Kāda situācija ir uz Latvijas autoceļiem, kādi rezultāti bijuši pasažieru pārvadājumu pakalpojumu jomā, vai manāma dzelzceļa satiksmes attīstība, kas notiek ar tranzīta jomā, vērtējot valdības divu gadu darbības laikā paveikto satiksmes jomā, satiksmes ministrs Uldis Augulis norāda uz būtiskiem uzlabojumiem teju visās transporta un sakaru jomās, savukārt nozaru ekspertu viedokļi būtiski atšķiras.
Valsts galvenie autoceļi – valdība saka, ka stāvoklis ir uzlabojies, taču Latvijas Ceļu būvētājs ir pretējs viedoklis
Satiksmes ministrija norāda, ka pēdējo gadu laikā veikti nozīmīgi būvdarbi uz valsts galvenajiem autoceļiem, kuru tehniskais stāvoklis visā valstī ir strauji uzlabojies. Vienlaikus remontēti un uzturēti valsts reģionālie un vietējie autoceļi, kā arī tilti. 2016.gadā kopumā dažādu veidu darbi veikti 1 141 km autoceļu, 2017.gadā – 1 100 km autoceļu.
2018.gadā finansējums valsts autoceļu tīklam jau ir 307 miljoni eiro, kas ir par 35,8 miljoni vairāk nekā pērn. Augulis uzsver, ka vietējo grants autoceļu remontdarbiem ir piešķirts līdz šim lielākais finansējuma apjoms pēdējo gadu laikā.
«Grants ceļi visur valstī daudzus gadus ir bijuši pabērna lomā, līdzekļus to uzturēšanai ieguldīja maz, tāpēc šo ceļu stāvoklis nav labs. Šogad valsts autoceļu tīklā plānoti vēsturiski apjomīgākie vietējo autoceļu remontdarbi, tiem ir novirzīti 33,7 miljoni eiro, kas ir vismaz trīs reizes vairāk nekā pēdējo divdesmit piecu gadu laikā. Tāpat, plānojot autoceļu sakārtošanu un uzturēšanu ilgtermiņā, aktīvi turpinu darbu pie Autoceļu fonda atjaunošanas, kas nodrošinās mērķtiecīgu un stabilu finansējuma līmeni valsts autoceļu sakārtošanai un uzturēšanai. To sagaida gan nozare, gan sabiedrība,» akcentē Augulis.
Lai gan Augulis uzskata, ka uz Latvijas ceļiem situācija ir krietni uzlabojusies, Latvijas Ceļu būvētājs pauž pavisam citu attieksmi: «Katastrofālā situācija, kas pašlaik ir izveidojusies uz Latvijas ceļiem, ir sekas politikai, kas kopš 2004.gada, kad tika likvidēts Autoceļu fonds, ir īstenota transporta nozarē. Nauda, kuru nodokļos un nodevās samaksāja ceļu lietotāji, ir izlietota nezināmām vajadzībām, bet ne ceļu remontiem.»
BNN ziņoja arī to, ka vienlaikus biedrībā norādīja, ka rezultātā uz brūkošajiem grants ceļiem 169 vietās, 1 300 kilometros ir noteikti kustības ierobežojumi, kas no saimnieciskās darbības izslēdz virkni pašvaldību, uzņēmēju un lauku rajonu iedzīvotāju.
Veikti uzlabojumi pasažieru pārvadājumu regulējuma sakārtošanā
Ministrijā norāda, ka pasažieru pārvadājumu jomā tiek aktīvi pilnveidoti sabiedriskā transporta maršrutu tīkli, lai nodrošinātu pakalpojumu pieejamību un administratīvo teritoriju savstarpējo savienojamību visā Latvijā.
Augulis stāsta, ka veikti būtiski uzlabojumi pasažieru pārvadājumu regulējuma sakārtošanā. Pieņemts atbilstošs regulējums, lai VSIA Autotransporta direkcija varētu izveidot informācijas sistēmu valsts noteikto sabiedriskā transporta braukšanas maksas atvieglojumu administrēšanai un elektroniskai uzskaitei, kas ļaus sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzējiem elektroniski identificēt un uzskaitīt atvieglojumu saņēmējus, stāsta satiksmes ministrs.
Kas notiek ar tranzīta nozari?
Jāatsauc atmiņā arī tas, ka «karstas» sarunas pērn bijušas tranzīta jomā.
Kā laikus atpakaļ uzsvēra biedrības Baltijas asociācija – Transports un Loģistika (BATL) prezidente Inga Antāne – VAS Latvijas dzelzceļš 2017.gadā ir pārvadājis 43 miljonus tonnu kravas, kas ir zemākais kravu apjoms pēdējo 15 gadu laikā. «Turklāt šobrīd nav neviena priekšnosacījuma, lai kravas neturpinātu kristies, kas nozīmē, ka lejupslīdes zemākais punkts nav pat sasniegts,» uzsver BATL.
Antāne jau iepriekš norādījusi uz situācijas nopietnību nozarē un aicināja atbildīgo ministriju rīkoties, «jo bezdarbība jau rada sekas Latvijas tautsaimniecībai, un to izjutīs ne tikai nozarē strādājošie, bet ikviens iedzīvotājs».
Lai gan nozares pārstāve Antāne nav noskaņota pozitīvi par izveidojušos situāciju, satiksmes ministrs norāda pretējus rādītājus, minot: «Pozitīvi novērtējams konteinerkravu apjoma pieaugums Latvijas ostās 2017.gadā, kas ir pieaudzis par 15,9% un ir līdz šim labākais rādītājs,» vēsta satiksmes ministrs.
Augulis akcentējis paveikto darbu sadarbības stiprināšanā ar Ķīnu pārvadājumu attīstīšanai pa dzelzceļu. «Tika noorganizēti vairāki testa konteinervilcieni uz un no Ķīnas. Vienlaikus ir arī izstrādāts konteinervilciena maršruts no Indijas, uzsākta sadarbība ar Ljanjungangas ostu Ķīnā. Šī sadarbība ir svarīga, izstrādājot papildu maršruta piedāvājumu Japānas un Dienvidkorejas kravu piesaistē,» apgalvo Augulis.
Aviācijas nozare sasniegusi zvaigznes
Ministrijā uzsver, ka pēdējo gadu laikā īpaši strauja un sekmīga izaugsme vērojama tieši aviācijas nozarē. Ministrs uzsver, ka pērn starptautiskā lidosta Rīga ir apkalpojusi vairāk nekā sešus miljonus pasažierus, kas liecina par lidostas Rīga kā nozīmīga gaisa satiksmes centra attīstību.
«Ir veikts nozīmīgs ieguldījums arī Liepājas lidostas attīstīšanā. Tā ir sertificēta regulāru lidojumu apkalpošanai gan vasaras, gan ziemas sezonā. 2017.gada maijā nacionālā aviokompānija airBaltic uzsāka regulāros lidojumus maršrutā Liepāja-Rīga, tādējādi uzlabojot reģiona sasniedzamību un dodot ieguldījumu reģiona ekonomiskajai attīstībai,» uzsver ministrs.
Latvijas lidsabiedrība airBaltic 2017.gadā kopumā pārvadājusi 3 523 300 pasažierus jeb par 22% vairāk nekā pērn uz galamērķiem lidsabiedrības maršrutu tīklā Eiropā, Skandināvijā, Krievijā, NVS un Tuvajos Austrumos. Tas ir vislielākais pārvadāto pasažieru skaits lidsabiedrības vēsturē, vēsta lidsabiedrībā.
Dzelzceļa infrastruktūras priekšrocības netiek izmantotas praksē
Intervijā ar BNN AS Baltijas ekspresis valdes priekšsēdētājs Māris Bremze norādīja: «Kopumā esošā dzelzceļa infrastruktūra Latvijā ir pietiekami labā tehniskā stāvoklī, taču labākajā gadījumā tā ir noslogota līdz 25-30%. 70% no dzelzceļa tīkla jaudas vienkārši netiek izmantota ne kravu pārvadājumos, ne pasažieru pārvadājumos.»
Satiksmes ministrijā apgalvo, ka divus gadus pēc kārtas pieaug pārvadāto pasažierus skaits pa dzelzceļu. 2016.gadā kopā pārvadāti 17 074 906 pasažieri, kas ir par 1,1% vairāk nekā 2015.gadā. 2017.gadā ir pārvadāti 17 333 380.
Augulis norāda, ka laikā, kad citos sabiedriskā transporta veidos pasažieru skaits turpina samazināties, AS Pasažieru vilciens otro gadu pēc kārtas reģistrē pārvadāto pasažieru skaita pieaugumu. Pērn esam pārvadājuši par 1,5% vairāk pasažieru nekā 2016.gadā. Dīzeļvilcienu zonā pasažieru skaita pieaugums sasniedza 4,5%.
Vienlaikus ministrs teic, ka no 2016.gada 1.aprīļa elektrovilcienu kustības zonā un posmā līdz Siguldai darbojas zonu tarifu sistēma. Tā esot vienkārša, intuitīvi saprotama un viegli lietojama biļešu sistēma. Paralēli zonu tarifiem pasažieru ērtībām tiek piedāvāti jauni biļešu veidi – dienas biļete, kā arī trīs, četru un piecu dienu biļetes, kas dažādās kombinācijās ļauj izvēlēties pasažiera vajadzībām un vēlmēm atbilstošāko dienu skaitu.
Ministrs uzteic arī to, ka 2016.gada rudenī uzsākta e – biļešu tirdzniecība. 100 tūkstošā e-biļete pārdota jau 2017.gada 1.jūnijā un e-biļešu popularitāte turpina pieaugt.
Ref: 225.000.103.2830