Tā kā starptautiskas uzņēmumu grupas darbojas dažādās valstīs, tās var iesaistīties agresīvās nodokļu plānošanas praksēs, kā arī izmantot nepilnības valsts un starptautisko nodokļu tiesību aktos, norāda Finanšu ministrija (FM). Lai mazinātu agresīvu nodokļu plānošanu, valdība veicināšot starptautisku uzņēmumu darbības pārskatāmību.
Ministru kabinets (MK) valdības sēdē otrdien, 4.aprīlī, izskatīja FM sagatavotos grozījumus likumā Par nodokļiem un nodevām, kas atbilst Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) rīcības plāna par nodokļu bāzes samazināšanu un peļņas novirzīšanu (BEPS) 13.aktivitātei, kas paredz standartu kopumu attiecībā uz informācijas apmaiņu starptautisku uzņēmumu grupu darbības pārskatāmības veicināšanai, kā arī izriet no Eiropas Savienības (ES) direktīvas, kā mērķis ir paplašināt automātisko informācijas apmaiņu starptautiskā līmenī starptautiskas uzņēmumu grupas darbības pārskatāmības veicināšanai.
FM lēš, ka tā kā starptautiskas uzņēmumu grupas darbojas dažādās valstīs, tās var iesaistīties agresīvās nodokļu plānošanas praksēs, tai skaitā izmantot nepilnības valsts un starptautisko nodokļu tiesību aktos. Tādējādi peļņa tiekot novirzīta no vienas valsts uz citu ar mērķi samazināt maksājamos nodokļus. Šāda rīcība attiecīgi ietekmējot mazos un vidējos uzņēmumus, jo to nodokļu slogs kļūstot lielāks nekā starptautiskām uzņēmumu grupām.
Savukārt šādas rīcības rezultātā pastāv risks, ka izveidojas konkurence piesaistīt starptautiskas uzņēmumu grupas, piedāvājot tām papildu nodokļu priekšrocības, kas attiecīgi var radīt ieņēmumu samazinājumu daudzās valstīs, vērš uzmanību FM.
FM skaidro, ka tādējādi nodokļu administrēšanas iestādēm ir vajadzīga visaptveroša un būtiska informācija par starptautiskām uzņēmumu grupām, proti, informācija par katru gadu un par katru jurisdikciju, kurā starptautiska uzņēmumu grupa veic saimniecisko darbību, par ieņēmumu summu, peļņu pirms ienākumu nodokļa nomaksāšanas, nomaksāto un uzkrāto ienākuma nodokli, darbinieku skaitu, pamatkapitālu, nesadalīto peļņu un materiālajiem aktīviem.
Tāpat jāidentificē katra starptautiskas uzņēmumu grupas vienība, kas veic saimniecisko darbību kādā konkrētā nodokļu jurisdikcijā, un jāsniedz norāde par katras vienības veikto saimniecisko darbību.
Jānorāda, ka starptautiska uzņēmumu grupa šīs Direktīvas ietvaros tiek definēta kā ar īpašumtiesībām vai kontroli saistītu uzņēmumu kopums, kas ietver divus vai vairākus uzņēmumus, kuru rezidence nodokļu vajadzībām atrodas dažādās jurisdikcijās, vai kas ietver uzņēmumu, kura rezidence nodokļu vajadzībām atrodas vienā jurisdikcijā un kuram nodokli par saimniecisko darbību, ko tas veic ar pastāvīgās iestādes starpniecību, uzliek citā jurisdikcijā.
Tāpat, lai nodrošinātu iepriekš minētās informācijas apmaiņu, informācijas iegūšanai ir izstrādāta speciāla pārskata forma Starptautiskas uzņēmumu grupas pārskats par katru valsti, ko paredzēts sniegt nodokļu administrācijai tajā valstī, kurā atrodas starptautiskas uzņēmumu grupas galīgais mātes uzņēmums. Savukārt nodokļu administrācija, kura saņems pārskatu, nodos to tām valstu nodokļu administrācijām, kurās ir pārstāvēta attiecīgā starptautiskā uzņēmumu grupa. Pašlaik 57 valstis, tai skaitā visas ES dalībvalstis, ir paudušas apņemšanos veikt šādu automātisko informācijas apmaiņu.
Automātiska informācijas apmaiņa ir svarīgs instruments cīņā pret izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, kā arī agresīvu nodokļu plānošanu.