Turpmāk dabasgāzes tirdzniecības procesā visas darbības saistībā ar klientu apkalpošanu nodrošinās tirgotājs, un līdz ar to lietotājiem būs jāslēdz tikai viens līgums un jāsaņem viens rēķins, BNN vēsta Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.
Ministru kabineta (MK) otrdien, 7.februāra sēdē apstiprināti Valdības noteikumi Dabasgāzes tirdzniecības un lietošanas noteikumi, kas nosaka nozīmīgākos dabasgāzes tirgus darbības principus pēc tirgus atvēršanas no šā gada 3.aprīļa, vēsta Ekonomikas ministrija (EM).
Ašeradens norāda, ka šādi Ministru kabinets ir spēris pēdējo nozīmīgo soli pretī brīvam un atvērtam dabasgāzes tirgum Latvijā.
«Mēs sagaidām konkurenci starp tirgotājiem, daudzveidīgāku pakalpojumu klāstu un lielākas izvēles iespējas visiem dabasgāzes patērētājiem. Līdz 2020.gadam sagaidām arī reģionāla dabasgāzes tirgus izveidošanos, un līdz ar to lielāku piegāžu drošību un enerģētisko neatkarību nākotnē,» uzsver Ašeradens.
BNN jau vēstīja, ka šā gada 3.aprīlī par aktīviem tirgus dalībniekiem kļūs komersanti un citas juridiskās personas, kuriem līdz šā gada 15.jūnijam jāizvēlas dabasgāzes tirgotājs, ar kuru slēgt dabasgāzes tirdzniecības līgumu. Ja komersants nenoslēgs jaunu līgumu, līdz šā gada 1.jūlijam dabasgāzi tam piegādās esošais tirgotājs, bet pēc 1.jūlija tas saņems dabasgāzi pēdējās garantētās piegādes ietvaros par SPRK apstiprinātu cenu plus 20%, norāda EM.
EM norāda, ka mājsaimniecības lietotājiem paredzēta pakāpeniska tirgus atvēršana, arī pēc 2017.gada 3.aprīļa tie mājsaimniecības lietotāji, kuri nevēlēsies mainīt tirgotāju, turpinās saņemt dabasgāzi no esošā tirgotāja par Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas regulētu cenu, tādējādi kļūstot par saistītajiem lietotājiem. Šādā gadījumā pienākums piegādāt dabasgāzi saistītajiem lietotājiem par regulētu cenu ir noteikts publiskajam tirgotājam, kas līdz 2019.gadam būs AS Latvijas Gāze.
MK noteikumos detalizēti atrunāti dabasgāzes tirgotāja, sistēmas operatora un lietotāju tiesības un pienākumi. Noteikumi nosaka: kārtību, kādā lietotājiem tirgo un piegādā dabasgāzi un pārtrauc tās piegādi, dabasgāzes sistēmas drošas lietošanas prasības, tirgotāja, publiskā tirgotāja, sistēmas operatora, lietotāja un gazificētā objekta īpašnieka tiesības un pienākumus dabasgāzes piegādē un lietošanā; kārtību, kādā veicami norēķini par saņemtajiem pakalpojumiem, nokavējuma procentu apmēru, tirgotāju maiņas kārtību un lietotāju apgādi dabasgāzes piegādes traucējumu gadījumā; kārtību, kādā dabasgāzes piegādi saistītajiem lietotājiem nodrošina publiskais tirgotājs; kārtību, kādā izvēlas publisko tirgotāju; kārtību, kādā nosaka un publicē pēdējās garantētās piegādes cenu Enerģētikas likuma 109.panta otrajā daļā minētajiem galalietotājiem.
Vienlaikus EM uzsver, ka Eiropas Savienības normatīvie akti dabasgāzes tirgus jomā paredz, ka arī Latvijā piegādātā dabasgāze būtu jāmēra nevis pēc tilpuma (kubikmetros), bet gan pēc enerģētiskās vērtības, piemērojot uzskaites mērvienību – «vatstunda».
Tādējādi MK noteikumos ir noteikta uzskaites rādījumu pārveidošana, izmantojot attiecīgu koeficientu. Tas nozīmē, ka sadales sistēmas operators klienta dabasgāzes patēriņu pārrēķinās enerģijas vienībās (kWh) un gala lietotājiem nebūs jāmaina esošie gāzes patēriņa skaitītāji. Lai klients, saņemot rēķinu, neapmulstu, dabasgāzes patēriņš būs norādīts gan kubikmetros, gan enerģijas vienībās (kWh).
EM atvērta tirgus darbības nosacījumus izstrādāja sadarbībā ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisiju, Konkurences padomi, Patērētāju tiesību aizsardzības centru, Finanšu ministriju, Satiksmes ministriju, Labklājības ministriju, Tieslietu ministriju, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu, AS Latvijas Gāze, AS Latvenergo, SIA Enefit, SIA Cobalt, SIA Energia Consulting, SIA Prudentia Energy Markets.
Ref:224.000.103.398