Reversās pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksāšanas kārtības ieviešana Latvijā dažādās nozarēs ir bijusi lietderīga un sasniegusi mērķi samazināt PVN krāpšanas risku, taču ar to vien nepietiek. Būtiski ir ieviest arī citus kontroles instrumentus, kas palīdz apkarot PVN krāpšanu, secināts valdības izvērtējumā otrdien, 19.februārī.
«Reversā PVN maksāšanas kārtība ir īstermiņa pasākums krāpšanas apkarošanai attiecīgajā nozarē un ir efektīvs līdzeklis cīņai pret krāpšanos tādos gadījumos, kad tiek realizētas krāpšanās shēmas ar tā saucamo «pazudušo komersantu» izmantošanu. Savukārt cīņai ar pārējiem krāpšanās un izvairīšanās no nodokļu nomaksas gadījumiem ir izmantojami citi kontroles instrumenti,» teikts informatīvajā ziņojumā.
Kā atzīmē Finanšu ministrija, cīņa pret krāpšanos ar PVN ir viena no galvenajām Latvijas prioritātēm. Būtiskākie pasākumi, kas veikti, lai samazinātu krāpšanos PVN jomā, ir reversās PVN maksāšanas kārtības ieviešana noteiktām preču piegādēm un pakalpojumu sniegšanai.
Tā, piemēram, kokmateriālu piegādei un ar to saistītiem pakalpojumiem, metāllūžņu piegādei un ar to saistītiem pakalpojumiem, būvniecības pakalpojumiem un būvizstrādājumu piegādei, mobilo telefonu, planšetdatoru, klēpjdatoru un integrālo shēmu ierīču piegādei. Tāpat arī graudaugu un tehnisko kultūru piegādei, neapstrādātu dārgmetālu, dārgmetālu sakausējumu un ar dārgmetālu plaķētu metālu piegādei, sadzīves elektronisko iekārtu un sadzīves elektriskās aparatūras piegādei, metālizstrādājumu piegādei un ar to saistītiem pakalpojumiem, kā arī spēļu konsoļu piegādēm.
