Atbalstot likumprojektu Pret Ukrainu vērstās Krievijas militārās agresijas dēļ piemēroto sankciju un pretpasākumu izraisīto ekonomisko seku pārvarēšanas atbalsta likums, valdība otrdien, 17.maijā, apstiprinājusi 94,9 miljonu eiro atbalstu uzņēmumiem, kuri cietuši no Krievijas militārās agresijas Ukrainā sekām.
Kā informē Ekonomikas ministrijā, plānots, ka uz atbalstu varēs pretendēt saimnieciskās darbības veicēji, kurus ietekmējušas militārās agresijas Ukrainā sekas, kas izpaužas kā pieprasījuma samazināšanās, esošo līgumu darbības pārtraukšana, apgrozījuma samazināšanās, traucējumi piegādes ķēdēs, cenu pieaugums un ierobežojums turpmākām investīcijām.
Atbalsts netiks piešķirts saimnieciskās darbības veicējiem, kuriem piemēro starptautiskās vai nacionālās pieņemtās sankcijas.
Atbalsts uzņēmumiem tiks sniegts finanšu instrumentu veidā – 39 miljoni eiro paredzēti aizdevumos apgrozāmajiem līdzekļiem un investīcijām, 22,5 miljoni eiro garantijās, vēl 1,3 miljoni eiro eksporta kredīta garantijām.
Tāpat arī 32,1 miljons eiro – investīcijām uzņēmumos to biznesa modeļa pielāgošanai, eksporta spējas uzlabošanai, jaunu tirgu iekarošanai, jaunām tehnoloģijām un procesu optimizācijai, kā arī produktu izstrādei Krievijas militārās agresijas pret Ukrainu krīzes apstākļos, piesaistot privātos finansētājus, tādējādi veicinot finansējuma pieejamību tirgū.
Plānots, ka aizdevumu, garantiju un eksporta garantiju jaunās atbalsta programmas tiks iesniegtas izskatīšanai valdībā līdz jūnija sākumam, savukārt pašu kapitāla fonda programmu – līdz augustam.
Atbalsta programmas uzņēmējiem būs pieejamas pēc likumprojekta pieņemšanas Saeimā un atbalsta programmu saskaņošanas ar Eiropas Komisiju.
Jauno atbalsta programmu īstenošanai paredzēts valsts budžeta finansējums, kas AS Attīstības finanšu institūcija «Altum» (Altum) iepriekš piešķirts saskaņā ar kovida izplatības seku pārvarēšanas likumu, kovida infekcijas izplatības seku pārvarēšanai krīzes aizdevumu programmas ietvaros atmaksātais finansējums, kā arī īstermiņa eksporta kredīta garantiju programmas ietvaros atmaksātais finansējums.
Valdības sēdes laikā ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (NA) minēja, ka atbalsta sniegšanai vēl tiks izstrādāti atsevišķi Ministru kabineta noteikumi, kuros tiks precizētas prasības atbalsta saņemšanai.
Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (K) diskusijā par likumprojekta pieņemšanu izteica viedokli, ka valstij nebūtu nepieciešams atbalstīt uzņēmējus, kas, jau astoņus gadus notiekot karam Donbasā, arvien turpinājuši savu biznesu Krievijā, labi apzinoties, ka tas varētu būt bīstami un kādā momentā jāizbeidz.
Tāpat tieslietu ministrs arī izcēla, ka, ņemot vērā, ka likumā nav nostiprinātas prasības, pēc kurām uzņēmumi varēs atbalstu saņemt, pastāv korupcijas riski.
Bordāns cer, ka šādus riskus varēs novērst ar Vitenberga minētajiem Ministru kabineta noteikumiem, tomēr pēc pašreizējās redakcijas iznākot, ka atbalstu var saņemt ikviens.
Vienlaikus Bordāns arī skaidroja, ka, iespējams, sākotnēji ir pārpratis atbalsta sniegšanas kārtību – tieslietu ministram šķitis, ka valsts atbalstīs tos uzņēmējus, kuri jau laicīgi attālinājušies no Krievijas tirgus un pārvirzījuši savus eksporta tirgus rietumvalstu virzienā.
Finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) sēdes laikā norādīja, ka kara Ukrainā dēļ īpaši ar problēmām saskārušies uzņēmumi, kuru darbība saistīta ar izejvielu iegūšanu. Tāpat Reirs arī aicināja Altum sagatavot informāciju par to, cik veiksmīgi izsniegtie līdzekļi uzņēmējiem kovida krīzes laikā atgūti, cik līdzekļus valsts pazaudējusi.