Atklāts, ka ceturtā daļa Latvijas iedzīvotāju būtu gatavi īstermiņā maksāt vairāk par enerģiju, ja tā būtu ražota videi draudzīgā veidā, liecina Baltic International Bank Latvijas barometra jaunākie pētījuma dati.
Pētījums liecina, ka lielākā daļa (63%) aptaujāto Latvijas iedzīvotāju ir apmierināti ar dzīvesvietas apkārtējo infrastruktūru un pašreizējā mājokļa izmēru un lielāku dzīvesvietu nemaz nekāro. Tikmēr attiecībā uz mājas tehnisko stāvokli iedzīvotāju domas dalījās. 43% aptaujāto savas mājas tehnisko stāvokli vērtē pozitīvi, taču vairākums (48%) tomēr atzīst, ka mājas tehniskais stāvoklis ir diezgan neapmierinošs.
Kā liecina pētījums, ēkas kvalitāti iedzīvotāji tomēr uzskata par ļoti būtisku faktoru. Gadījumā, ja patlaban būtu jāiegādājas jauns mājoklis, vairāk nekā puse (59%) iedzīvotāju norāda, ka par galveno izvēles kritēriju izvirzītu tā tehnisko stāvokli. Nedaudz retāk aptaujātie min, ka ņemtu vērā dzīvesvietas infrastruktūru – labu ceļu, sabiedriskā transporta, skolu un veikalu pieejamību (52%). Tāpat iedzīvotājiem ir svarīgi, lai mājoklim būtu salīdzinoši zemas uzturēšanas izmaksas (46%).
Savukārt dzīvesvietas prestižs (6%) vai apkārtējā ainava (14%) iedzīvotājiem ir ievērojami mazāk svarīga, tāpat arī mājokļa tuvumus ģimenei un draugiem (12%).
Domājot par attīstību nākotnē, aizvien vairāk tiek radīti dažādi jauni risinājumi, lai mājokļa uzturēšanu padarītu pēc iespējas ērtāku un energoefektīvāku. Jaunākā Baltic International Bank Latvijas barometra rezultāti rāda, ka iedzīvotājiem ir visai labas zināšanas par iespējām mājokļa uzturēšanā izmantot atjaunojamos enerģijas resursus.
(52%) respondentu apliecinājuši, ka vislabākās zināšanas viņiem ir par saules bateriju izmantošanas iespējām. Salīdzinoši bieži iedzīvotāji norāda, ka ir informēti arī par to, kā izmantot biomasu (šķeldu, skaidas, kokskaidu granulas) un vēja turbīnas (attiecīgi 48% un 38%). Tikai katrs sestais (18%) atzīst, ka par atjaunojamās enerģijas ieguves tehnoloģijām neko nezina.
Lūdzot iedzīvotājus izteikt prognozes par to, kā šīs tehnoloģijas varētu attīstīties nākotnē, vairākums (57%) vislielāko potenciālu saskata saules bateriju attīstībā. Nedaudz retāk iedzīvotāji uzskata, ka perspektīvas ir arī vēja turbīnu un vēja ģeneratoru (44%), kā arī biomasas izmantošanas iespējām (34%).
Pētījuma liecina, ka būtiski ir tas, ka Latvijas iedzīvotāji ir ne tikai informēti par atjaunojamās enerģijas iespējām, bet arī gatavi tās ieviest savā ikdienā. Proti, vairāk nekā ceturtā daļa (26%) iedzīvotāju būtu gatavi īstermiņā maksāt par izmantoto enerģiju vairāk, tostarp arī ieguldīt pāriešanā uz šādas enerģijas izmantošanu, ja tā tiktu ražota videi draudzīgā veidā.
Respondenti (26%) arī atzinuši, ka pāriešanu uz videi draudzīgām enerģijas ieguves formām varētu veicināt valsts un pašvaldību atbalsts. Tikmēr salīdzinoši augstās iekārtu izmaksas joprojām ir galvenais šķērslis, kas iedzīvotājus attur izmantot atjaunojamo enerģiju savās mājās.
Ref: 225.000.103.262