrs ir reģistrējis šīs izmaiņas. Ja tas notiks, kārtējo reizi nomainīsies laikraksta Latvijas Avīze padomes sastāvs. Cerēsim, ka situācija LA atgriezīsies savās sliedēs, jo tas palīdzēs saglabāt vismaz kaut kādas neatkarīgo Latvijas plašsaziņas līdzekļu druskas. Bet karuselis ar termināļu padomju pārvēlēšanām atkārtosies līdz tam brīdim, kamēr likumdevēji sapratīs, ka, beidzot, pienācis laiks mainīt tās normas likumā «Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru» un Komerclikumā, kas pārvērta šo valsts institūciju par trulu dokumentu štancēšanas mašīnu.

Ref: 101.010.102.093