Latvijā plastiskās operācijas kļūst arvien pieprasītākas gan sieviešu, gan vīriešu vidū, intervijā ar BNN stāsta plastiskais ķirurgs un klīnikas Dr.Feldmaņa privātklīnika īpašnieks Kaspars Feldmanis.
Viņš atzīmē, ka arī krīzes gadi Latvijas plastiskai ķirurģijai bija plaukstoši. Pēc dr. Feldmaņa teiktā, viņa klīnikas apgrozījums krīzes periodā pieaudzis par 10%. «To var izskaidrot ar to, ka biznesa cilvēki, īpaši biznesa dāmas, kurām darbs apstājies, ir mazāk pienākumu, bet nauda joprojām ir. Tad arī viņi šo naudu izmanto savām vajadzībām, konkrēti – plastiskajai ķirurģijai.» Vienlaikus, uzlabojoties cilvēka finansiālajam stāvoklim, ir novērota tendence, ka cilvēki arvien biežāk vēršas pie plastiskajiem ķirurgiem.
Sievietēm joprojām krūšu palielināšana; vīriešiem – tauku atsūkšana
Par inovācijām ķirurģijā un tās priekšrocībām Feldmanis norāda, ka, kopš Latvija ir Eiropas Savienībā, tā neatpaliek no citām valstīm un spēj izsekot Eiropas prasībām. Ārsts uzsver, ka joprojām ļoti daudz ārzemnieku brauc uz Latviju, lai veiktu plastiskās ķirurģijas manipulācijas un operācijas. «Pie mums uz klīniku katru nedēļu brauc ārzemnieki, mēs sadarbojamies ar ārzemju kompānijām, kas sagādā mums šos cilvēkus. Tomēr ir jāatzīmē, ka starp tiem ir arī ļoti daudz, tā teikt, ārzemēs dzīvojošo latviešu. Faktori, kāpēc viņi brauc pie mums, ir dažādi: sākot ar cenu un beidzot ar to, ka latvieši, kas dzīvo Anglijā, Īrijā, neuzticas šo valstu medicīnai.»
Starp pieprasītākajam plastiskajām operācijām Latvijas sieviešu vidū joprojām ir krūšu palielināšana, atzīmē ārsts. Tomēr viņš piebilst, ka «skaistuma standarti» mainās. «Ja pirms dažiem gadiem bija «Pamelas Andersones simptoms», tad šobrīd ir vērojama tendence uz dabiskāku izskatu. Tāpat ļoti pieprasītas ir sejas plastiskās operācijas, lai novērstu ādas novecošanos.»
Ārsts atzīmē, ka Latvijā arī arvien vairāk vīriešu rūpējas par savi vizuālo tēlu, īpaši biznesa cilvēki, kas nav apmierināti ar savu esošo izskatu. Vīriešu vidū viena no pieprasītākajām ir tauku atsūkšana ar tā saucamo 3D tehnoloģiju.
«Dakter, kādi uzlabojumi būtu nepieciešami manai sejai»
Lai veiktu plastisko operāciju, ir ļoti svarīgi, lai būtu saskaņa un uzticība starp ārstu un pacientu. «Cilvēki mēdz nākt un prasīt: «Dakter, kādi uzlabojumi būtu nepieciešami manai sejai?» Uz ko mana atbilde ir: «Ar jums viss ir kārtībā.» Proti, cilvēki bieži nezina, ko viņi vēlas no operācijas, sagaida manu viedokli par viņu esošo izskatu.» Šādos gadījumos ir ļoti jādomā, vai klientam vispār veikt operāciju,» atzīmē Feldmanis.
Tāpat ārsts atzīsts, ka ir klienti, kas veic vienu operāciju un jau domā par to, ko vēl varētu sevī mainīt. Uz BNN jautājumu, vai operācijas cilvēkiem raisa atkarību, ārsts nav pārliecināts, vai to var dēvēt par diagnozi, bet piebilst, ka viņam kā mediķim ar šādiem cilvēkiem ir jābūt ļoti piesardzīgam. «Jāsaprot, vai viņš tiešām vēlas sevi uzlabot, vai tas jau notiek inerces dēļ.»
Ir arī gadījumi, kad cilvēki nes fotogrāfijas ar norādi, ka vēlas līdzināties kādai personai. «Šādos gadījumos ārstam ir svarīgi paskaidrot, ka neviens cilvēks nav vienāds un ķirurgs nespēj cilvēku izmainīt tā, lai klients būtu kopija ar fotogrāfijā redzamo. Jāatzīst, ka es nekad nevienu ne pierunāju, ne atrunāju. Cilvēkam pašam jānonāk pie secinājuma. Plastiskajā ķirurģijā ir tāda hipotēze – ja cilvēks katru rītu pieceļas un vispirms ierauga to vietu, ar ko nav apmierināts, un ja tas notiek ilgstoši, tad tā ir tāda pirmā indikācija vajadzībai pēc plastiskās operācijas. Citādi cilvēkam šķiet, ka viņam ir zema dzīves kvalitāte – jo viņš ir neapmierināts ar savu vizuālo izskatu. Proti, tas ir biežākais iemesls, kas šos cilvēkus atved pie mums,» uzsver plastiskais ķirurgs.
Ārsts nenoliedz, ka ārpus darba laika viņā ir tā saucamā «profesionāļa slimība». «Ieraugot sabiedrībā cilvēku, man bieži nāk prātā, ka viņam varētu kaut ko uzlabot, bet tas vienmēr paliek pie manis – tā ir mana ikdiena, nenoliedzami.»
Vidējais vecums, kad cilvēki veic plastiskās operācijas, ir no 40 līdz 50 gadiem. Pēc ārsta teiktā, kritēriji operācijas nepieciešamībai ir ļoti dažādi – ne vienmēr cilvēki vēlas operāciju, lai izskatītos jaunāki. Ir gadījumi, kad sievietēm nav attīstītas krūtis vai pēc bērnu barošanas vairs neapmierina savas esošās krūtis. Tomēr viņš nenoliedz, ka ir cilvēki, kas nāk arī modes dēļ, jo kādam no paziņu loka ir veikta plastiskā operācija.
Feldmanis arī nenoliedz, ka šīs operācijas lielākoties cilvēkiem ir cīņa par jaunību. «Tas ir cilvēka dabā – vēlme palikt jaunam. Tomēr ir jāsaprot, ka ar ķirurģiju nekas nebeidzas, ir jāuzlabo arī esošais dzīvesveids: veselīgs uzturs un fiziskas aktivitātes.»
Latvijas ķirurgi izvairās veikt dzimuma maiņu
Runājot par sarežģītākajām operācijām Latvijā, ārsts norāda, ka tās iedalās ļoti dažādās kategorijās. No sarežģītākajām kā piemēru viņš min krūšu rekonstrukciju pēc vēža. Tāpat arī dzimuma maiņas operācija ir viena no sarežģītākajām. Feldmaņa klīnikā pie dzimuma maiņas veic tikai pirmo etapu, kas, pēc ārsta teiktā, ir krūšu redukcija.
«Pārējo procedūru šie cilvēki brauc taisīt ārzemēs.» Uz jautājumu, vai Latvijā nav pietiekoši daudz ekspertu, ārsts atzīst, ka tas nav vienīgais faktors. «Tā tik tiešām ir ļoti specifiska un sarežģīta operācija, kas saistīta ar paaugstinātu risku. Un, ja pavisam atklāti, ļoti daudzi ķirurgi nevēlas nodarboties ar šīm operācijām. Ja cilvēks, kas vēlas veikt dzimumu maiņu, ir nonācis pie šāda secinājuma, jāatzīst, ka viņam ir daudzas iekšējas psiholoģiskās problēmas.»
Tāpat ārsts atzīst, lai veiktu dzimuma maiņu Latvijā, būtu nepieciešams lielāks pieprasījums pēc šādām operācijām – regulārai klientu apritei.
Par ķirurģiskām neveiksmēm ķirurgs atzīmē, ka medicīnā nav simtprocentīgas garantijas. Arī veicot plastiskās operācijas, var būt letāli gadījumi. Feldmanis gan uzsver, ka pārsvarā nopietnas neveiksmes notiek ļoti reti un viņš pat neatceroties pēdējo šādu gadījumu. «Pārsvarā tās ir tādas, kas ir labojamas, un klīnikai ir jāuzņemas atbildība par pacientu.»
Tāpat ārsts atgādina, ka ķirurģijas mērķis ir nevis mainīt cilvēku līdz nepazīšanai, bet ar operācijas palīdzību radīt «fresh» [svaiguma] efektu.
Runājot par kopējo medicīnu Latvijā, Feldmanis uzskata, ka valstī ir problēmas ar nesakārtotību, tomēr gluži stagnācijas arī nav. Proti, Latvija neatpaliek no citām Eiropas valstīm inovāciju ziņā. Savukārt medicīnu nodokļu reformas viņu kā privātklīnikas uzņēmēju neietekmē.
