Ministru kabinetā atbalstītais Nacionālais enerģētikas un klimata plāns līdz 2030.gadam (NEKP 2030) ir starpposms ceļā uz klimatneitraliti 2050.gadā, valdības sēdes laikā otrdien, 28.janvārī, atzinuši ministri.
Ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV LV) skaidroja, ka NEKP 2030 ietver desmit rīcības virzienus un vairāk nekā 100 pasākumus ar mērķi veicināt «zaļo» enerģiju, energoefektivitāti un citus pasākumus, lai tuvotos klimatneitralitātei 2050.gadā.
Pēc ekonomikas ministra teiktā, NEKP 2030 ir ambiciozs plāns, kura īstenošanas rezultātā plānots radīt 10 000 jaunas darba vietas. «Plāns ir jāskata kā izaicinājums, kas dos impulsu uzņēmējdarbībai,» uzsvēra Nemiro.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP) piekrita, ka NEKP 2030 kalpos kā starpposms ceļā uz klimatneitralitāti 2050.gadā.
«Mēs varam attīstīt kompetences un veidot inovatīvu vidi, jaunas ražotnes un pakalpojumu sniegšanas vietas. Tā būs jauna ekonomika,» sacīja Pūce, piebilstot, ka liela loma «zaļās» ekonomikas veicināšanā būs zinātnei un pētniecībai.
Šim viedoklim pievienojās izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP), kura norādīja uz Latvijas zinātnieku kompetenci, kā arī aicināja sarunās par klimata pārmaiņām iesaistīt pētniekus.
Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) atzina, ka viņam nav iebildumu pret NEKP 2030, tomēr ministrs vēlējās mainīt plānā minēto iespēju brīvprātīgi mainīt īpašuma kadastra vērtību, atkarībā no tā – ir vai nav ēka siltināta.
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) piebilda, ka viņš atbalsta tieslietu ministru priekšlikumu, norādot, ka cilvēkus motivēt siltināt ēkas drīzāk vajadzētu ar nodokļu politiku. Šis priekšlikums guva plašāku ministru atbalstu, tādējādi precizējot arī NEKP 2030 attiecīgo plāna punktu.
Diskusijā iesaistījās arī Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvis, kurš aicināja NEKP 2030 neīstenot uz pašvaldību budžeta rēķina. Tomēr finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) aicināja pašvaldību savienību ņemt vērā, ka 2019.gada beigās pašvaldībām ticis izmaksāta rekordliela summa no iedzīvotāju ienākumu nodokļa, ar kura iekasēšanu pērn veicies ļoti labi.
Savukārt sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) pārstāvis Gatis Ābele norādīja uz pasaules pieredzi, kad reformas enerģētikas nozarē «paklūp» uz sociālajiem riskiem.
Viņš rosināja ātrāk īstenot ieceri paplašināt tā dēvēto aizsargātā lietotāja instrumentu, kas patlaban tiek attiecināta uz trūcīgajiem cilvēkiem elektrības norēķinu jomā, bet iecerēts to paplašināt arī, piemēram, paredzot trūcīgākajai iedzīvotāju daļai kompensāciju par siltā ūdens piegādi.
Ekonomikas ministrs atzina, ka katra atlaide ietekmē valsts budžetu. «Ja kādam kaut ko atlaiž, tad par to maksā kāds cits,» sacīja Nemiro.
Lasiet arī: Valdība vienojas par atbalstu ES mērķim līdz 2050.gadam sasniegt klimatneitralitāti
Savukārt Ministru prezidents uzsvēra, ka aizsargātā lietotāja princips ir valsts atbalsta instruments tiem, kam ir grūtības samaksāt par rēķiniem, rosinot domāt par plašāku tā pielietojumu. Nemiro atzina, ka par šo priekšlikumu vēl tiks diskutēts.
Tāpat sēdes laikā Finanšu ministrijas pārstāvis informēja par Eiropas Komisijas iniciatīvu veidot taisnīgas pārkārtošanās fondu, kura ietvaros Latvijai klimatneitrālu pasākumu īstenošanai būtu pieejami vairāk nekā 70 miljoni eiro. Lai noritētu koordinēts darbs pieteikuma gatavošanai šim fondam, Nemiro un Pūce vēl diskutēs, kura ministra vadītā ministrija varētu uzņemties vadošo lomu.