Ekonomiskie noziegumi nav noziegumi, kuros nav upura, gluži pretēji – cieš visa sabiedrība. Tas, ka Latvija šobrīd fokusējas teju tikai uz bankas sektora attīstību jeb «attīrīšanu», ir absolūti nepietiekami – neviens ekonomisks noziegums nav iespējams bez korupcijas, uzskata Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta vadītāja Ilze Znotiņa. Par to, ko Latvijas iedzīvotājam nozīmēs, ja valsts paliks tā dēvētajā «pelēkajā sarakstā» un kāpēc politiskā griba stiprināt ekonomiski noziedzības apkarošanu šos gadus nav bijusi pietiekama, BNN intervijā stāsta Kontroles dienesta vadītāja.
«Politiskajā vidē trūkst izpratnes par to, kas vispār ir noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršana»
Latvijas bailes nonākt «pelēkajā sarakstā» nepilna gada laikā ir pastiprinājušās tik ļoti, ka izteikt mazāko kritiku finanšu sektoram nozīmē – atkal «iedragāt» sevi. Tomēr pašsaglabāšanās instinkts Latvijai pastāv. Nonākšana augsta risku valstu sarakstā nozīmētu, ka Latvija vērtējumā atrastos līdzās tādām valstīm kā Serbija, Sīrija, Šrilanka un pat Ziemeļkoreja, kā arī daudzām Āfrikas valstīm – Botsavānai, Ganai, Etiopijai, kas korupcijas skandālos ir iepītas nepārtraukti.
Kā un kāpēc pat pēc padsmit gadu ilgiem Eiropas Savienības un vairāku iestāžu aizrādījumiem Latvijai par necīnīšanos ar noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizāciju, Latvija nonākusi situācijā, kurā nav skaidrs – tā būs vai nebūs šajā «neglaimojošajā» sarakstā?
Uz šo BNN jautājumu Kontroles dienesta vadītāja atzīmē: «Politiskajā vidē trūkst izpratnes par to, kas vispār ir noziedzīgo līdzekļu legalizācija, kādas ir prasības, lai to novērstu jeb apkarotu.» Tāpat viņa atzīmē, ka politiķiem nav izpratnes, ko no Latvijas sagaida starptautiskā līmenī – kādas tad īsti ir prasības. Znotiņas ieskatā, Latvijā trūkst ekspertīzes, zināšanu tam, kā cīnīties ar naudas atmazgāšanu: «Tikmēr tie nedaudzie eksperti, kas valstī saprot šo tēmu, diemžēl tiek [nevajadzīgi] konfrontēti savā starpā.»
Jautāta, kā vērtē politisko atbalstu tam, lai tiktu izveidota ekspertu grupa, kas cīnītos ar «netīro naudu», Kontroles dienesta vadītāja komentē: «Savulaik arī man politiķiem bija jāvaicā, vai par problēmām tiek tikai runāts un izteiktie vārdi ir kā riešana bez košanas vai tā ir vienkārši neizpratne par to, ka šis ir ļoti nozīmīgs process – stiprināt ekspertus, lai apkarotu ekonomiskos noziegumus.»
«Stiprinot gan policijas kapacitāti, tai skaitā KNAB un nodokļu muitas policijas kapacitāti, visticamāk, varētu tikt aizskartas tās intereses, kas gadiem ilgi «snauduļojušas pašapmierinātībā», zinot, ka te var darīt «dajebko». Nu tad jautājums, vai tas ir apzināts lēmums vai neizpratne. Es ļoti ceru, ka es nekad nenonākšu pie slēdziena, ka tas ir apzināts lēmums,» atzīmē Znotiņa.
Znotiņa gan atzīmē, ka pašlaik situācija sāk uzlaboties – esot savā amatā deviņus mēnešus, viņa jau sākusi saņemt politisko atbalstu Kontroles dienesta funkciju stiprināšanai.
Pēc Moneyval ziņojuma Latvija ir ASV Finanšu ministrijas (FinCEN) stingrā uzraudzībā. Visticamāk, tā būs vēl pāris gadus – kamēr Latvija nespēs nodrošināt, ka tehniskā līmenī viss būs sakārtots, proti, tas, kas attiecas uz likumu izmaiņām, kā arī ārējie un iekšējie normatīvi. Kamēr nebūs skaidrības, tikmēr no uzraudzības procesa «tikt laukā» būs grūti. «Latvijai nevajadzētu tajā aizkavēties, tas nav tik sarežģīti – sakārtot gan normatīvo bāzi, gan procesus,» uzskata Znotiņa.
Jāatzīmē, ka Moneyval Latviju, tā teikt, «pieskata», kamēr Finanšu darījumu darba grupa (FATF) ir pārnacionāla organizācija, kas šobrīd vērtē, vai Latviju ielikt «pelēkajā sarakstā» vai neielikt.
Znotiņas ieskatā, Latvijai ir izredzes tajā neiekļūt, tomēr pie tā daudz ir jāstrādā, un Kontroles dienestam esot nepieciešams laicīgi gūt finansējumu, lai izpildītu rekomendācijas plānus, kurus bez budžeta neesot iespējams īstenot.
Neatbildētie jautājumi ar ABLV Bank – risks, kas var «iegāzt» Latviju
Znotiņa atzīmē, ka skandāls ar ABLV Bank ir radījis vērienīgu uztraukumu arī citām valstīm par to, kā Latvija risina šo situāciju. Viņa stāsta, ka sanāksmē, kurā tikās Kontroles dienestu pārstāvji no 159 valstīm, kolēģi viņai jautājuši, kā Latvijai iet ar ABLV Bank.
«Šis jautājums ir ļoti nopietns. Ja nemācēsim atbildēt, kā esam kontrolējuši iespējami atmazgātās naudas neizplūšanu no valsts, tad nebūs iespēju demonstrēt, ka esam kaut ko mācījušies. Neatrisinātā problēma ar ABLV Bank var ļoti iedragāt Latvijas finanšu sektora stabilitāti,» atzīmē Znotiņa.
Kontroles dienesta vadītāja norāda: «Pirms gada FinCEN Latvijai aizrādīja par ABLV Bank nopietnajām problēmām. Mēs jau iepriekš bijām saņēmuši pirmo Moneyval ziņojumu, un tas nebija tāds, kura dēļ vispār būtu jādomā par FATF «pelēko sarakstu». Tomēr tad sekoja nākamais jeb otrais paziņojums (februārī), un situācija krasi mainījās.»
«Viena no lielākajām problēmām, kas šajā situācijā izgaismojas, ir tā, ka Latvija nespēja reaģēt uz pirmo paziņojumu.» Znotiņa atzīmē, ka pasaulē ir noteikti standarti, kā raugās uz tik liela mēra problemātiku un kāda metodoloģija jāpielieto, ja bijis šāds paziņojums.
«Kad kļuvu par Kontroles dienesta vadītāju, jau biju Moneyval delegācijas vadītāja. Strasbūrā bija plenārsēde, kurā jāaizstāv mūsu valsts pozīcija. Nebija iespējams pārliecināt citu valstu delegācijas par to, ka esam apzinājuši, cik nopietna ir šī problēma un ka strādāsim ar to.»
Kamēr vieni uztraucas, ka Latvijā būs šajā «pelēkajā sarakstā», tikmēr liela daļa sabiedrības nemaz nezina, kā tas ietekmēs ikdienas dzīvi. Atbilde esot pavisam vienkārša – ekonomiskā atpalicība, kļūsim nabadzīgāki.
«Tas nozīmē, ka pastāv risks, ka iedzīvotājam paņemt kredītu bankā būs dārgāk – būs jāmaksā lielāki procenti. Tiks prasīti lielāki nodrošinājumi. Pastāv risks, ka kāda banka pārtrauks darbību Latvijā. Līdz ar to arī pakalpojumu klāsts samazināsies. Ir loģiski, ka ekonomikas attīstības ciklā ir gan kāpumi, gan kritumi, bet šis kritums ir tāds, no kā var izvairīties,» norāda Znotiņa.
Tāpat viņa atzīmē, ka, nonākot šajā situācijā, vairākām kompānijām var būt maksātnespēja, jo būs aizkavēti maksājumi, ko viņi saņems par precēm. «Iespējams, tie uzņēmumi, kas šobrīd kaut ko ražo un nodrošina, kaut kādu pakalpojumu vai preču eksportu vairs nevarēs nodrošināt. Pastāv risks, ka ārzemju sadarbības partneri trīs reizes pārdomās, vai viņiem ir izdevīgi strādāt ar uzņēmumu, kuram pārskaitīt naudu nozīmē savākt veselu kaudzi ar papīriem un pierādījumiem, ka viņi nepārskaita naudu kādam, kas, iespējams, ir naudas atmazgātājs.»
Šo situāciju, kas Latvijai pašlaik jārisina, Znotiņa raksturo kā «jaunu realitāti, kurā pašlaik esam». «Vienu brīdi mums pārmeta [noziedzīgu līdzekļu legalizāciju] un tad satīrījām savu «spēles laukumu». Pēc tam atkal aizmirsām, ka godīgi jāievēro spēles noteikumi. Piemēram, 2008.gadā, lielajā finanšu krīzē, kad bija jautājums par valsts izdzīvošanu finansiālā ziņā, tika meklēts daudz risinājumu, lai situāciju uzlabotu. Tanī pašā laikā tika pieļautas milzīgas kļūdas, piemēram, uzturēšanās atļauju tirgošana pilsoņiem, par kuriem nebija nekādas skaidrības. Svarīgi bija tikai tas, ka viņi Latvijā investē naudas līdzekļus. Bet caur to atvērām ļoti plašus vārtus daudz netīrai naudai.»
Kā piemēru viņa min arī nepienācīgās uzmanības pievēršana finansējumam policijai un citām tiesībsargājošā iestādēm, kur joprojām tas nav gana liels, lai kvalitatīvi izmeklētu ekonomiskos noziegumus. «Iespējams, pietiekami daudz nepievērsām uzmanību arī uzraudzību iestāžu izpratnei par to, kādi ir viņu pienākumi,» komentē Znotiņa.
«Neviens ekonomisks noziegums nav iespējams bez korupcijas»
Vienlaikus Znotiņa atzīmē, ka ir arī svarīgi atcerēties nedramatizēt tikai Latvijas situāciju vien. «Šobrīd pār visu Eiropu veļas skandālu vilnis par to, kurās valstīs ir konstatēti dažādu veidu naudas atmazgāšanas gadījumi. Latvija nav vienīgā. Jau sākot ar mūsu kaimiņiem Igauniju, kur ļoti maza banka ir izrādījusies ar milzīgu toksiskuma elementu. Zināms, ka šī banka teorētiski bija tikai filiāle lielai dāņu bankai. Jautājums: ko darīja Dānijas uzraugi? Mums ir zināmi piemēri par Andoras banku, par Maltas banku, par Kipras banku, par Deutsche Bank, kas nemitīgi nokļūst publikācijās saistībā ar to, kādas atkal un atkal ir jaunas apsūdzības attiecībā uz viņu spēju apkarot naudas atmazgāšanu vai vispār konstatēt šāda veida naudu.»
Znotiņas ieskatā, pašlaik teju visa pasaule atrodas sarežģītā politekonomiskā situācijā. Proti, lielvalstis sava starpā nosaka dažāda veida sankcijas, mazākajām valstīm vienkārši liekot ievērot šos «spēles noteikumus». «Ir milzīga cīņa pret terorisma finansēšanu. Redzams, arī no Latvijas pieredzes, ka terorisma finansēšana bieži iet roku rokā ar nelegālu naudas līdzekļu legalizāciju.»
Tomēr kā uzsver Kontroles dienesta vadītāja: «Es domāju, ka fokusēšanās tikai uz bankas sektora attīstību vai iztīrīšanu ir absolūti nepietiekama. Ir jāsaprot, ka neviens ekonomisks noziegums nav iespējams bez korupcijas.»
