Lai arī runas par Krievijas un Baltijas saspīlējumu ekonomiskajā ziņā saglabā savu aktualitāti, ir svarīgi apzināties, ka tranzīta nozare nav tikai politika, tas ir bizness, uzsver KPMG Baltics asociētā direktore Jūlija Māsāne-Ose .
«Kravu plūsmas pieaugumu vai kritumu caur Latvijas ostām galvenokārt nosaka piedāvājums un pieprasījums,» portālam Delfi stāsta uzņēmēja.
Viņa atzīmē, ka ģeopolitiskajām norisēm un atsevišķu politisko aprindu vēlmēm noteikti ir zināma ietekme, tomēr, pieņemot izšķirošus lēmumus par kravu novirzīšanu, vienmēr tiek vērtēta noteiktā tranzīta koridora konkurētspēja un izdevīgums.
«To, ka Latvijai arī līdzšinējā ģeopolitiskajā situācijā ir noteiktas tranzīta priekšrocības, apliecina arī pērnā gada pieredze, kad pretēji daudzu ekspertu prognozēm Latvijas tranzīta nozare nepiedzīvoja paredzēto būtisko kritumu Krievijas ekonomikas lejupslīdes un sankciju dēļ,» saka Māsāne-Ose.
Viņa uzsver, ka tāpēc pareizāk ir turpināt attīstīt mūsu tranzīta koridora konkurenci, nevis norakstīt iespējamo kravu samazināšanos tikai un vienīgi uz politisku vai iespējamo sankciju ietekmi.
Tikmēr valdība otrdien, 12.maijā, kārtējo reizi atlika ziņojuma par situāciju Latvijas tranzīta nozarē Krievijas ekonomisko sankciju ietekmē izskatīšanu.
Kā skaidrots ziņojumā, tā kā transporta jomā Latvijai Krievija ir galvenā ekonomiskā partnere, jāņem vērā pakalpojumu apjoms, kādu savstarpēji sniedz Latvija un Krievija. Latvijai šis sankciju trieciens esot vissmagākais no visām Eiropas Savienības dalībvalstīm.
Tāpat secināts, – ja Krievija vēlas, tā var nopietni ietekmēt tranzīta plūsmas ar dažādiem administratīviem pasākumiem, piemēram, 100% kravu kontroli uz robežas, sliežu vai ceļu remontiem galvenajos tranzīta maršrutos, ritošā sastāva atteikumiem, kravu apjoma samazināšanu, dzelzceļa pārvadājumu tarifu izmaiņām, starptautisko autopārvadājumu atļauju skaita ierobežošanu, vienpusēju atteikšanos no vīzu izsniegšanas kārtības pārvadātājiem u.tml.
Satiksmes ministrija nevarot sniegt vērtējumu, vai Krievija īstenos minētos pasākumus. Esot skaidrs, ka lielu apjomu kravu novirzīšana citos virzienos nav vienas dienas jautājums. Tas radītu problēmas arī Krievijas biznesa aprindām. Krievijai ir svarīgi nodrošināt pietiekamus valūtas ieņēmumus no izejvielu eksporta. Tomēr, ja tāda būtu Krievijas politiskās vadības stingra nostāja, Krievija var nodrošināt nepieciešamās alternatīvās jaudas citos virzienos, skaidrots ziņojumā.
Tāpat uzsvērts, ka starp lielākajām Latvijas ostām tieši Ventspilī ir visaugstākais tranzītkravu īpatsvars, tādēļ Krievijas un Eiropas Savienības abpusējo sankciju rezultātā Ventspils osta ir īpašā situācijā. Tranzītkravu īpatsvars Ventspilī ir vislielākais starp Baltijas jūras ostām un veido 90%. Ventspils ostā kravu apgrozījumam 2014.gadā ir vērojams būtisks kritums – mīnus 8,9%.
Ministrija arī atsaucas uz pētījumu, kurā aprēķināts, ka viena miljona eiro zudums tranzīta jomā rada 0,75 miljonu eiro bruto pievienotās vērtības zudumu, 30 darbavietu zaudēšanu un 0,22 miljonu eiro nodokļu ieņēmumu zudumu, tieši un pastarpināti iesaistītajiem uzņēmumiem kopumā zaudējot 2,39 miljonus eiro.
Ziņojumā secināts, ka Latvijas politisko attiecību pasliktināšanās rezultātā primāri var zaudēt ogļu un naftas produktu kravas ostās un dzelzceļā, kas 2014.gadā Latvijas ostās bija 46,33 miljoni tonnu, savukārt dzelzceļa pārvadājumos – 32,56 miljoni tonnu.
Transporta un sakaru daļa Latvijas statistikā ir ap 2,3 miljardiem eiro. Tieši ar tranzīta kravu apkalpošanu saistīto pakalpojumu eksporta ieņēmumi 2013.gadā bija 895 miljoni eiro – nedaudz mazāk par pusi no visas transporta un sakaru nozares. Kopējie ieņēmumi no tranzīta kravām ir 3,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Transporta un sakaru nozarē nodarbināti 73 400 iedzīvotāju.
Attiecībā uz tranzīta attīstību un diversifikāciju SM atgādina, ka Latvija pēdējos gados aktīvi strādājusi, lai meklētu arvien jaunus noieta tirgus ne tikai Eiropā, bet arī Centrālāzijā, Melnās jūras reģionā un Tālajos Austrumos – Ķīnā un Japānā. Tomēr projekti, kas orientēti uz Austrumiem, saistīti ar tranzītu caur Krieviju. Tranzīta ierobežošana cauri Krievijas teritorijai jau sākotnēji liedzot autopārvadātājiem piemēroties spēkā esošajiem importa aizliegumiem uz Krieviju un pārorientēt darbību uz citām valstīm. No tranzīta un loģistikas sektora viedokļa alternatīvu Krievijai nav, un, zaudējot šo biznesa jomu, atgriezt to būs gandrīz neiespējami, secina SM.
Eksporta tirgu apgūšanu paredzēts organizēt, pamatojoties uz nozaru asociāciju un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) sadarbības līguma pamata, kura ietvaros nozaru asociācijas identificē prioritāros tirgus un tajos veicamās aktivitātes, piemēram, tirdzniecības misijas, nozaru pārstāvji mērķa tirgū, dalība starptautiskās izstādēs un citas, un atbilstoši šīm asociāciju izvirzītajām prioritātēm LIAA nodrošināšot to īstenošanu. Būtisks elements esot asociāciju aktīva iesaiste ne tikai aktivitāšu definēšanā, bet līdzdalība visā procesā un īstenoto aktivitāšu rezultātu un kvalitātes novērtēšanā, kā arī nozares uzņēmumu iesaistīšanā aktivitāšu īstenošanā.
Ref: 103./102.000.103./102.9773